RĪGA, 28. marts – Sputnik. Latvijā IT nozarē ir vakances ar algām līdz pat 10 tūkstošiem eiro, tādēļ nauda šim sektoram nav problēma, daudz grūtāks uzdevums – atrast šādus darbiniekus, paziņoja Dienas Bizness TechChill valdes locekle Līva Pērkone.
Pēc viņas sacītā, talantu piesaiste Latvijas jaunuzņēmumiem, kā arī ārzemju kompāniju piesaiste, kuras būtu gatavas atvērt savus birojus Baltijas valstī, ir vislielākās IT sektora problēmas šodien.
"Mums daudzās nozīmēs ir uzņēmējdarbībai labvēlīga valsts – mēs esam ES, mums ir lētāks darbaspēks un mazāki dzīvošanas izdevumi, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm. Turklāt no Rīgas var viegli aizlidot uz jebkuru galamērķi, un mums ir laba infrastruktūra, un attālumi ir mazi," - paziņoja Pērkone.
Pēc viņas teiktā, algu līmenis Latvijā IT nozarē ir pietiekami augsts.
"Paskatieties, jau šobrīd "Mikrotīkls" meklē IT speciālistus ar algu līdz 10 tūkstošiem eiro mēnesī, tāpēc ļoti vērtīgiem speciālistiem šādas algas ir arī Latvijā. Daudz lielāka problēma ir atrast šādus darbiniekus," - pateica viņa.
Pērkone paskaidroja, ka šodien Latvijā IT programmu beidzēju skaits neatbilst šādu speciālistu pieprasījuma līmenim – nepieciešams vismaz trīsreiz vairāk.
"Ja mēs vēlamies piesaistīt Latvijā uzņēmumus no ārzemēm, mums tie ir jāpārliecina, ka mums ir arī darbinieki," - pateica viņa.
Pašu programmētāju un citu speciālistu trūkuma situācijā IT nozarē nepieciešams atvieglot darbinieku nodarbināšanu no citām valstīm – šodien latviešu valodas prasības un citas formalitātes būtiski apgrūtina dzīvi sektora kompānijām, pārliecināta Pērkone.
"Jāizrāda politiskā griba un jāpaskatās patiesībai acīs, lai saprastu, ka mēs nevar iztikt bez tā – mums ir "jāatver" Imigrācijas likums augsti kvalificētam darbaspēkam, turklāt IT speciālisti var pilnībā iztikt tikai ar angļu valodu," pateica viņa.
Pēc viņas domām, pirmām kārtām Latvija varētu ieinteresēt darbiniekus no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka darbinieku trūkums Latvijā ar katru gadu jūtams arvien izteiktāk: 2018. gadā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darba vietu – par 33% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākais darbinieku trūkums tika novērots valsts pārvaldes un aizsardzības jomās – 4,9% brīvo darba vietu, tām seko būvniecība – 3,5%, viesnīcu un ēdināšanas nozare – 3,2%, produkcijas ražošana un pārdošanas sektors – 2,9%, transportlīdzekļu remonts – 2,8%. Visvairāk vakanču bijis Rīgā, bet vismazāk – Vidzemē.
Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.
Taču, kā liecina Pērkones sacītais, ar to visu ir par maz.
