19:37 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Ekonomika
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
46

2008. gada krīzes laikā Latvijai nācās aizņemties naudu starptautiskajā palīdzības programmā un tādēļ bija jārīkojas nepatstāvīgi, uzskata Latvijas Bankas vadītājs.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvija krīzes laikā var brīvi pārvaldīt resursus, ko tā ir aizņēmusies, paziņoja LTV intervijā Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomiskā situācija līdz šim bijusi pietiekami laba, turklāt fiskālā disciplīna valstī ir labāka, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi, kura sākās pirms vairāk nekā 10 gadiem.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

2008. gadā krīzes pārvarēšanai Latvijai nācās aizņemties naudu starptautiskajā palīdzības programmā, un kreditori diktēja savus nosacījumus. Šodien, Covid-19 krīzes laikā, Latvija arī aizņemas naudu, taču jau starptautiskajos finanšu tirgos.

"Šī ir pirmā krīze, kad mēs varam rīkoties kā pieaugušie, izdarīt savas izvēles," atzīmēja Kazāks.

Latvija aizņēmusies aptuveni 2 miljardus eiro, tagad ir jāpieņem lēmumi, kā arī jāatceras, ka krīzes laikā bieži nākas darīt nepatīkamas lietas. Būs arī kļūdas, tomēr galvenais ir iet pareizā virzienā. Latvija pašlaik to dara, uzskata Kazāks, savukārt pieļautās kļūdas varēs pēcāk izlabot.

Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka pašlaik ir svarīga solidaritāte un sadarbība. Ir svarīgi, lai privātais bizness nebūtu ēnu ekonomikas zonā, savukārt valsts pārvalde vairāk uzticētos biznesam, mazāk "drebētu par katru burtu" un spertu soļus, kas būtu uzņēmējiem saprotami. Turklāt ir svarīgi, lai privātpersonām būtu pieejams sociālais atbalsts, kurš ļautu saglabāt iekšējo pieprasījumu.

Kazāks uzskata, ka pēc krīzes beigām mēs nepamodīsimies jaunā pasaulē – pārmaiņas būs, taču ekonomiskā struktūra mainās pakāpeniski.

Aprīļa sākumā Latvijas valdība uz trim gadiem pasaules finanšu tirgos aizņēmās vienu miljardu eiro. Parādu noformēja obligāciju veidā ar 0,209% ienesīgumu un fiksēto procentu likmi 0,125% apmērā. Naudu paredzēts iztērēt ekonomikas sildīšanai un atbalsta sniegšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Latvijas Ministru kabinets krīzes apstākļos, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija, sniedza uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksāšanai darbiniekiem 75% apmērā no algas, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstam var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātās personas.

Valsts ieņēmumu dienests līdz 27. aprīlim dīkstāves pabalstos izmaksāja 6,6 miljonus eiro. Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs uz vienu nodarbināto sastāda 268 eiro, pašnodarbinātajiem – 251 eiro. Pusei prasītāju pabalstu izmaksāšana tika atteikta.

Saskaņā ar Swedbank veiktās aptaujas datiem, 25% Latvijas iedzīvotāju ir palikuši bez ievērojamas savu ierasto ienākumu daļas, vēl 64% aptaujāto norādīja, ka baidās pazaudēt ienākumus nākotnē.

Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)

Pēc temata

Latvijas Bankas vadītājs aicina iedzīvotājus aktīvāk tērēt naudu
Kariņa valdība aizņēmās 1 miljardu eiro
Kā izdzīvot Latvijai koronavīrusa epidēmijas apstākļos? Solīto miljardu nav
Tagi:
Latvija, krīze, koronavīruss

Galvenie temati