20:32 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Rīgas panorāma. Foto no arhīva

Ekonomikas ministrija izstrādā jaunus kritērijus Uzturēšanās atļaujas Latvijā iegūšanai

CC0 / pxhere
Latvijā
Saņemt īso saiti
22

Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma godīgiem nerezidentiem ir laba, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro; kā atšķirt godīgos no negodīgajiem, viņš nepastāstīja.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrijā apzinās, cik svarīgi ir piesaistīt valstī investīcijas, un Uzturēšanās atļaujas programma ir viens no iespējamajiem variantiem, taču tādā veidā, kāda tā pastāvējusi Latvijā līdz šim, tās vairs nebūs, paziņoja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Dienas Bizness intervijā.

"Šai medaļai (Uzturēšanās atļaujas programmai – red.) ir divas puses. Kopš dažādiem ģeopolitiskiem notikumiem situācija pasaulē ir mainījusies, un līdz ar to šādām programmām ir pievērsta papildu uzmanība. (…) Taču mēs neuzskatām, ka tik ļoti būtu jāšķiro investori attiecībā pret viņu valsts piederību, bet gan jāskatās uz viņu profilu," paziņoja Nemiro.

Pēc viņa sacītā, Latvijai ir jābūt piesardzīgai nekustamo īpašumu pārdošanā nerezidentiem, jo, reiz ārzemniekam tos izpērkot, tie pēc tam var stāvēt tukši.

"Tāpēc domāju, ka attiecībā uz šo programmu mēs varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus," pateica Nemiro.

Vēl viens Uzturēšanās atļaujas programmas aspekts ir tas, ka tās attīstība notika kopā ar naudas ieplūšanu Latvijā. "Ir likti diezgan lieli sodi bankām, kas nav bijušas pietiekami uzmanīgas, līdz ar to ievērojams pienesums budžetā rodas arī no šīm soda naudām," norādīja Nemiro, piebilstot, ka tomēr uzskata Termiņuzturēšanās atļaujas programmu (TUA) godīgiem nerezidentiem par labu.

Pēc viņa sacītā, šobrīd notiek TUA programmas kritēriju investoriem apspriešana, taču iet ar to valdībā Ekonomikas ministrija pagaidām nav gatava.

"Neizslēdzu, ka šis jautājums varētu raisīt arī sabiedrības rezonansi, bet, ja sabiedrība sapratīs, ka šāda rīcība rada pienesumu ekonomikā un mājokļu pieejamībā, kritēriji ir saprotami, skaidri un kontrolējami, jautājumu varētu virzīt uz priekšu. (…) Jā, mēs saprotam, ka investoru pārbaudes ir vajadzīgas, bet investīcijas ir atbalstāmas," norādīja Nemiro.

Atgādināsim, ka laikā no 2010. līdz 2017. gadam Latvija izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret gandrīz 1,5 miljardiem eiro. Vairāk nekā 90% uzturēšanās atļauju pieteikumu saņemti no bijušās PSRS valstīm, pārsvarā – no Krievijas pilsoņiem. Pārsvarā pretendentus interesēja nekustamais īpašums Rīgā un Jūrmalā. Kopš 2014. gada Latvijas valdība konsekventi pieņēma aizvien stingrākus uzturēšanās atļaujas noteikumus – investīciju slieksnis tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro.

Vēlāk programmas ierobežojumi turpinājās, pārsvarā – pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas, kuri jaunajos investoros saskatīja rusifikācijas draudus.

Par fināla akordu kļuva Imigrācijas likuma grozījumi 2017. gada novembrī, kuri ieviesa maksājumu par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu visiem investoriem 5 tūkstošu eiro apmērā no katra ģimenes locekļa par uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede paziņoja, ka uzturēšanās atļauju programmu apmaiņā pret investīcijām var uzskatīt par slēgtu, jo pieprasījumu skaits krities 20 reizes. Briede norādīja, ka nav ieteicams ik gadu mainīt uzturēšanās atļaujas piešķiršanas noteikumus.

Pēc temata

Kā Maskava "vilina" krievus no Latvijas
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām

Galvenie temati