18:54 09 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Eiro

Starptautiskās struktūras sodīs Latviju. Par ko?

© Flickr / Images Money
Ekonomika
Saņemt īso saiti
75

Var rasties iespaids, ka Latvija skaitās teju omulīgākā nodokļu paradīze negodīgiem uzņēmējiem, taču nopietni pētījumi liecina, ka tas tā nav.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Britu nevalstiskā organizācija Tax Justice Network prezentēja "Pasaules nodokļu patvērumu reitingu", kurā valstis vērtē pēc likumdošanas ērtībām korporācijām izvairīties no nodokļu nomaksas. Latvijā šajā sarakstā ir, taču tai ir tāls ceļš ejams līdz pirmajām vietām, citē Grigorija Antonova rakstu no Latvijas avīzes "Segodņa" Bb.lv.

Melīgā britu lauva

Ja nopietni uztver pēdējā laikā Latvijas varasiestāžu un to okeāna otrā krasta kuratoru sacīto, var rasties iespaids, ka Latvija skaitās teju omulīgākā nodokļu paradīze uz zemes negodīgiem uzņēmējiem un pat noziedzniekiem. Taču nopietni pētījumi liecina, ka tas tā nav.

Jaunākajā Tax Justice Network reitingā iekļuvušas 64 valstis un teritorijas, un Latvija tajā ir tikai 41. vietā, pat zemāk nekā Igaunija.

Vērtēšanā tika izmantoti 20 indikatori, tostarp minimālās nodokļu likmes un gatavība tās samazināt, eksistējošie apvedceļi likumos, nodokļu likumu caurspīdīgums, prasības kompāniju atskaitēm un tā tālāk. Turklāt tika ņemta vērā katras valsts daļa vispasaules tiešo ārvalstu investīciju apjomā.

"Reitinga desmitniekā izrādījās vienlaikus vairākas britu aizjūras teritorijas, karalistes zemes vai valstis, kuras ir Nāciju sadraudzības sastāvā: Britu Virdžīnas ieņēma pirmo vietu, Bermudu salas – otro, Kaimanu salas – trešo, Džersijas sala – septīto un Bahamu salas – devīto," vēsta Krievijas avīze "Kommersant".

Pirmajā desmitniekā iekļuva arī Nīderlande (4. vieta), Šveice (5. vieta), Luksemburga (6. vieta), Singapūra (8. vieta) un Honkonga (10. vieta).

Vidējais peļņas minimālā korporatīvā nodokļa rādītājs pirmā desmitnieka valstīs sastāda vien 0,54%.

Pati Lielbritānija reitingā ieņem 13. vietu. Taču, kā norāda TJN, ja vērtē to kopā ar aizjūras teritorijām un zemes īpašumiem, tā atrastos saraksta pirmajā vietā. Tāpēc reitinga autori nosauca Lielbritāniju par "galveno korporāciju nodokļu izvairīšanās atbalstītāju".

Tiesa, tas visiem bijis zināms arī līdz šim. Nav skaidrs tikai tas, kāpēc Amerikas varasiestādes nolēma ieviest kārtību finanšu jomā tieši Latvijā, nevis Lielbritānijā. Vai tiešām viņi rīkojās pēc principa "Kas ļauts Jupiteram, tas nav ļauts bullim"? No malas izskatās, ka tā tas arī ir, bet neviens šīs šaubas necentās izkliedēt.

Ļaunuma ass

Tikmēr Lielbritāniju, Nīderlandi, Šveici un Luksemburgu TJN nosauca par "nodokļu izvairīšanās asi". Pēc organizācijas domām, šī ass "piebāž kabatas uz līdzekļu rēķina, kuri nepieciešami stabilai cilvēces attīstībai".

Pasaules lielāko ekonomiku vidū reitingā nokļuva Ķīna (19. vieta), Francija (22. vieta), Vācija (24. vieta) un ASV (25. vieta).

Bijušo padomju republiku vidū reitingā nonākušas tikai Baltijas valstis – Igaunija (39. vieta), Latvija (41. vieta) un Lietuva (52. vieta).

Jauna finanšu filozofija

TJN paziņoja, ka "starptautiskā nodokļu sistēma, kura izstrādāta gandrīz pirms gadsimta", neder mūsdienu pasaulei. Un vajag "nevis lāpīt tajā pastāvīgi parādošos caurumus, bet gan jāveido jauna starptautiskās nodokļu politikas filozofija".

Tostarp jāizmanto unitāra nodokļu politika, kurā daudznacionāla korporācija tiks izskatīta kā vienota globāla struktūra un tiek aplikta ar nodokli balstoties uz kopējo peļņas apjomu, kuru tā saņēmusi visā pasaulē, ņemot vērā konkrētas valsts daļu visās korporācijas operācijās. Tad, uzskata TJN, pasaules nodokļu politikas sistēmā nodokļu patvērumi vienkārši izzudīs.

TJN apgalvo, ka ik gadu ofšoru dēļ valstu budžeti visā pasaulē nesaņem 500 miljardus dolāru nodokļu, un šis skaitlis pastāvīgi pieaug. Ziņojuma autori uzskata, ka, samazinot nodokļu izdevumus, transnacionālas korporācijas "dzīvo uz sveša rēķina, uz nodokļu rēķina, kurus maksā citi cilvēki – jūs un mēs". Galveno problēmu sabiedriskās organizācijas aktīvisti redz daudzu valstu un teritoriju gatavībā "iesaistīties atlaižu un atvieglojumu sacīkstēs", lai iegūtu izdevīgus korporācijas-rezidentus.

Īpašā uzraudzībā

Atgādināsim, ka Eiropas Padomes Ēnu kapitāla atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu komiteja (Moneyval) noteikusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu. Tostarp Moneyval uzskata, ka valstī pieklibo ar finanšu noziegumiem saistītu lietu identifikācija, izmeklēšana un to nodošana tiesai.

Vismazāk efektīva valsts iestāžu darbība, pēc Moneyval domām, ir divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masveida iznīcība ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Situācijas labošanai līdzekļu atmazgāšanas apkarošanas jomā tika dots gads. Un ja šie soļi netiks sperti, Latvija var izrādīties tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas pasliktinās tās kredītreitingu un apgrūtinās dažādu finanšu instrumentu izmantošanu.

"Mēs tiešām riskējam nokļūt šajā "pelēkajā sarakstā", un tad, ja jūsu kredītkarte netiks pieņemta Vācijā, tas būs mazākais no ļaunumiem. Samazināsies mūsu eksports, jo vienkārši būs apgrūtinātas transakcijas samaksai par piegādēm. Tas ļoti būtiski ietekmēs visu mūsu tautsaimniecību," tā, tostarp, komentēja situāciju Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, kurš drīzumā sāks vadīt Latvijas prezidenta Egila Levita kanceleju.

"Mēs varam salīdzināt to ar skolu, kad eksāmenā jūs saņemt ne tās labākās atzīmes. Dažās jomās mēs redzam labus rezultātus, taču kopumā no 11 jomām, kuras mēs pētījām, 10 bija negatīvi vērtējumi. Tas ir brīdinājums. Brīdinājums par to, ka naudas atmazgāšanas apkarošanā vairāk ir jādara gan valstis, gan privātajam sektoram. Šobrīd jums tiek dots gads. Gada laikā sistēmu var izmainīt, taču tas prasa daudz resursu un politiskās gribas," paziņoja pērn Moneyval vadītājs Daniels Telesklafs.

Prasības pagaidām nav izpildītas, jo Latvijas Saeima vēl nav pieņēmusi nepieciešamos likuma grozījumus. Esošais Saeimas sastāvs, kuru dara vājāku iekšējās nesaskaņas un pat divu populistu partiju esamība, neizceļas ar īpašu darbspējīgumu. Turklāt pēc Saeimas vēlēšanām pērnā gada rudenī valstij ļoti ilgi nav bijis rīcībspējīgas valdības tā iemesla dēļ, ka parlamentā iekļuvušās partijas nekādā veidā nevarēja izveidot koalīciju.

Vismelnākie ofšori

Pirms diviem gadiem ES varasiestādes apstiprināja tā dēvēto "melno sarakstu" ar 17 baisākajiem ofšoriem. Tie vispār netiek izskatīti kā gatavi sadarbībai nodokļu politikas jautājumos, un varasiestādēm ir jāizvairās strādāt ar tiem jebkādos veidos.

Lūk ir šīs valstis un teritorijas, kur patiešām tiek atmazgāta nauda: Samoa, Bahreina, Barbadosa, Grenāda, Guama, Dienvidkoreja, Makao, Māršalu salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Sentlūsija, Trinidada un Tobago, Tunisija un AAE.

Vēl 47 jurisdikcijas Brisele iekļāvusi "pelēkajā" sarakstā – tā dalībnieki neatbilst ES standartiem, taču plāno izmaiņas, kuras veicina nodokļu sadarbību.

Pēc temata

ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
NYT: ASV pieprasa apņēmīgas reformas no Latvijas
Ministrs: Latvijā klienta ar čemodānu dēļ neviens nespieda trauksmes pogu
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju

Galvenie temati