18:52 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Ekonomika
Saņemt īso saiti
135

Banku sistēmas "kapitālremonta" iebiedētās kredītiestādes liedzas atvērt kontus nevalstiskajām organizācijām.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni 27% sabiedrisko organizāciju saskaras ar banku represijām, vēstīja Латвийское радио 4.

Kopš Latvijas banku sistēmas "kapitālremonta" kredītiestādes sākušas bez redzamiem iemesliem slēgt kontus gan privātpersonām, gan politiskajām partijām un uzņēmumiem, arī aizsardzības sfērā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mēģināja atrisināt problēmu. Komisijas sēdē tika aicināti piedalīties Finanšu izlūkošanas dienesta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Ieradās arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri atklāja savas problēmas: bankas tām slēgušas kontus, skaidrojot, ka biedrības nevar nosaukt patieso labuma guvēju (beneficiāru).

Andris Gobiņš, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents pastāstīja, ka biedrībai bijis konts SEB bankā. Banka lika iesniegt organizācijas beneficiāru sarakstu, ko biedrība nevarēja izdarīt un skaidroja, ka biedrība ir cilvēku brīvprātīga apvienība, kuru mērķis nav peļņas gūšanai, biedrībai nav neviena labuma guvēja. Rezultātā biedrības konts bloķēts vienu reizi, otru reizi, līdz kļuva skaidrs, ka jāparaksta dokuments, kas neatbilst patiesībai, vai jāmaina banka. Tika lemts mainīt banku.

"Eiropas Kustība Latvijā" dibināta 1997. gadā, tā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijas politikā. Tās galvenais mērķis – stiprināt Latvijas un ES saiknes.

Gobiņš konstatēja, ka ar līdzīgu problēmu saskaras gandrīz visas sabiedriskās organizācijas – tās tiek uzskatītas par riskantām a priori.

Gobiņš pastāstīja, ka vaicājis finansistiem: kā tā? Bankas necenšas cīnīties par katru klientu, tās vienkārši iekļauj biedrības īpaša riska melnajā sarakstā. Bankām patiešām ir vienkāršāk nemocīties ar tādu organizāciju kontiem. Pēc Gobiņa domām, izkropļota ir sabiedriskās organizācijas ideja.

Savukārt biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga pastāstīja, ka ir vēl viena NVO neizpildāma prasība.

Viņa konstatēja, ka beneficiāri biedrībās bieži nav tie, kas ik dienas strādā organizācijā, tās dibinātāji vienkārši vecuma dēļ vairs nevar strādāt. Pēc viņas domām, bankām ir sava darba specifika, tas ir normāli – uzdot jautājumus, tomēr ir jāņem vērā, ka biedrības – tas nav privātais bizness.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš minēja Latvijas Sarkanā Krusta biedrību vai Latviešu biedrību, kas pastāv 150 gadus, tātad tās dibinātāji fiziski vairs nevar būt organizācijas valdes rindās.

Politiķis atgādināja arī par Latvijas Dabas fondu – kas tur ņems peļņu? Latviešu lācis? Latviešu vāvere, putni vai koki mežos? Viņš konstatēja, ka bankas prasa pierādījumus, kādi dzīvē nav atrodami.

Viņš norādīja, ka nav pamata apsūdzībām par naudas atmazgāšanu NVO – nav nevienas ierosinātas krimināllietas, lai arī valstī ir 24 tūkstoši NVO, neviena sabiedriska organizācija nav saņēmusi notiesājošu tiesas spriedumu.

Zinta Miezaine, "Risinājumu Darbnīca" valdes locekle, pastāstīja, ka Swedbank vienkārši atteikusies viņu apkalpot tāpēc, ka organizācija īsteno kopprojektu ar Moldovu, pat necenšoties noskaidrot, kas tas ir par projektu. Citas bankas meklējumi un konta atvēršana ilga 4 mēnešus, nācies atlaist daļu darbinieku.

Vēl viena organizācija cietusi bankas ABLV slēgšanas dēļ – visi tās konti izmeklēšanas laikā bija iesaldēti, galu galā bija slēgta piekļuve organizācijas labdarības kontam, atbalstu nevar saņemt Zolitūdes traģēdijā cietušo bērni. Cietis arī Teterevu fonds.

Diskusija komisijas sēdē bija asa, atklājās virkne problēmu un finanšu sektora pārspīlējumi, tāpēc deputāti plāno pie problēmas atgriezties.

Komisijas loceklis Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka sabiedriskās organizācijas šajā gadījumā nav riskanti klienti, ar tām var sadarboties. Tomēr, acīmredzot, ar mērķi radīt skaistas statistikas atskaites, atsevišķām bankām ir izdevīgāk šķirties no organizācijām.

Politiķis atgādināja, ka bankas var ņemt vērā konkrēto aspektu – sabiedriskajām organizācijām nav labuma guvēju.

Pēc temata

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Tagi:
banku reforma, Latvija, bankas

Galvenie temati