02:12 01 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0956
  • RUB85.9486
Ekonomika
Saņemt īso saiti
38

Šī gada janvārī un februārī Latvijas dzelzceļš un ostas nav saņēmušas gandrīz 4 miljonus tonnu kravu, salīdzinot ar šo periodu pagājušajā gadā.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Šī gada divu mēnešu laikā "Latvijas dzelzceļš" pārvadājis 3,94 miljonus tonnu kravu – divreiz mazāk nekā minētajā laika periodā gadu iepriekš, vēsta "RŽD-partņer", atsaucoties uz Latvijas Satiksmes ministrijas datiem.

Šī gada janvārī un februārī starptautisko pārvadājumu daļa veidoja 3,73 miljonus tonnu kravu (-51,6%), iekšējie – 209 tūkstoši tonnu (+18,9%). Importa kravu apjoms sastādīja 544 tūkstošus tonnu (+17,5%), eksporta – 62 tūkstošus tonnu (+70%).

Tranzīta kravu apjoms sarucis līdz 3,12 miljoniem tonnu (-56,6%), pie tam dzelzceļa tranzīts caur ostām janvārī samazinājies līdz 2,71 miljonam tonnu (-56,2%). Sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju sastādījis 407 tūkstošus tonnu (-59,4%).

2019. gadā "Latvijas dzelzceļa" kravu pārvadājumi samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu – līdz 41,49 miljoniem tonnu.

Šajā fonā kompānija "Latvijas dzelzceļš" informēja, ka šogad plāno atlaist no darba pusotru tūkstoti darbinieku – ceturto daļu uzņēmuma personāla.

13. martā "LDz" padome pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma valdes locekļu skaitu no četriem līdz trim cilvēkiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja postenī padome apstiprināja Māri Kleinbergu, kurš no 2019. gada augusta vadīja "Latvijas dzelzceļu". Pēc viņa vārdiem, uzņēmumā notiek organizatorisko un tehnoloģisko procesu novērtējums un optimizācija, kā arī radīts jauns koncerna biznesa modelis. Kleinbergs norādīja, ka viņa darba sākumposmā prioritātes būs cieši saistītas ar pārmaiņu procesa vadību, finansiālā līdzsvara atgriešanu un nostiprināšanu, kā arī jaunu iespēju veidošanu.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss konstatēja, ka kravu apgrozījuma krišanos valstī pamato ar Krievijas politiku, kas jau vairākus gadus plānveidīgi attīsta savu infrastruktūru un novirza kravas uz savām ostām, kā arī neparasti silto laiku, kas izraisījis ogļu patēriņa samazinājumu Eiropā, un vispār pieprasījums pēc fosilā kurināmā krīt, līdz ar to arī ir mazāk kravu ostās un uz dzelzceļa. Tomēr tik krasu kravu apgrozījuma krišanos nav iespējams pamatot tikai ar šiem faktoriem vien.

Pēc Matīsa domām, zināma loma kravu apjoma kritumā bijusi arī uzņēmuma vadītāju nomaiņai. Politiķis uzsvēra, ka biznesā ar Austrumu kaimiņvalstīm ļoti liela nozīme ir personiskiem kontaktiem un ikvienam jaunam vadītājam nepieciešams laiks, lai tos nodibinātu un iegūtu uzticību partneru acīs. Ir jābrauc pie kravu īpašniekiem, jātiekas, jārunā, jāveido partnerattiecības. Un konkurenti Lietuvā ir pierādījuši, ka viņiem tas izdodas labāk.

Tagi:
tranzīts, ekonomika, Latvija

Galvenie temati