Mitrofanovs: Latviju sagaida "ideālā vētra" ekonomikā

© Sputnik / Sergey MelkonovСопредскдатель Русского союза Латвии Мирослав Митрофанов на шествии "Нет реформе" в Риге
Сопредскдатель Русского союза Латвии Мирослав Митрофанов на шествии Нет реформе в Риге - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
"Četri apokalipses jātnieki" – ES finansējuma samazinājums, Krievijas tranzīta aiziešana, Brexit un ostu nacionalizācija – aizvedīs Latviju ekonomiskajā krīzē.

RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Latviju, iespējams, gaida stabils gads pirms "ideālās vētras", kura novedīs pie katastrofiskām sekām ekonomikā, paziņoja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts RIA Novosti.

Šogad tika provizoriski atbalstīts ES septiņu gadu attīstības plāns. Tiek plānots, ka ES finansējums Kohēzijas politikas īstenošanai Latvijā samazināsies par 22%, jeb aptuveni par vienu miljardu eiro, salīdzinot ar esošo septiņu gadu budžetu.

Pēc Mitrofanova domām, Eiropas fondu finansējuma samazinājums un Krievijas tranzīta pazaudēšana kopā ar ārpolitikas faktoriem un Latvijas varasiestāžu rīcību novedīs valsti pie nopietnas ekonomiskās krīzes.

Денежная копилка - Sputnik Latvija
Vai jāsāk krāt: Latvijas Bankas ekonomists sniedz prognozi nākamajam gadam

"Materiālā ziņā 2020. gada, iespējams, būs pēdējais stabilais gads. Vēl pirms pāris mēnešiem mēs apspriedām "ideālās vētras" tuvošanos 2021. gadā – vairāku negatīvu parādību sakritība, kuras savstarpēji pastiprina viens otru un noved pie katastrofiskām sekām. Latvijas gadījumā – pie budžeta krīzes un jaunu liela apmēra aizdevumu nepieciešamības. Tika domāts, ka "vētrai" būs divi saskaitāmie – Eiropas finanšu palīdzības samazinājums un ieplānotā lielākās daļa Krievijas tranzīta aiziešana uz jaunajām Krievijas ostām. Taču tikko tika pielikti klāt vēl divi "apokalipses jātnieki" – Brexit ietekme, kuru pārstāja atlikt pēc konservatoru uzvaras vēlēšanās, un divu svarīgāko ostu pāreja Latvijas valdības tiešajā pārvaldē. Šis huligāniskais solis ir radījis briesmīgu nenoteiktību attiecībā uz Latvijas tranzīta atlikumu. Iespējams, Rīgas osta pazaudēs pat konteineru pārvadājumus un iestāsties pagrimums," pateica Mitrofanovs.

Ventspils mēru Aivaru Lembergu un četru ar viņu saistītos uzņēmumus 9. decembrī iekļāva Amerikas sankciju sarakstā. Nākamajā dienā Lembergs pameta Ventspils ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt uzņēmuma darbībai. Neraugoties uz to, Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārņemt valsts kontrolē Ventspils ostu, kā arī Rīgas Brīvostu. Saeima operatīvi pieņēma grozījumus, kuri ļauj veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā. Uzreiz pēc nacionalizācijas ASV izslēdza Ventspils ostu no sankciju saraksta.

Ziņu lente
0