03:30 23 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2158
  • RUB91.1009
Ekonomika
Saņemt īso saiti
39

Lai arī šobrīd ir grūti pilnībā novērtēt ar Covid-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, jau ir zināmi pirmie dati, kurus var salīdzināt ar 2008.-2009. gada krīzes rādītājiem un izdarīt dažus secinājumus.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Latvijai aprīlis bija pirmais pilnais mēnesis, kurš tika pavadīts ārkārtējās situācijas režīmā, tādēļ pēc tā zināmā mērā var spriest par ieviesto ierobežojumu sekām, raksta nra.lv.

Šīs sekas laiku pa laika parādīsies vēl gadiem ilgi. Piemēram, formāli pēc deviņiem mēnešiem, taču drīzāk pēc gada vai vēl vēlāk varēs redzēt ietekmi dzimstības līmenī. Apspriešanas vērtas ir arī izmaiņas emigrācijas un imigrācijas plūsmās. Uzņēmēji un baņķieri mainīs savu viedokli attiecībā uz investīciju drošību vienā vai otrā jomā. Turpmāk nāksies konsekventāk, nekā iepriekš, ņemt vērā pēkšņu neparedzēto draudu un izmaiņu rašanās iespēju Latvijā un pasaulē. Pašlaik ir zināma vien niecīga daļa no tā, kas ir nepieciešams, lai apzināto sekas un gūtu mācību no krīzes, kurai dots Covid-19 nosaukums.

Pirmos pārbaudītos oficiālos datus par situāciju aprīlī sniedza Valsts ieņēmumu dienests: nodokļu ienākumu plāns četru mēnešu laikā nav izpildīts par 2%. Tieši uz aprīļa krituma rēķina tika izsvītrots tas valsts ienākumu pārpalikums, par kuru nodokļu inspektori ziņoja janvārī un februārī.

Situāciju nespēja glābt valsts papildizdevumi dīkstāves pabalstiem pandēmijas dēļ cietušo uzņēmumu darbiniekiem. Saskaņā ar VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem īslaicīgi vai pavisam bez darba palicis katrs desmitais no tiem, kas gada sākumā bijis nodarbināts. CSP dati liecina arī par ražošanas apjomu kritumu par desmito daļu (9,2%), taču aiz šī vidējā cipara stāv nopietnas izmaiņas nodarbinātības struktūrā un preču nomenklatūrā. Sakarā ar automobiļu būvniecības apturēšanu Vācijā un Francijā to detaļu ražošana ir kritusies par 57%. Savukārt ķīmiskās rūpniecības izaugsme par 27,5% skaidrojama ar maksimālo spirta un tīrīšanas līdzekļu ražošanas pieaudzēšanu.

Rūpniecības kritums mēneša laikā gandrīz par vienu desmitdaļu, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, Latvijā nenotiek tik bieži. Ja neņem vērā tos mēnešus, kad ražošanas dinamika nolaidās vien nedaudz zem nulles, izceļas 2013. gada decembris un 2014. gada janvāris, kad ražošana kritās par 4% divus mēnešus pēc kārtas. Tālāk seko 2009. gada decembris (-7,5%), un tas bija pēdējais no 19 mēnešiem negatīvās dinamikas kopš 2008. gada maija (toreiz rādītājs sastādīja gandrīz nevainīgus -1,4%, salīdzinot ar 2007. gada maiju). Antirekords tika uzstādīts 2009. gada martā – toreiz tika fiksēts rādītājs -26%, salīdzinot ar 2008. gada martu.

Nav atbildes uz galveno jautājumu – cik ilgi turpināsies rūpniecības lejupslīde. Saskaņā ar oficiālo versiju nekas slikts nenotiks. Pēc ĶTR pašmāju datiem janvārī un februārī Ķīna kopumā pazaudēja 13,5%, martā lejupslīde turpinājās 1,1% līmenī, savukārt aprīlī jau bija 3,9%, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Taču Starptautiskais Valūtas fonds sniedz citus datus, saskaņā ar kuriem, Ķīnas IKP kritums pirmajā ceturksnī sastādījis nevis 6,8%, kā tas tiek norādīts ĶTR statistikas datos, bet gan 36,6%. Pie šāda krituma pirmajā ceturksnī nekāda izaugsme aprīlī nav iespējama. SVF brīdina, ka arī otrajā ceturksnī Ķīnas IKP turpināja lejupslīdi. ASV ne vien reģistrēts 4,8% kritums pirmajā ceturksnī, bet arī tiek gaidīti -38% otrajā ceturksnī, ko veicinās ne tikai pandēmija, bet arī masveida nekārtības.

Tik trauksmainu ziņu nebija 2008. gada maijā, pirms ražošanas dinamika Latvijā iegāzās milzīgā bedrē, bet, protams, toreiz ekonomikai radītās brūces nevarēja noliet ar spirtu šī vārda tiešajā nozīmē. Vārda pārmestajā nozīmē šobrīd šīs brūces "nolej" ar naudu, drukājot gan eiro, gan ASV dolārus, gan Ķīnas juaņas, turklāt praktiski neierobežotā daudzumā, kas 2008. gadā netika darīts. Tādēļ ar pārliecību var teikt, ka šoreiz nebūs tā, kā 2008.-2009. gadā. Skaidrs, ka būs savādāk, taču nav skaidrs, labāk vai sliktāk.

Pēc temata

Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Strautiņš: lielākie zaudējumi gaida Latvijas ekonomiku šovasar
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Tagi:
ekonomika, pandēmija, koronavīruss, Latvija

Galvenie temati