RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Vai Latvijas premjerministrs un finanšu ministrs runā patiesību, kad paziņo, ka pabalstiem tiks piešķirta trešā daļa no diviem miljardiem eiro krīzes pārvarēšanai? Visticamāk, ka tā nav patiesība – paziņojumā ir tikai daļa patiesības, taču netiek ņemti vērā svarīgi fakti vai konteksts, tādēļ paziņojums maldina vai tiek sniegts ārpus konteksta, uzskata Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs re:Baltica.
"Nedaudz" pārspīlēja
Jūnija sākumā valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas ziņojumu par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atveseļošanai: tajā teikts, ka krīzes pārvarēšanai tiks iztērēti 2 miljardi eiro. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pateica, ka nauda tiks ieguldīta "aptuveni vienādās daļās" infrastruktūras modernizācijā un pabalstos – tātad pabalstiem paredzēta aptuveni trešā daļa no 2 miljardiem eiro, jeb nepilni 700 miljoni eiro. Analoģiski izteicās arī viņa partijas biedrs, finanšu ministrs Jānis Reirs.
Tomēr premjeram un finanšu ministram nav taisnība: patiesībā šiem mērķiem plānots piešķirt vien nepilnus 150 miljonus eiro. Sadaļā, kuru gan Kariņš, gan Finanšu ministrija dēvē par pabalstiem, iekļauta arī nauda airBaltic un citu uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai, piemēram, demogrāfijai vai pat robežsargu un ugunsdzēsēju formastērpu iegādei.
Devītajā jūnijā intervijā Latvijas Radio Kariņš runāja par ieguldījumiem krīzes seku novēršanai: "Mēs esam valdībā pieņēmuši lēmumus par diviem miljardiem pusotra gada laikā, ko ieguldīt mūsu ekonomikā – gan modernizācijā, infrastruktūrā, pabalstos – nu tas apmēram vienādās trešdaļās."
Savukārt Reirs 16. jūnijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pateica: "Praktiski ir tā, ka mēs sadalījām šo visu palīdzību no valsts – 2 miljardi eiro – līdzīgās daļās. Saskaitot kopā, sanāca, ka līdzīgās daļās. Pirmais ir pabalsti, lai noturētu sociālo stabilitāti. Otrais ir ekonomikas sildīšana, tātad infrastruktūras objekti, gan ceļi, gan pašvaldību objekti. Un trešais ir uzņēmējdarbības atbalsts vai uzņēmējdarbības modernizācija."
Premjera preses sekretārs pateica, ka premjers, sniedzot informāciju Latvijas Radio, balstījās uz Finanšu ministrijas ziņojumu, un atsūtīja hipersaiti uz attiecīgo dokumentu valdības mājaslapā. Tā pirmajā rindkopā patiešām ir teikts: "Pasākumi ir plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti)."
Tālāk tekstā šī daļa tiek izskaidrota līdzīgā veidā "Sociālajai aizsardzībai, paredzēts turpināt un nodrošināt pabalstus bez darba palikušo atbalstam, izmantojot sociālās politikas instrumentus."
Pabalsti par atlaišanām?
Ziņojumam ir pielikums tabulas veidā ar divu miljardu sadalījumu. Vien šajā tabulā var redzēt, ka sadaļā, kuru premjers un Finanšu ministrijas ziņojums dēvē par pabalstiem, patiesībā lielākā daļa naudas ir paredzēta cita veida izdevumiem. Vislielāko plānoto tēriņu pozīcija ir 342 miljoni – Satiksmes ministrijas kompāniju, tai skaitā airBaltic, pamatkapitāla palielināšanai.
Tāpat šajā sadaļā ir iekļauti: 66 miljoni uzņēmumam "Latvijas Dzelzceļš" un citiem pārvadātājiem, 45 miljoni zemniekiem krīzes seku pārvarēšanai, 21 miljons kultūras attīstības plānam, 15 miljoni paredzēti pagaidām vēl neizskaidrotiem demogrāfijas plāniem, 2 miljoni mediju atbalstam.
Tāpat "pabalstos" ir iekļauti, piemēram, 6 miljoni robežsargu un ugunsdzēsēju formastērpu iegādei un 3 miljoni iekšlietu nozarei darbinieku piemaksām un dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Par virkni pozīciju valdība jau ir pieņēmusi lēmumus, savukārt par citām lēmumi vēl tiek plānoti.
Tabulā redzams, ka dažādiem papildu pabalstiem krīzes laikā (dīkstāves pabalsti, bērnu kopšanas pabalsti, vecāku pabalsti) kopumā, ar jau izmaksāto summu, ir paredzēti nepilni 150 miljoni eiro no visa 700 miljonu lielā "pabalstu bloka". Līdz maija beigām faktiski tika izmaksāti nepilni 70 miljoni.
Likums par valsts sociālajiem pabalstiem par pabalstiem sauc "atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus".
Ekonomikas antropologs un sociālās politikas pētnieks Andris Šuvajevs uzskata, ka pamatkapitāla palielināšanu uzņēmumos var uzskatīt par netiešu atbalstu to darbiniekiem, taču ne par pabalstiem.
"Tas absurdākais šajā situācijā, ka vislielākais atbalsts, lielākā budžeta pozīcija iezīmēta uzņēmumam, kas ir atlaidis 700 darbiniekus. To kā sociālo aizsardzību definēt, manuprāt, ir ļoti grūti," saka Šuvajevs.
Marta beigās kļuva zināms, ka airBaltic plāno atlaist 700 darbiniekus. Valdība sākumā palielināja kompānijas pamatkapitālu par 36 miljoniem eiro, savukārt maijā nolēma ieguldīt vēl līdz 250 miljoniem eiro.
Kompānija airBaltic uz jautājumu par to, kā tiek plānots izmantot pamatkapitāla palielinājumam paredzētos 286 miljonus eiro, atbildēja: "Atbalsts galvenokārt tiks izmantots darbinieku atalgojuma nodrošināšanai, lidmašīnu izmaksām (līzings, tehniskā apkope, apdrošināšana, u.c.), kā arī citām uzņēmuma fiksētajām saistībām."
Finanšu ministrija Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atzīmēja Re:Check, ka ziņojumā sacīto nevar skatīt atrauti no pielikuma, jeb minētās tabulas, kurā redzams, kam tieši ir paredzēta nauda. Tostarp trešās daļas nosaukums, "Pabalsti un esošās situācijas saglabāšana", pēc viņa sacītā, norāda uz to, ka nauda nav paredzēta tikai pabalstiem un esošās situācijas saglabāšanai privātpersonām.
Latvija atpaliek no kaimiņiem
Jāatzīmē, ka Baltijas valstu vidū Latvija Covid-19 krīzes laikā un pēc tās pabalstos iedzīvotājiem ir ieguldījusi vismazāk; tāpat ir saņemta kritika par to, ka atbalsts nepienākas daudziem, kam tas ir nepieciešams.
Igaunija vien līdz maija pirmās nedēļas dīkstāves pabalstos izmaksāja 206 miljonus eiro, Lietuva līdz 20. maijam darbavietu saglabāšanai un ienākumu saglabāšanai izmaksāja 146 miljonus eiro.
Latvija līdz 10. jūnijam dīkstāves pabalstos izmaksāja 43 miljonus eiro. Arī Lietuva nolēma vairumam ģimeņu izmaksāt vienreizēju pabalstu 120 eiro apmērā par katru bērnu un 200 eiro par bērnu ar īpašām vajadzībām vai, ja bērns aug ģimenē ar zemu ienākumu līmeni. Šim mērķim tiks iztērēti 72 miljoni eiro. Tiesa, Covid-19 dēļ Latvijā pieņemtie drošības pasākumi bijuši salīdzinoši mīkstāki, tādējādi to ietekme uz ekonomiku visās valstīs nav vienāda.
Secinājums: premjerministra un finanšu ministra sacītais, ka trešā daļa no 2 miljardiem eiro krīzes pārvarēšanai ir paredzēta pabalstiem, maldina iedzīvotājus. Dīkstāves pabalsti un cita veida pabalsti privātpersonām ir tikai neliela daļa no minētās trešdaļas. Ieguldījumi valsts kompānijās – tas ir netiešs atbalsts to darbiniekiem, taču ne pabalsti, savukārt daļa naudas ir paredzēta mērķiem, kuri nekādā veidā nav saistīti ar cilvēku nespēju saņemt ienākumus.
