RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins sniedza interviju vācu televīzijai Deutsche Welle, kuras gaitā vadītājs Tims Sebastians ar kutelīgiem jautājumiem burtiski iedzina augsto diplomātu stūrī, vēsta RIA Novosti.
Vispirms Sebastians atgādināja ĀM vadītājam, ka ES solījusi atcelt vīzu režīmu ar Ukrainu, bet SVF atjaunojis valsts finansēšanu. Sakarā ar to žurnālists pajautāja, kad Kijeva sāks pildīt savas saistības. "Kādas saistības?"— atjautāja Kļimkins.
Žurnālistam nācās atgādināt Ukrainas Ārlietu ministrijas vadītājam par to, ka ASV viceprezidents Džozefs Baidens pieprasīja no Kijevas veikt ekonomiskās un politiskās reformas, citādi ES atcels pret Krieviju vērstas sankcijas, kuras gan nav devušas nekādu efektu.
"Cik reizes jūs vēl gribat pagarināt sankcijas – Eiropas un amerikāņu bizness cieš zaudējumus, kamēr tās turpinās?" — jautāja Sebastians.
Kļimkins paziņoja, ka sankcijas ir jāsaglabā, kamēr Krievija neaizies no Ukrainas". Pēc ministra teiktā, sankciju režīms ir Ukrainas un Rietumu izvēle, "kurai lemti patiesi panākumi."
"Tas mums jānodrošina, lai izdzīvotu un gūtu panākumus," — pauda politiķis. "Jūs tiešām domājat, ka tas jums palīdzēs?" — jautāja Sebastians.
Žurnālists norādīja, ka Ukrainā joprojām ir aktuāla korupcijas problēma. Piemēram, ASV tirdzniecības ministre Penija Prickere aicināja pastiprināt korupcijas apkarošanas pasākumus, un Starptautiskā organizācija Transparency International paziņojusi, ka pastāvīgi dzirdami Ukrainas politiķu apliecinājumi par to, ka viņi gribot cīnīties ar korupciju, bet realitātē notiek tieši pretējais. Sebastians arī piebilda, ka pēc aptauju datiem, trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju uzskata, ka prokuratūra, tiesas un nodokļu iestādes Ukrainā ir vēl vairāk korumpētas.
"Jūs man stāstāt, ka virzāties uz priekšu, bet cilvēki mums stāsta, ka jūs virzāties atpakaļ," — uzsvēra žurnālists.
"Kustība uz priekšu — tas noteikti ir teikts par mums, un jūs to varat saskatīt konkrētās situācijās," — teica Ukrainas ārlietu ministrs. Pēc viņa teiktā, Ukrainā ik dienas tiek aizturētas korumpētas personas.
Uz to žurnālists atsaucās, ka reformatori Ukrainā bijuši spiesti atstāt savus amatus, jo viņu mēģinājumi atjaunot kārtību valstī "sastapās ar pretestību". Kā piemēru viņš minēja bijušo ekonomikas un tirdzniecības ministru Aivaru Abromaviču un bijušo ģenerālprokurora vietnieku Vitāliju Kasjko.
Atbildot uz to, Kļimkins paziņoja, ka viņš ir optimistiski noskaņots un pārliecināts par to, kas izdarīts reālo reformu labā.
"Šķiet, jūs, ministra kungs dzīvojat citā realitātē, ne tajā pasaulē, kur dzīvo šie cilvēki, vai zināt?" — pajautāja Sebastians. Viņš atzīmēja, ka neviens joprojām nav saukts pie atbildības par demonstrantu slepkavībām 2013. un 2014. gadā, un vecās korupcijas lietas pat nav nonākušas līdz tiesai.
Savukārt Kļimkins trūkumus antikorupcijas politikā izskaidroja ar to, ka cilvēkiem vienkārši ir pārāk lielas prasības.
Pēc tam žurnālists pievērsās vārda brīvības problēmām Ukrainā. Kā piemēru viņš minēja ar valdību saistīto vietni "Miera nesējs", kurā tika publicēti tūkstošiem Donbasā akreditēto rietumvalstu žurnālistu un filmēšanas grupu personiskie dati. Šajā sakarā "Lielā septītnieka" valstis izteica protestu, taču Kijevā to ignorēja.
"Vārda brīvības ziņā Ukraina ir apbrīnojams piemērs," — teica ministrs. Viņš paskaidroja, ka Ukrainas varas iestādes tomēr esot reaģējušas uz protestu. "Mēs paziņojām, ka tas ir nepieņemami," — uzsvēra Kļimkins.
Kļimkins intervijā nespēja argumentēti paskaidrot, kādēļ bija bloķēta īpašās ANO uzraudzības misijas pieeja Ukrainas penitenciārajām iestādēm.
Intervijas beigās vācu žurnālists pastāstīja, ka Minskas vienošanu nosacījumu nepildīšana no Ukrainas puses ir sagādājusi dziļu vilšanos Rietumiem."Vai tad jūsuprāt Minskas protokoli ir miruši? Jūs neesat pavirzījušies uz priekšu. Jūs nepildāt savas saistības," — sacīja Sebastians.
"Un mēs negrasāmies virzīties," — attrauca ārlietu ministrs. Viņš uzsvēra, ka Donbasā nedrīkst būt nekā Krievijas protektorātam līdzīga. Pēc viņa teiktā, Ukrainai un Krievijai "ir dažas fundamentālās domstarpības par to, kā interpretēt Minskas protokolus."
"Skaidrs, pašlaik Minska ir mirusi," — noteica Sebastians.
Kijeva ne vienu reizi vien ir apsūdzējusi Maskavu par iejaukšanos Ukrainas lietās. Krievija to noliedz, un dēvē šīs apsūdzības par nepieņemamām. Maskava jau vairākkārt ir pārliecinoši norādījusi, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā, nav saistīta ar notikumiem tās dienvidaustrumos, un ir ieinteresēta, lai Ukraina pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.
