18:31 30 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Ekonomika
Saņemt īso saiti
17

Ja restorāni un kafejnīcas nesagaidīs dotācijas un PVN samazinājumu, turpmākās atlaišanas būs neizbēgamas; cik ilgā termiņā ir nepieciešams valsts atbalsts, pastāstīja Restorānu biedrībā.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Neskatoties uz daļēju ierobežojumu atcelšanu, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi vēl ilgi nespēs atgriezties pie ierastās slodzes, tādēļ bez nopietna valsts atbalsta tiem nāksies atlaist darbiniekus, brīdina sarunā ar Neatkarīgā Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs.

Valdība mazinājusi ierobežojumus apmeklētāju izvietošanai kafejnīcās un restorānos: tagad pie viena galdiņa drīkst sēdēt līdz četriem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām, savukārt ārpus telpās – līdz astoņiem cilvēkiem. Taču joprojām ir jānodrošina četri kvadrātmetri katram viesim un divi metri starp galdiņiem iekštelpās, ja starp tiem nav norobežojošas sienas.

Lauris Aleksejevs paskaidroja, ka ierobežoto platību dēļ vairumam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu šādi nosacījumi vienalga nozīmē nopietnu apgrozījuma kritumu.

"Telpā, kurā agrāk bija vieta 70 viesiem, tagad varēsim uzņemt ne vairāk kā 30 līdz 40 viesus. Tas nozīmē, ka pie maksimālās noslodzes kritums būs gandrīz 50 procentu apmērā," atzīmēja Aleksejevs.

Pie tam atliktā īres maksa, viņaprāt, maz ko maina šajā situācijā, jo pēc tam to vienalga nāksies samaksāt.

Sarežģīta situācija ir arī ar vasaras terasēm – Rīgā maksu par tām ir atcēluši, taču citās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā, nē. Turklāt arī tām ir zināmi izmēri, tādēļ apsēdināt tur bezgalīgu klientu skaitu nedrīkst.

"Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi būs spiesti samazināt savu personālu, jo mazāk viesu apkalpošanai un ēdināšanai vajag mazāk darbinieku," uzsvēra Aleksejevs.

Viņš uzskata, ka saglabāt darbinieku skaitu palīdzētu valsts atbalsts, un ir dažādas iespējas to sniegt.

"Pirmkārt, mēs kā sabiedriskās ēdināšanas, viesmīlības un tūrisma nozare ļoti vēlētos sagaidīt atbalsta programmu grantu veidā. Diemžēl šis solījums kārtējo reizi ir kaut kur iestrēdzis. Bet baidos, ka ar trim mēnešiem noteikti būs par maz.

Mēs būtu priecīgi, ja šis atbalsts būtu līdz tam brīdim, kad ekonomiskie rādītāji valstī, tai skaitā iekšzemes kopprodukts, atgrieztos 2019. gada līmenī. Tas varbūt prasītu pusgadu, deviņus mēnešus vai gadu.

Taču valsts no tā iegūtu. Nepieaugtu bezdarba līmenis, cilvēki neprasītu pabalstus, uzņēmumi strādātu, maksājot nodokļus," uzsvēra Restorānu biedrības pārstāvis.

Viņš atgādināja, ka pērn viesmīlības nozare samaksāja 147 miljonus eiro nodokļos, kas ir par 16,5% vairāk nekā pirms gada. Saskaņā ar Restorānu biedrības aprēķiniem, nozares uzņēmumu samaksāja nodokļos 20% apgrozījuma, un tas ir pusotru reizi vairāk nekā kompānijām citās nozarēs.

Tāpat Lauris Aleksejevs uzskata, ka ļoti svarīgi ir samazināt PVN restorāniem, turklāt nozare lūdz samazināt nodokļa likmi tikai pārtikas produktiem – tas neskars alkoholu, kafiju un saldinātos dzērienus.

"Tas mums ļautu saglabāt, daudzveidot un paplašināt ēdienkarti. Un palīdzētu visai nozarei - ne tikai restorāniem un kafejnīcām, bet arī skolu, aprūpes namu, slimnīcu un citu iestāžu ēdinātājiem. Gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem būtu daudz vieglāk pārlaist šo periodu," atzīmēja Aleksejevs.

Viņš uzsvēra, ka nozare ir gatava pierādīt, ka no PVN samazinājuma starp ieguvējiem būs arī valsts.

"Lūdzot piemērot samazināto PVN likmi, mēs negribam apzagt valsti. Mēs gribam valstij turpināt dot, tai pašā laikā arī dodot iespējas strādāt visiem saviem darbiniekiem," pastāstīja Restorānu biedrības viceprezidents.

Viņš atgādināja, ka viesmīlības nozarē šobrīd strādā 5,6% privātā sektora darbinieku un 3,4% visu strādājošo Latvijā.

Pēc temata

"Lai tauta tiktu sadzirdēta": restorāna īpašniece atvērusi "sūdzību e-pastu" par VID
Restorāni atkal lūdz VID žēlastību
Tagi:
nodokļi, sabiedriskā ēdināšana

Galvenie temati