Rada bažas: Urbanovičs pastāstīja, kā uzņēmēji plāno pāriet valsts dienestā

© Sputnik / Sergey MelkonovЛидер партии "Согласие" Янис Урбанович
Лидер партии Согласие Янис Урбанович - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Uzņēmēji Latvijā atzīst, ka pārdomā iespējas slēgt savu biznesu, sameklēt algotu darbu vai iekārtoties valsts dienestā, pastāstīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 25. augusts – Sputnik. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pastāstīja, ka koronavīrusa radītās krīzes zemākais punkts ekonomikā jau palicis aiz muguras. Kazāks uzskata, ka līdz gada beigām Latvijas IKP pieaugs, un ekonomikas lejupslīdi izdosies kompensēt ne vēlāk kā nākamgad.

Nav iemeslu pārmest Kazākam kompetences trūkumu, taču visapkārt ir redzama virkne signālu par satraucošo stāvokli valsts ekonomikā sarunā ar Sputnik Latvija norādīja partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

"Latvijas Bankas prezidents nav pats dumjākais cilvēks ekonomikā un finansēs, es viņu ļoti cienu kā speciālistu un ekspertu. Bankas ekspertu komanda ir ļoti autoritatīva, tāpēc būtu nevietā ironizēt par viņu prognozēm. Taču es to uztveru mazliet skeptiski, jo no uzņēmējiem, ar ko tiekos, dzirdu satraucošākas prognozes un pārdomas – vai nevajadzētu slēgt biznesu, sameklēt darbu uzņēmumā vai valsts iestādē," pastāstīja Urbanovičs.

Pēc viņa domām, Latvijas ekonomiku palīdzēs reanimēt biznesa dialoga aktivizācija ar kaimiņvalstīm, vispirms – ar Krieviju.

Проректор Финансового университета при Правительстве РФ Алексей  Зубец - Sputnik Latvija
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks

"Jau Napoleons teica, ka ģeogrāfija – tas ir vairāk nekā spriedums. Latvija ir valsts pašā Baltijas jūras krastā, tā atrodas kaimiņos tik lielam un interesantam tirgum kā Krievija. Ap tranzīta nozari varētu attīstīties visa pārējā ekonomika – caur pakalpojumu, gan tranzīta, gan papildu pakalpojumu eksportu. Perspektīvā gudri cilvēki vairs nemeklēs brīnumus un nonāks ierastajām nostādnēm – par to, ka panākumi slēpjas labu kaimiņattiecību izveidošanā ar kaimiņiem un vispirms – ar Krieviju," akcentēja Urbanovičs.

Koronavīrusa pandēmijas fonā ES valstis ieviesa plašus ierobežojošos pasākumus, kuru dēļ virkne nozaru cieta vērā ņemamus zaudējumus. To starpā bija viesmīlības bizness un tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas joma un pārvadājumi. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad eirozonas IKP lejupslīde pārsniegs 7%, salīdzinājumā ar izaugsmi par 1,5% gadu iepriekš.

Ziņu lente
0