RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Gada laikā Latvijā gandrīz četrkāršojies nelegālo strādnieku skaits no ārvalstīm. 2017. gadā bija fiksēti tikai 100 nelegāļi, bet 2018. gadā – jau 370 cilvēki, vēsta pārraide "Personīga lieta" LTV7.
Nelegālie viesstrādnieki visbiežāk strādā celtniecībā – tur jūtams liels kadru deficīts. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš pastāstīja, ka celtnieki, visbiežāk – ukraiņi, ierodas Latvijā kā komandējumā nosūtīti darbinieki no Lietuvas un Polijas, tātad nemaksā ienākuma nodokli.
Izstrādātas gan legālas, gan nelegālas shēmas Latvijas darba likumdošanas apiešanai.
Pirms noalgot atbraucējus, uzņēmumam vispirms jāmeklē darbinieki valstī. Likums aizliedz pieņemt darbā ārzemniekus, ja Latvijā ir pretendenti uz šo vakanto vietu. Darba devējam jāpublicē sludinājums vietējā tirgū, vakancei jābūt atvērtai vismaz mēnesi. Darbiniekus no ārvalstīm ļauts piesaistīt tikai tad, ja nav izdevies atrast kandidātu pašu valstī.
Lai iekārtotu darbā ārvalstnieku, Latvijas uzņēmumam jāmaksā viņam alga, kas nav mazāka kā vidējā valstī, patlaban – 926 eiro mēnesī. Taču, ja darbinieks ierodas Latvijā no Lietuvas vai Polijas kā komandējumā, minimālā alga samazinās gandrīz divkārt – komandējumā jāmaksā vismaz 430 eiro.
Taču tādos apstākļos nereti tiek izmantota nelegāla shēma – darba devējs Lietuvā vai Polijā iekārto ārvalstnieku darbā nelegāli un pēc tam sūta uz Latviju, paziņojot, ka viss ir likumīgi. Tādus gadījumus palīdz atklāt tika savlaicīga informācijas apmaiņa starp valstīm, uzsvēra Valsts darba inspekcijas pārstāve Baiba Puķukalne.
LTRK uzskata, ka valstī pēc iespējas ātrāk jāmaina darba likumdošanas normas: ārvalstu darbinieki tik un tā iekļūst vietējā darba tirgū, taču nodokļus nemaksā.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka audita kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju Latvijā izjūt grūtības darbinieku atlases jomā.
Par grūtībām darbinieku meklējumos informēja 92% aptaujāto uzņēmēju.
Iepriekš ziņots, ka darbinieku trūkums Latvijā ar katru gadu jūtams arvien izteiktāk: 2018. gadā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darba vietu – par 33% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākais darbinieku trūkums tika novērots valsts pārvaldes un aizsardzības jomās – 4,9% brīvo darba vietu, tām seko celtniecība – 3,5%, viesnīcu un ēdināšanas nozare – 3,2%, produkcijas ražošana un pārdošanas sektors – 2,9%, transportlīdzekļu remonts – 2,8%. Visvairāk vakanču bijis Rīgā, bet vismazāk – Vidzemē.
Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.
