06:31 17 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1025
  • RUB70.8212
Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro

Aizsardzība no "sliktās naudas": Latvijai nav vajadzīgi bagāti ārzemnieki

CC BY-SA 2.0 / Ieva Ābele, Saeima
Ekonomika
Saņemt īso saiti
27

Pēc lielas delegācijas turīgu pārstāvju no Indijas vizītes Latvijā, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iedvesmojies ar ideju atdzīvināt uzturēšanās atļaujas programmu, taču ne visiem Latvijas valdībā šī ideja iepatikusies.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Liekas, ka Latvijā notiek izmisīga cīņa par to, lai valstī paliktu pēc iespējas mazāk naudas, kā arī lai valstī mazāk ienāk nauda. Kā saka, nav naudas – nav arī ar to saistīto problēmu. Koalīcija nolikusi pie vietas naivos politiķus. Latvija atbrīvojas no bagātiem ārzemniekiem, raksta Bb.lv.

Ar īpašiem panākumiem vainagojies premjera Krišjāņa Kariņa izsludinātais finanšu sektora kapitālremonts: mēs esam izbeiguši nerezidentu banku biznesu, un no valsts ir aizplūduši ne mazāk kā 11 miljardi eiro.

Reaģējot uz nacionālistu prasībām, jau iepriekšējās valdības slēdza valsts budžeta ienākumu avotus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi apmaiņā pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Aināra Šlesera izdomātā uzturēšanās atļaujas programma tieša un netiešā veidā (būvuzņēmumu nodokļos un caur tiem, kas pārdod mājokļus) atnesa valsts kasei simtiem miljonu eiro. taču mums tie krievi ar savu naudu ir pretīgi, tādēļ uzturēšanās atļaujas programma ilgi nenodzīvoja.

Gaidījām bagātos indiešus

Jaunie politiķi no KPV LV partijas nolēma sava naivuma pēc atdzīvināt šo brīnišķīgo programmu. Kas tad tur labs, ja Latvijā patiešām ienāks papildu nauda. Kādēļ tas ir vajadzīgs? It sevišķi ņemot vērā, ka kopā ar naudu atbrauks arī tās Latvijai nevēlamie īpašnieki – Krievijas un citu pēcpadomju valstu pilsoņi.

Taču ideja atdzīvināt uzturēšanās atļaujas programmu ekonomikas ministram no KPV LV Ralfam Nemiro radās pēc tam, kad pirms pāris nedēļām Latvijā viesojās liela indiešu delegācija. Visticamāk, turīgie indieši ar prieku izmantotu iespēju ieguldīt līdzekļus Latvijas nekustamajos īpašumos un tādējādi iegūtu tiesības uzturēties visā Eiropas Savienības teritorijā.

Taču šāda veida ekonomikas ministra ierosinājumus nekavējoties apturēja premjers Krišjānis Kariņš. Turklāt valdības vadītājs uzskata, ka no likumdošanas vispār ir jāizslēdz paragrāfs, kurš ļauj saņemt uzturēšanās atļauju par mājas vai dzīvokļa iegādi.

Ko tad Latvijā gaida?

Premjeram ir taisnība: ja nu pēkšņi atradīsies gribētāji iegādāties Latvijā nekustamo īpašumu par summu, kas nav mazāka par 250 tūkstošiem eiro (pie tam ārzemniekam vēl ir jāsamaksā 5% no darījuma summas valsts kasē), un saņemt uzturēšanās atļauju? Mums tādi bagāti ārzemnieki nav vajadzīgi. Acīmredzot Latvijā daudz vairāk vēlas redzēt bēgļus, nekā turīgus cilvēkus, kuri spēj ieguldīt Latvijā naudu.

Uzturēšanās atļaujas programma sāka darboties 2010. gada beigās, ekonomikas krīzes vidū. Turīgu ārzemnieku piesaiste Latvijā ar sniegšanu viņiem tiesības dzīvot ES valstī, ļāva atdzīvināt nekustamo īpašumu tirgu.

Taču jau no 2014. gada uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nosacījumi kļuva arvien stingrāki. Pēdējais grozījums – prasība uzturēšanās atļaujas turētājiem par šo tiesību pagarināšanu piemaksāt 5 tūkstošus eiro par katru ģimenes locekli. Ja agrāk uzturēšanās atļauju saņēma vairāki tūkstoši cilvēku gadā, tad šobrīd runa ir vairs tikai par dažiem.

Pēc temata

Strīdi par uzturēšanās atļaujas programmu: Nemiro vēlas to reanimēt, Kariņš – slēgt
Uzturēšanās atļauju Latvijā pret investīcijām vēlas saņemt tikai nepilni simt cilvēki
Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem

Galvenie temati