09:46 03 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2066
  • RUB91.3194
Ekonomika
Saņemt īso saiti
38

JKP cenšas izpildīt vismaz vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, taču koalīcijas partneri nevēlas radīt papildu slogu uz budžetu un nesteidzas sniegt "jaunajiem konservatoriem" šādu trumpi pirms vēlēšanām Rīgā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ultimāta dēļ koalīcijas partneri bijuši spiesti apturēt pārrunas par izmaiņām valsts nodokļu sistēmā.

"Jauno konservatoru" pārstāvji pieprasīja iekļaut nākamā gada budžeta projektā vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tiesa, koalīcijas partneri pagaidām atturīgi izturas pret šo iniciatīvu, uzskatot to par budžetam pārāk dārgu. Neapliekamā minimuma palielināšana izmaksās budžetam papildu 120 miljonus eiro gadā, kas, pēc partiju pārstāvju sacītā, apšauba plānoto mediķu un skolotāju algu palielinājumu. Koalīcijā ir gatavi apspriest neapliekamā minimuma palielināšanu, taču pakāpeniski un, noteikti, ne no nākamā gada sākuma.

"Jauno konservatoru" motīvi ir skaidri: teju katrā Saeimas sēdē viņiem nākas uzklausīt publiskus pārmetumus no opozīcijas puses par priekšvēlēšanu solījuma "3x500" neizpildīšanu: palielināt līdz 500 eiro minimālo pensiju, minimālo algu un neapliekamo minimumu. Pateicoties šiem dāsnajiem solījumiem partija iekļuva Saeimā, taču pagaidām neviens no tiem nav izpildīts. Šobrīd ir piemērots laiks – vismaz viena programmas punkta izpildīšana sniegs partijai papildu trumpjus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Pēc Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Gata Eglīša sacītā, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro ļaus pasargāt tos iedzīvotājus, kuri šobrīd strādā atvieglotajos nodokļu režīmos (tieši atvieglotos nodokļu režīmus arī paredz atcelt valdība gaidāmās nodokļu reformas īstenošanas gaitā). JKP politiķi neapmierina tas, ka iespējamā neapliekamā minimuma pacelšana tika apspriesta arī iepriekš, Finanšu ministrijas darba grupas sēdēs, taču tālāk par sarunām lieta tā arī nebija virzījusies. Pašlaik, pēc Eglīša sacītā, Finanšu ministrija uzskata neapliekamā minimuma palielināšanas projektu par finansiāli pārāk apjomīgu nākamā gada budžeta iespējām. Budžets to "nepavilks".

No finanšu ministra Jāņa Reira izteiktajiem paziņojumiem arī izriet tas, ka JKP iniciatīva, būtībā, ir bloķējusi darbu pie nodokļu reformas. Tāpat viņš paskaidroja, ka reformas būtība ir sagatavot bāzi iespējamajam mediķu un skolotāju algu palielinājumam, taču tajā skaitā tika atrisinātas arī to cilvēku sociālās aizsardzības jautājumi, kuri strādā atvieglotos nodokļu režīmos. Viens no variantiem ir aizliegt darba devējiem pieņemt darbā cilvēkus, nenodrošinot viņiem sociālo aizsardzību (citiem vārdiem sakot, nemaksājot par viņiem sociālo nodokli).

"Pašreizējā situācijā šis ir nolikts uz pauzes vai bremzēm, jo tiek diskutēts arī par kādām papildu prasībām. Līdz ar to sarunas patlaban ir gaidīšanas režīmā," atzīmēja Jānis Reirs.

Pēc viņa sacītā, visi iepriekšējie darbi ar JKP iniciatīvu ir "novesti pie nulles", tādēļ valdība nespēs pacelt algu mediķiem, pedagogiem un IeM sistēmas darbiniekiem, nepalielinot nodokļu maksātāju loku (būtībā, runa ir par mikrouzņēmumu un citu speciālo nodokļu režīmu atcelšanu).

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) izteicās tiešāk attiecībā uz koalīcijas partneriem. Viņš paziņoja, ka, izvirzot savas prasības, JKP ignorē valdības doto saistību paaugstināt no nākamā gada algas mediķiem, skolotājiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

"Sajūta, ka JKP vīzija ir nodrošināt piena upes un ķīseļa krastus uz budžeta deficīta rēķina. Bet tas ir fiskāli bezatbildīgi. Cilvēku algas ir lielāka prioritāte nekā neapliekamā minimuma strauja celšana. Bet JKP ir iestājušies pozā," pauda sašutumu politiķis.

Runājot par skaitļiem, Eglītis piekrita tam, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs papildu slogu uz budžetu. Taču ņemot vērā to, ka, samazinot nodokļu slogu, cilvēkiem faktiski "uz rokām" paliks vairāk naudas, galīgais budžeta slogs sastādīs nevis 120 miljonus, bet gan mazāk nekā 100 miljonus eiro.

Pašlaik vairums aptaujāto politiķu sliecas pie domas, ka JKP iniciatīva ir jāskata nodokļu reformas kontekstā (taču būtu pareizi, ja visi jaunieviesumi stātos spēkā vienlaicīgi – no nākamā gada 1. janvāra). Un jau pēc nodokļu izmaiņu bāzisko pozīciju apstiprināšanas var pāriet pie 2021. gada budžeta projekta apspriešanas.

Saistot JKP iniciatīvu ar mediķu un policistu algām, koalīcijas "partneri", protams, tiecas nostādīt partiju neizdevīgā pozīcijā vēlētāju acīs. Skaidrs, ka strīdu karstākais punkts neapliekamā minimuma jautājumā būs pirms Rīgas domes vēlēšanām.

Pēc temata

Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem

Galvenie temati