03:24 26 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0840
  • RUB70.7943
Ekonomika
Saņemt īso saiti
162

Skulte LNG Terminal joprojām veic pārrunas ar Latvenergo un Ekonomikas ministriju par Amerikas SDG piegādēm.

RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Aizokeāna "labvēļi" vēlas uzspiest Latvijas iedzīvotājiem savu SDG, cenšoties noslēgt liela apjoma līgumu ar Latvenergo. Un pat vairāk – finansēt cauruļvada būvniecību, pasniedzot to zem enerģētiskās neatkarības mērces, paziņoja Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

Šādi politiķis komentēja amerikāņu biznesmeņa Pētera Ragauša vārdus, kurš lobē SDG termināļa būvniecību Skultes ostā.

Ragaušs paziņoja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvija varēja ietaupīt 500 miljonus eiro, ja iepirktu sašķidrināto dabasgāzi. "Mēs vēlamies garantētu lielo klientu kā Latvenergo, jo tas ir lielākais gāzes patērētājs reģionā. Patērētājs iegūst tiesības uz gāzes cauruļvadu, un mēs zinām, ka gāze plūdīs caur jaunuzbūvēto gāzesvadu. Tā ir normāla prakse," - skaidroja Ragaušs, kādēļ ASV gāzes piegādātāji vēlas noslēgt līgumu ar kādu no lielajiem patērētājiem.

Rīgas domes Mājokļa un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko atbildes kārtā paziņoja, ka, lai nopirktu benzīnu, nav obligāti jāpērk benzīntanks. Savukārt situācija ar SDG termināļa būvniecību Skultē atgādina tieši otro variantu.

"Un tagad īss neoficiāls aizjūras onkuļa runas tulkojums. "Mums ir (būs) rezervēti Amerikas slānekļa gāzes apjomi un liela vēlme iesmērēt to iezemiešiem. Tādēļ, nodrošiniet mums garantēto noietu (pat tad, kad tirgus konjuktūra padarīs šādus pirkumus absolūti neizdevīgas) un, pie tam, paši apmaksājiet caurules būvniecību! Patērētājs, redz, kļūs par tās īpašnieku, un tā, it kā, ir normāla prakse," cenšas pārliecināt lētticīgos latviešus viņu amerikāņu līdztautietis.

Jā, labprāt ticu tam, ka, lai uzpildītu mašīnu ar benzīnu, var nopirkt arī visu benzīntanku. Taču diez vai to var nosaukt par normālu praksi. Normāliem cilvēkiem parasti vajag tikai benzīnu. Turklāt cilvēki parasti salīdzina cenas dažādās uzpildes stacijās – un nopērk tur, kur ir lētāk. Savukārt mums piedāvā kļūt par benzīntanka īpašniekiem (par cenu, kuru noteiks pārdevēji), taču pārdodamās degvielas cenu mums joprojām noteikt šis smaidīgais labvēlis otrā okeāna krastā. Tikmēr obligātā iepirkuma apjomu mēs jau būs garantējuši.

Teicams bizness uz vietējo āmurgalvu rēķina. Pasniegts ar enerģētiskās neatkarības un gāzes plūsmas diversifikācijas mērci. Klasiska putra no cirvja kāta, amerikāņu izpildījumā. Bravo!" uzrakstīja Stepaņenko savā Facebook lapā.

SGD termināļa būvniecības ieceri Skultē īsteno akciju savienība "Skulte LNG Terminal". Šobrīd 83% kompānijas akciju pieder Nacionālajai gāzes termināļa biedrībai, savukārt pārējie 17% pieder amerikāņu biznesmenim Pēteris Aloizam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).

Kopējās investīcijas SDG termināļa būvdarbos Skultē lēstas 90 miljonu eiro apjomā, no kuriem 60 miljonus plānots veltīt paša termināļa būvdarbiem Rīgas līcī, 20 miljonus – gandrīz 40 km garajam gāzesvadam no Skultes līdz Inčukalna PGK. Vēl 10 miljoni ir rezerve, arī gadījumam, ja cauruļvada izbūve izmaksās dārgāk nekā sākotnēji plānots, paskaidroja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Pēc viņa vārdiem, projektu piekritusi finansēt amerikāņu komercbanka: kompānija varēs paņemt kredītā 85% summas, ja iekārtas piegādās partneris no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valsts. Pārējos 15% būs jānodrošina piesaistītajam stratēģiskajam partnerim. Miķelsons apliecināja, ka partneris ir atrasts. Tā nosaukumu viņš neminēja, taču, pēc LSM datiem, interesi par investīcijām termināļa attīstībā paudusi Korejas kompānija Kogas.

Saskaņā ar nākošo vienošanos, stratēģiskais partneris saņems "Skulte LNG Terminal" akciju kontrolpaketi, atzina Miķelsons.

"Skulte LNG Terminal" uzskata, ka projektā varētu piedalīties valsts uzņēmums "Latvenergo" vai arī tam daļēji piederošais "Conexus", kas pēc tam varētu kļūt par gāzesvada operatoru. Miķelsons atklāja, ka interese par iespējamo sinerģiju ar "Conexus" pastāv: "Conexus" varētu pats uzbūvēt cauruļvadu, vai to paveiks "Skulte LNG Terminal", un "Conexus" šo infrastruktūru vēlāk izpirks.

Dienvidkorejas gāzes korporācija Kogas piedalās dažādos projektos gāzes un naftas sfērā, sadarbojas arī ar Krievijas uzņēmumiem. Piemēram, 2016.gadā "Gazprom" un Korejas gazes korporācija parakstīja sadarbības vienošanos, kas paredz īstenot projektus SDG ražošanas, transportēšanas un regāzifikācijas sfērā. Tiek apspriesta arī iecere būvēt gāzesvadu no Krievijas uz Dienvidkoreju caur KTDR.

2005. gadā "Sakhalin Energy Investment Company Ltd." ("Sahalin 2" operators) un Kogas parakstīja līgumu par 1,5 milj. t SDG piegādi projekta gadā. Pastāv perspektīvas palielināt piegādes no šīs rūpnīcas.

Galvenie temati