RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Latvijas valdība paziņoja par četru miljardu eiro piešķiršanu koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai. Kur šī nauda aizies, pagaidām nav skaidrs, taču ir zināms, ka 130 miljonus novirzīs tieši biznesa atbalstam. Taču pagaidām dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem izsniegti vien 3,7 miljoni eiro. Kāpēc tik maz, un kā par šī te palīdzība var pārtapt problēmās, raksta Baltic Course galvenā redaktore Olga Pavuka.
Latvijas valsts budžets sastāda aptuveni 10 miljardus eiro, un 4 miljardi eiro tik mazas ekonomikas atbalstīšanai ir ļoti liela naudas summa. Tiesa, kur aizies nosauktie 4 miljardi, ir miglā tīts, raksta Pavuka. Bet 130 miljoni eiro piešķirti tieši biznesa atbalstam.
"Un bungu rīboņa! Rit otrais ārkārtējā stāvokļa mēnesis, savukārt dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem izsniegti vien 3,7 miljoni eiro (16. aprīļa dati)," norāda viņa.
Sīkie komersanti ziņo par apgrozījuma kritumu, pakām iesniedz pieteikumus cerībā uz nodokļu brīvdienām, taču finanšu palīdzības kritērijos spēj iekļauties nebūt ne visi, skaidro viņa. Valsts ieņēmumu dienests atsaka dīkstāves pabalsta piešķiršanā 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto personu.
Nodokļu dienests cerēja, ka pieteikumus iesniegs vidējas un lielas kompānijas, bet izrādījās, ka palīdzību meklē mazie uzņēmumi un pašnodarbinātās personas – lielākoties pakalpojumu nozarē (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, viesnīcu joma, sabiedriskā ēdināšana u.c.).
Dīkstāves pabalsta pieteikumu iesniedza aptuveni 5000 uzņēmumu par 27 tūkstošiem darbinieku, izmaksas apstiprinātas 16 tūkstošiem cilvēku. Tikmēr marta sākumā Latvijā bija reģistrēti 37 tūkstoši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, 11,5 tūkstoši individuālo uzņēmumu un 11 tūkstoši individuālo komersantu. Mazo un mikrouzņēmumu apgrozījums sastādīja ap 45% no kopējā visu Latvijas kompāniju apgrozījuma un aptuveni tādu pašu daļu nodokļu maksājumu.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme par galveno atteikumu iemeslu nosauca to, ka uzņēmumi maksāja "aplokšņu algas", kā arī to, ka tiem bijuši nodokļu parādi.
"Nodokļu dienesta priekšnieces pārmetumi vismaz ir nepieļaujami. Bet lielākoties - amorāli. Palīdzību valsts sniedz cilvēkiem, kuri pazaudējuši darbu. Aplokšņu algas, pat ja tās kāds izmaksāja – tie bija uzņēmēji," atzīmē Pavuka.
Pēc viņas domām, ir arī cits iemesls zemai aktivitātei palīdzībai pretendējošo vidū. Tas ir uzticēšanās trūkums pabalstus saņēmušajiem cilvēkiem no kontrolējošo iestāžu puses un bailes ne visādu veidu pārbaudēm pie uzņēmējiem. Inspektori sāka staigāt pa veikaliem, restorāniem un kafejnīcām, SPA saloniem un citiem uzņēmumiem, kuri iesniedza pieteikumu dīkstāves pabalstu izmaksai. Kontrolieru mērķis ir atklāt tos, kas, saņemot pabalstu, turpina strādāt. Pārkāpējus sodīs ar naudas sodiem (līdz 1500 eiro) un liks atgriezt pabalstus.
Pārbaudīts ir jau aptuveni 500 firmu, atklāti četri darbinieki, kuri turpināja darbu, lai gan it kā atradās dīkstāvē.
"Pakļaut savus darbiniekus inficēšanas riskam četru pārkāpēju uz 500 uzņēmumiem dēļ! Vai tas ir tā vērts?" uzdod jautājumu Pavuka.
Pēc viņas domām, šodien Latvijā tiek darīts viss, lai birokrātijas mašīnas riteņi grieztos pilnā spēkā: "Tiek rakstīti un pārrakstīti bezgalīgie cirkulāri un noteikumi. Ierēdņi sūri strādā! Tikai šī darba efektivitāte virzās pie nulles."
