21:22 12 Decembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1346
  • RUB75.2467
Latviešu lentīte pie krūtīm. Foto no arhīva

Nacionālās identitātes meklējumos: asimilācija vai vienotība

© Flickr/ Dita Margarita
Viedoklis
Saņemt īso saiti
175

Māra Kučinska valdība pasludinājusi galvenos darba principus, starp kuriem ir arī nacionālās identitātes saglabāšana un pavairošana. Tiesa gan, viņi ir aizmirsuši precizēt, ko tas nozīmē. Iespējams, neuzskatīja par būtisku.

Nacionālās identitātes tēma šodien ir viena no asākajām, un valdības deklarācijā par to ir rakstīts ne vienu reizi vien. Sputnik Latvija pajautāja speciālistiem, kas tas ir: vispārēja asimilācija vai sabiedrības apvienošana? Ar ekspertiem sarunājās Vladimirs Dorofejevs.

Saskaņā ar likuma burtu

"Tas ir vispārīgs termins, kam var būt vairākas nozīmes. Latvija ir demokrātiska valsts, un nacionālai identitātei var būt atšķirīgs skaidrojums," — saka Ojārs Skudra, Latvijas Universitātes profesors, ārpolitikas eksperts.

Viņš norāda, ka pastāv identitātes kā sociālā parādība izpratne, kā arī juridisks termins. Katram  Latvijas iedzīvotājam par to ir savs viedoklis, un Latvijas kultūras aspektā nav iespējams norādīt, ka pareizs ir tikai viens no tiem.

"No otras puses, ir juridisks termins, kas ierakstīts mūsu pamatdokumentā — Satversmē. Ja ir vēlme lasīt, lūdzu – piektā rindkopa no sākuma. Ja nu runājam par Latvijas Republikas iedzīvotāju vairākuma izpratni, tad tā ļoti tuvu, iespējams, pat pilnībā atkārto Satversmes preambulu. Manuprāt, arī valdība šajā ziņā pieder pie vairākuma," — sacīja Skudra.

Valsts identitāte ir svarīgāka nekā etniskā

"Nacionālā identitāte no politiskā viedokļa ir ļoti svarīgs princips, — saka Juris Rozenvalds, profesors, politologs, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes dekāns. — Zinātniski izsakoties, tā nav etniskā identitāte, ar ko bieži kļūdaini identificē nacionālo identitāti. Tā ir pilsoņu līdzdalība, politiskā piederība, taču ne kādai konkrētai partijai, bet valstij, tās idejām un principiem."

Saskaņā ar Rozenvalda vārdiem, citu tautu pārstāvji var būt brīnišķīgi Latvijas pilsoņi, ar kuriem valsts var lepoties, taču viņiem nav obligāti jābūt latviešiem.

"Lieta tāda, ka nacionālā un etniskā identitāte bieži tiek uzskatītas par analogiem. Teiksim, iesīkstējuši nacionālisti teiks: ja tu neesi latvietis, tu nevari būt Latvijas iedzīvotājs," — norāda profesors.

Politologs uzskata, ka valdības deklarācijas konteksts vedina uz domu par to, ka tajā runa ir par nacionālo, jeb valstisko identitāti.

"Taču dokuments ir tik viltīgi sastādīts, ka visi, kas vēlas, var droši "putrot" šos jēdzienus. Tā ir dokumenta vājā vieta, jo, neapšaubāmi, etniskā identitāte ir svarīga valsts komponente, bet valstiskā identitāte ir daudz plašāka un svarīgāka, ņemot vērā mūsdienu sarežģījumus," — uzskata Rozenvalds.

"Tas, cik mūsu valstī ir tanku un kas ir mūsu sabiedrotie NATO, nav tik svarīgi, kā tas, cik cilvēki skatās mūsu Latvijas televīziju. Statistika liecina, ka 80% latviešu skatās latviešu televīzijas kanālus, bet 80% krievvalodīgo – citu valstu kanālus. Šo situāciju ar tankiem vai aizliegumiem neizlabosi – ar varu mīļš nebūsi," — saka eksperts.

Viņaprāt, Latvijai ļoti vajadzīgi visu tautību pilsoņi, jo valsts drošība ir tieši saistīta ar visu iedzīvotāju vienotību.

Visus ar varu par latviešiem nepadarīsi

"Nacionālā identitāte — tas ir civilizēts termins, kas ļauj noslēpt alu līmeņa nacionālismu, — paziņoja eirodeputāts no partijas "Saskaņa", žurnālists Andrejs Mamikins. — Tā saknes aug XVIII gadsimta filozofa Herdera koncepcijā: Vācija — vāciešiem, Francija— frančiem, Lielbritānija — britiem."

"Mūsdienās aiz runām par nacionālo identitāti tiek slēpts naids pret jebkuru citu viedokli, citām tautībām. Tā ir Vācijas 30.gadu retorika. Paldies, mācību esam guvuši," — viņš saka.

"Kā Eiropas Parlamenta deputātam, man metas nelabi, kad mājās dzirdu šo frāzi. Tās dēļ esmu iepriekšējo darbu zaudējis. Eiroparlamenta oficiālais lozungs – "Daudzveidībā ir mūsu spēks". Pastāvīgi notiek diskusijas par darba vai oficiālas valodas statusa piešķiršanu tai vai citai valodai. Visu laiku runājam par dažādu Eiropas minoritāšu tiesībām," — saka Mamikins.

Savukārt Latvijā sākušās runas par visu skolu slēgšanu, izņemot latviešu skolas, tāpat kā par visu reliģiju likvidēšanu, izņemot luterāņu ticību utt.

"Savās kādreizējās žurnālista gaitās esmu piedzīvojis "nacionālās identitātes nostiprināšanu". Ārēji liberālā Nacionālā radio un televīzijas padome mani vajāja kā vilku mežā. Privātais televīzijas kanāls, kur strādāju, pieņēma darbā partijniekus, kuri nestrādāja paši un neļāva strādāt citiem. Pārraides bija banālas un neinteresantas. Galu galā TV5 ir gājis bojā cīņā par nacionālo identitāti, PBK rotāts ar soda naudām kā Ziemassvētku eglīte," — pastāstīja Mamikins.

Šī tendence sastopama ne tikai Latvijā. Līdzīgi procesi notiek Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Taču tas, pēc deputāta domām, ir pašapmāns: nevar visus padarīt par latviešiem, nevar iedvest mīlestību ne ar draudiem, ne ar ideoloģiski pareizu surogātkultūru. "Tas tikai izraisa protestu. Cīņā par valsts integritāti šīs ideoloģijas amatieri sašķeļ valsti," — secināja Mamikins.

 

Pēc temata

Varas iestādes steigšus pūlas izvākt no skolām krievu valodu
Vešņakovs: vardarbīga asimilācija var radīt spriedzi
Telegraph: NATO plāno sūtīt uz Baltiju īpašo uzdevumu vienības
Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks

Galvenie temati