00:22 31 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1136
  • RUB78.4416
Ekonomika
Saņemt īso saiti
72

Baltkrievijas virzienā Latvijas darbs bijis neapmierinošs, Krievijas virzienā perspektīvu nav: ir bezjēdzīgi cerēt, ka Krievija apturēs kravu pārorientāciju uz savām ostām un atgriezīs tranzītu Latvijā.

RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. No Krievijas tranzītā ienākošo kravu apjomu krišanās nesagādāja pārsteigumu transporta un loģistikas nozarei Latvijā – par to daudz tika spriests jau 2016. gadā, taču neviens nereaģēja. Tagad nākas strādāt situācijā, kāda nu ir izveidojusies, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. 

Brīnumi kravu diversifikācijā nav iespējami, intervijā Sputnik Latvija atzīmēja Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Vjačeslavs Dombrovskis.

"Kravu plūsmas ir tādas, kādas tās ir. Mūsu reģionā ir viena pamata plūsma – tie ir dabas resursi no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības valstīm uz rietumiem, otrā – preces no Ķīnas uz Eiropu un Ameriku. Nav iespējams ņemt un pagriezt Latvijas ostas un dzelzceļus par 90 grādiem un sākt apkalpot kravu plūsmas no dienvidiem uz ziemeļiem," paskaidroja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka Latvijai ir zināmas iespējas manevram ar kravām Baltkrievijas virzienā, taču šeit daudz izmanīgāka izrādījusies Lietuva.

"Nepārprotami, Latvija šajā virzienā ir strādājusi neapmierinoši. Ļoti demonstratīvs ir pēdējais gadījums, kad Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš Minskā tikās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet jau nākamajā dienā mēs uzzinājām, ka Minska transportēs norvēģu naftu caur Klaipēdas ostu. Izskatās komiski – vai patiešām Kariņš un Lukašenko vienojās par to?" akcentēja Dombrovskis.

Deputāts uzskata, ka Krievijas tranzīta aspektā Latvijai perspektīvu nav.

"Krievija būtu varējusi apturēt kravu pārorientāciju uz savām ostām, ka Latvijas pozīcija būtu konstruktīvāka. Taču mēs redzam, ka valdība, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, gluži pretēji, aktīvi izmanto Krievijai nedraudzīgu retoriku un nodarbojas ar "tvītu karu", atzīmēja Dombrovskis.

Tamlīdzīgas darbības vēl vairāk mudina Krieviju aizvest savas kravas no Latvijas, uzsvēra politiķis.

"Būtu jau labi, ja mēs dzīvotu kādā alternatīvā paralēlā visumā, kur Krievija būtu nolēmusi neieguldīt miljardiem eiro savās jaunajās ostās un turpinātu sūtīt kravas caur Latviju. Kravu apgrozījums Latvijā būtu vismaz divreiz lielāks nekā tagad," vērtēja Dombrovskis.

Politiķis uzskata, ka visi būtu gandarīti, ja starp valstīm valdītu uzticība. "Krievija būtu atvēlējusi miljardus citām vajadzībām, Latvija varētu apkalpot kravu plūsmas un pelnīt, cilvēki nepaliktu bez darba. Taču tagad vairs nav jēgas par to runāt – ostas Krievijā ir uzceltas un strādās, Latvijai šajā ziņā perspektīvu nav," konstatēja Dombrovskis.

Iepriekš vēstīts, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms valstī pērn sasniedzis minimālo rādītāju 17 gadu laikā. Līdz šī gada beigām "Latvijas dzelzceļš" plāno atlaist no darba 1500 cilvēkus – aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Rīgas ostas kravu apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 10,1% salīdzinājumā ar 2018. gadu – tas sastādīja 32,76 milj.tonnu. Ventspils ostā kravu apgrozījums gadā pieaudzis par 0,6% - līdz 20,45 milj. tonnu. Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, tika pārkrauti 46,22 milj. tonnu kravu – apmēram par 0,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Galvenie temati