RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Latvijā iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 64 gadiem līdz 2060. gadam samazināsies par aptuveni 40%, prognozē eksperti ESAO pētījumā "Pensiju pārskats - 2019" (Pensions at a Glance 2019), raksta Bb.lv.
Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, par darbspējīgiem tiek uzskatīti cilvēki vecumā no 15 gadiem līdz pensionēšanās vecumam, kas 2025. gadā Latvijā sasniegs 65 gadus.
ESAO prognozē, ka visās organizācijas dalībvalstīs iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 64 gadiem samazināsies par 10%. Taču Latvijā un Lietuvā šie procesi notiks ātrāk. Latvija atrodas trešajā vietā ESAO valstu vidū darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ātruma ziņā. Savukārt veco ļaužu daļas palielināšanās rada draudu pensiju sistēmas funkcionēšanai.
Pagājušajā nedēļā ekonomikas doktors, pensiju lietu eksperts Edgars Voļskis tikšanās laikā ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem paziņoja, ka nākotnē demogrāfisko procesu dēļ var rasties drauds pirmā līmeņa pensiju sistēmas pastāvēšanai. Tātad, ja iedzīvotāju skaits nepieaugs, pensionāri varēs rēķināties tikai ar saviem uzkrājumiem. Šeit mēs jau runājam par pensiju sistēmas krahu, jo veidot uzkrājumus neviens nevienam jau tā nav aizliedzis. Priekš tad valsts vispār ir vajadzīga?
Veciem cilvēkiem neklājas viegli
Saskaņā ar ESAO datiem, cilvēku vidū, kas ir vecāki par 65 gadiem, 32,7% atrodas uz nabadzības sliekšņa, tas nozīmē, ka viņu ienākumi ir zemāki par 50% no iedzīvotāju ienākumu mediānas. Latvijā uz nabadzības sliekšņa dzīvo 38,8% vecāka gadagājuma sieviešu un 20% vecāka gadagājuma vīriešu. Taču tā kā Latvijā ir viena no lielākajām starpībām mūža garumā starp vīriešiem un sievietēm, tad šie rezultāti atspoguļo vienu un to pašu parādību.
Tāpat ESAO pētījumā teikts, ka nodarbinātība vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem Latvijā aug ātrāk, nekā citās ESAO valstīs: 30% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 17%. Vēl ātrāk nodarbinātība šajā grupā aug tikai Vācijā, Slovākijā un Nīderlandē.
Ko darīt?
Pētījumā tiek minēts arī tas, ka līdz 2060. gadam dzimstība Latvijā pieaugs no 1,72 līdz 1,80 jaundzimušajiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Taču vienalga tas ir tālu no nepieciešamā līmeņa, kas ir 2,1 bērns uz vienu sievieti, kas nodrošina iedzīvotāju dabisko pieaugumu. Tiesa, tā nav nevienā Eiropas valstī.
Radikāli palielināt dzimstību valstī ir neiespējami. To nespēja panākt pat bagātākās Eiropas valstis. Turklāt visiem ir zināms fakts: jo bagātāka valsts, jo zemāka tur ir dzimstība. Kas tad atliek Latvijai? šeit ir tikai divi varianti: vai nu straujš nodokļu kāpums, vai nu migrantu ievešana. Stipri pacelt nodokļus nebagātajā LR būtu katastrofa. Atliek migrācija, kas atrisinātu problēmu ļoti ātri. Paskatieties: pirms pāris gadiem Lietuva nedaudz atviegloja imigrācijas prasības un pagājušo gadu noslēdza ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pirmo reizi 30 gadu laikā!
Tādu pašu triku varētu izdarīt arī Latvija, taču pagaidām politiskā griba šādam solim valdošajām partijām nav vērojama.
