04:38 20 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2132
  • RUB89.4400
Ekonomika
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (791)
963

Milzīgais naudas pieplūdums Eiropas ekonomikā stimulēs inflāciju, tāpēc Latvijas Ministru kabinetam vajadzētu nodrošināt iedzīvotājiem pamata ienākumu vismaz 500 eiro apmērā, lai cilvēki varētu kaut kā pārciest preču cenu pieaugumu, ir pārliecināts Normunds Grostiņš.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Koronavīrusa krīze radījusi šaubas ne tikai par atsevišķu valstu ekonomisko labklājību, bet arī visas Eiropas Savienības nākotni. Par tuvākajām perspektīvām ES un Latvijai portālam Sputnik pastāstīja "Centra partijas" līderis, Latvijas Nākotnes institūta vadītājs Normunds Grostiņš.

"Tagad viss liecina, ka Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu būs šausmīga inflācija un ekonomiskā krīze: tas ir, pensijas un algas nepieaugs, toties cenas augs strauji. Tomāju, ka Latvijā un citās valstīs sāksies plašas protesta akcijas, pat pensionāru...

Jau pirmajā ārkārtas situācijas režīma dienā Latvijā mūsu "Centra partija" vērsās pie Saeimas un valdības ar aicinājumu: nepieciešams, lai visi valstī mēnesī saņemtu vismaz 500 eiro pamatienākumu.

Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks saņem pensiju 80 eiro apmērā, viņam jāsaņem vēl 420 eiro papildu pabalsta.

Piemēram, Latvijas galvenie draugi – ASV – par saviem pilsoņiem rūpējas daudz labāk: Tramps garantēja, ka visi karantīnā cietušie saņems kompensāciju – 1500 dolārus. Starp citu, arī ES palielinājusi dotācijas tiem, kas cietuši finansiālos zaudējumus koronavīrusa dēļ, ES papildus piešķīrusi 750 miljardus – milzu naudu," norādīja eksperts.

Politiķis asi kritizēja EP deputātus no Latvijas, kuri nav spējuši panākt papildu līdzekļus Latvijai no šīs palīdzības.

Grostiņš prognozēja, ka atsevišķas valstis, iespējams atgriezīsies pie savām valūtām, taču, pēc viņa domām, Latvija no eirozonas neizstāsies līdz pēdējam.

"Ir jāsaprot, ka jebkādas monetāras savienības, kā, piemēram, eirozona, vienmēr ir veidotas uz laiku. Vēsturē tādu bijis desmitiem – dažādas un dažādos laikmetos. Taču, kamēr eirozonā paliek ES galvenais donors – Vācija, eirozona paliks.

Bet tādas valstis kā Grieķija un mūsu Latvija eirozonu pametīs pēdējās, turēsies tajā līdz galam, kamēr tām dot vismaz kaut kādu naudu. Monetāro savienību sabrukumā ir skaidra likumsakarība: pirmie no tām izstājas stiprākie, pēdējie – vājākie.

Ja tagad Eiropas Savienība visiem izdalīs pa 500 eiro vienkārši iztikai, lai kompensētu epidēmijas zaudējumus, tas vēl kaut kā glābs no sairuma, aizkavēs procesu uz pirmajiem trim mēnešiem. Tiklīdz Vācijai apniks uzturēt vājās valstis, eirozona sabruks, un sāksies atgriešanās pie nacionālajām valūtām. Tomēr Latvija arī šeit zaudēs tās pašas Polijas, Čehijas, Zviedrijas fonā, kas no savām nacionālajām valūtām nav atteikušās," sprieda N.Grostiņš.

Politiķis akcentēja, ka soļi, ko patlaban sper ES, ir ļoti nozīmīgi savienības tālākajai pastāvēšanai.

"Tagad visi gaida Lielbritānijas izstāšanos no ES, process, starp citu, vēl nebūt nav beidzies. Iespējams, nākamā valsts, kas varēs oficiāli paziņot par izstāšanos no ES, būs Itālija. Tiesa, jāsaprot, ka tādi oficiāli paziņojumi, kā, teiksim, no Itālijas puses, ir iemesls apspriest valsts finansējuma palielināšanu no ES budžeta. Bet Itālijā ekonomiskā situācija ir ļoti slikta," paskaidroja politiķis.

Taču Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem klāsies bēdīgi, it īpaši tad, kad vērienīgie naudas pieplūdumi stimulēs inflāciju.

"Inflācija Latvijā būs ļoti spēcīga, jo Eiropa vēl nekad nav drukājusi naudu tādā tempā. Pareizāk sakot, eiro pat nedrukā, lai netērētu papīru un krāsu, bet gan vienkārši ievada ECB noteiktu ciparu datorā un ielaiž virtuālu eiro summu ES reālajā kopējā tirgū. 750 miljardi ņemti vienkārši no gaisa.

Latviju gaida straujš bezdarba pieaugums. Paskatieties, jau aprīļa sākumā darba biržā reģistrējās pa pieciem simtiem cilvēku dienā – Latvijai tas ir nepieļaujami daudz, lai arī tagad vēl nav pat krīzes sākums, ir tikai sajūta, ka tā tuvojas. Tā kā krīze gaidāma visā ES (kaut kur vairāk, kaut kur – mazāk), Latvijas iedzīvotājiem būs ļoti grūti aizbraukt peļņā, jo absolūti nav skaidrs, kas un ar kādiem noteikumiem pavērs robežas pat pēc karantīnas atcelšanas.

Citiem vārdiem sakot, visi bezdarbnieki no Latvijas nevarēs aizbraukt uz Angliju un Īriju, varbūt tikai Vācija uzaicinās "uz sezonu" kalpus lauksaimniekiem," minēja Normunds Grostiņš.

Pēc viņa domām, vēl kādu laiku Latvija ēdīs "krāšņo" ekonomisko bāzi, ko tā radījusi 30 neatkarības gadu laikā, bet pēc tam sadursies ar briesmīgu inflāciju. Salīdzinājumā ar šo laiku ASV Lielā depresija izskatīsies kā viegla saaukstēšanās.

"Pensionāri Vācijā cenu pieaugumu ne īpaši sajutīs, bet Latvijā, kur daži saņem pensijas 70-80 eiro apmērā, to sajutīs, un kā vēl. Atkārtošu: mūsu partija jau sen vērsās pie Saeimas un valdības, lai cilvēki te saņemtu vismaz 500 eiro mēnesī (ar inflācijas līmeņa korekciju), un tad viņi vismaz kaut kā pārdzīvos neizbēgamo cenu pieaugumu absolūti visām vitāli svarīgajām precēm," atzīmēja Grostiņš.

Viņš uzsvēra, ka patlaban ir svarīgi ne tikai aizstāvēt valsts intereses Eiropas Parlamenta līmenī, bet arī kārtot attiecības ar Krieviju.

"Šajā ziņā mūsu valstij derētu pamācīties no Baltkrievijas, kas turpina pārrunas ar kaimiņvalsti un gandrīz vienmēr panāk vēlamo," uzskata N.Grostiņš.

Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (791)

Pēc temata

Speciālisti: Latvijā drīz var sākties automašīnu rezerves daļu deficīts
Zaiceva: Kariņa valdības aizlienētais miljards varētu izsīkt pēc diviem mēnešiem
Iepriekšējās krīzes laikā visi brauca prom, tagad nevar: SKDS vadītājs par "sprādzienu"
Bija problēmas pirms Covid-19? Palīdzība nepienāksies! Altum noraida pusi pieteikumu
Tagi:
cenas, ekonomika, Latvija, koronavīruss

Galvenie temati