10:52 04 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1194
  • RUB77.0055
Ekonomika
Saņemt īso saiti
18

Kādēļ valsts piešķīra airBaltic tieši 250 miljonus eiro, kādēļ kompānija nevar radikāli samazināt izdevumus un kādas algu saistības tā turpina izpildīt, pastāstīja kompānijas vadītājs Martins Gauss.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Lidsabiedrības airBaltic prezidents Martins Gauss deva plašu interviju Latvijas Radio par situāciju kompānijā. Uzņēmums spēs pārdzīvot krīzi, taču iziešanas process no šīs smagās situācijas būs ilgstošs.

Pagaidām nekā laba

Acīmredzot, plašu interviju Martinu Gausu piespieda sniegt ne īpaši labvēlīgā situācija mediju telpā. Sākumā medijos aktīvi apsprieda to, ka uzņēmums atlaida aptuveni 700 darbinieku, turklāt tas notika vēl pirms valsts pieņēma lēmumu par dīkstāves pabalstu izmaksāšanu, kurš šiem cilvēkiem netika piešķirts.

Tāpat parādījās informācija par dažiem finanšu palīdzības pārvedumiem nacionālās lidsabiedrības atbalstam – sākumā dažu desmitu miljonu eiro apmērā, bet pēc tam valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Ceturtdaļu miljarda no valsts nesaņēma neviena cita kompānija. Pat veselas valsts tautsaimniecības nozares var pretendēt uz valsts atbalstu krietni mazākā apmērā.

Tas viss notiek publikāciju fonā par to, ka Martins Gauss ir viens no visaugstāk apmaksātiem uzņēmumu vadītājiem ar valsts kapitāla dalību. Līdz nesenajam laikam viņa atalgojums sastādīja aptuveni 80 tūkstošus eiro mēnesī (tiesa, pirms kāda laika Gauss paziņoja, ka grasās atteikties no algas krīzes periodā).

Kāds politiķis salīdzināja esošo airBaltic stāvokli un valsts atbalsta apmēru ar cilvēku, kurš nopirka Ferrari, ko viņš acīmredzami nevar atļauties, un tagad nevar atļauties to uzturēt. Tika pausti pieņēmumu pat par to, ka valdība, būtībā, gatavo nacionālo lidsabiedrību pārdošanai iepriekš izvēlētam investoram.

Tātad, negatīvu iemeslu sakrājies pamatīgs daudzums, un airBaltic prezidents pacentās izskaidrot notiekošā ainu, kā saka, "citā skata leņķī".

"Mūsu ienākumi – 2% no pirmskrīzes līmeņa"

Pirmais un galvenais, ko paziņoja Martins Gauss: tuvāko piecu gadu laikā aviokompānija, saskaņā ar biznesa aprēķiniem, grasās nodokļos iemaksāt budžetā aptuveni 230 miljonus eiro. Taču pirmajā laikā pēc lidojumu atjaunošanas tiks izmantotas vien 22 lidmašīnas 40 lidmašīnu vietā, kā tas tika plānots gada sākumā.

Pēc Gausa sacītā, pašlaik galvenā lidsabiedrības problēma ir vērā ņemamie zaudējumi, kas radušies pasažieru trūkuma dēļ. "Zaudējumi ir ļoti lieli, jo mums gandrīz nav ienākumu. Mēs pelnām pāris simtus tūkstošu eiro mēnesī. Labā mēnesī "airBaltic" ieņēmumi sasniedza 40-50 miljonus eiro. Tā kā pašlaik nav praktiski nekādu rezervāciju, mūsu ieņēmumi ir samazinājušies līdz 2% no ierastā apmēra," atzīmēja Martins Gauss.

Taču lidsabiedrības izdevumi līdz ar krīzes iestāšanos ir samazinājušies, bet ne tik ievērojami.

"Zaudējumi tiek radīti arī tāpēc, ka 50% aviokompānijas izdevumu ir fiksēti. Un tikai puse izdevumu ir atkarīgi no tā, vai mēs lidojam vai nē. Tā tas turpinās jau divus mēnešus, taču mēs ceram, ka drīz atjaunosim lidojumus," sacīja airBaltic vadītājs.

Šobrīd virs ūdens palīdz turēties līdzekļi, ko aviokompānija aizņēmās no starptautiskajiem investoriem gada sākumā. "Gatavību aizdot mums naudu izteica 100 investori no 25 pasaules valstīm. To skaitā nebija Latvijas valsts, bet gan tikai starptautiskie investori, kuri noticēja, ka mēs spēsim atgriezt šos līdzekļus. Šī nauda joprojām palīdz noturēties biznesā. Mums nenāksies izsludināt maksātnespēju," uzskata viņš.

Martins Gauss atzīmēja sekojošo: kompānija turpina maksāt algas visiem saviem darbiniekiem, pat tiem 700 atlaistajiem cilvēkiem, jo viņu atlaišanas termiņš vēl nav iestājies. Turklāt aviokompānija grasās saglabāt algu pilnā apmērā vairāk nekā 1000 darbinieku. Dīkstāves pabalstus airBaltic valstij nelūdza – kompānija maksā visu no saviem līdzekļiem.

"Protams, nākotnē mums nāksies atgriezt aizdevumu, taču mēs norēķināsimies ar kreditoriem. Ja krīze ievilktos, pieļauju, ka airBaltic beigtos nauda, tieša tāpat, kā jebkurai citai pasaules aviokompānijai. Daudzi jau ir izrādījušies šādā situācija. Taču airBaltic joprojām saglabā spēju maksāt no saviem līdzekļiem.

Pēc aptuveni diviem mēnešiem uzņēmuma kapitālā ieplūdīs nauda, kuru piešķīrusi valsts, tā kā tagad mēs izdzīvojam ar savu naudu," atzīmēja Gauss.

Kā atgriezt 250 miljonus

Martins Gauss paskaidroja, kādēļ kompānijai piešķirti tieši 250 miljoni eiro: "Saskaņā ar scenāriju, kas ir iekļauts mūsu biznesa plānā, mēs spēsim atjaunot lidojumus šī gada jūlijā. aprēķini balstās uz nozares prognozēm par situāciju pasažieru pārvadājumu tirgū. Optimistiskākas situācijas attīstības gadījumā mēs, protams, neiztērēsim visu summu, kas būs saņemta no valsts. Taču tie būs vismaz 204 miljoni eiro. Mūsu biznesa plāns paredz 250 miljonus eiro."

Nodokļu maksātājiem, kuri pauž neapmierinātību par lielajām summām, ko valsts piešķir aviokompānijas atbalstam, Gauss paziņoja sekojošo: "Ieguldītā nauda nekavējoties atgriezīsies ekonomikā, kolīdz mēs nogādāsim Latvijā pasažierus, kuri tērēs savu naudu šeit. Mēs ietekmējam arī kaimiņu Lietuvas un Igaunijas ekonomiku. Kompānija airBaltic ir liels uzņēmums nelielā valstī, kā Latvija, tādēļ mūsu ietekme uz valsts ekonomiku ir vērā ņemama."

Kompānijas airBaltic vadītājs uzvēra: vēl nekad savā vēsturē aviācijas industrija nav saskārusies ar šādu krīzi. Taču arī šāda krīze kaut kad beigsies.

Pēc temata

Autopārvadājumos katastrofa, bet palīdz airBaltic: bizness sašutis par valdības lēmumiem
Eksperts: pēc pandēmijas cilvēki baidīsies plānot ceļojumus iepriekš
Vairāk nekā 10 miljonus eiro: airBaltic klienti pieprasa kompānijai atgriezt naudu
Ar pasažieriem sazināsies personīgi: airBaltic līdz 31. oktobrim atceļ pusi reisu
Tagi:
pandēmija, airBaltic

Galvenie temati