18:21 23 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB70.5611
Ražotne. Foto no arhīva

Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna

© Sputnik / Sergey Melkonov
Ekonomika
Saņemt īso saiti
84

Eksperti prognozē, ka darbaspēka trūkums Latvijas tirgū tikai pieaugs, tostarp demogrāfisku iemeslu dēļ, "vidējas kvalifikācijas" specialitātes, iespējams, noalgos pat cilvēkus bez iemaņām un pieredzes.

RĪGA, 28. marts – Sputnik. Sakarā ar neatbilstību starp darba tirgus pieprasītajām un piedāvātājam iemaņām, kā arī reģionālo disproporciju tuvākajos gados saasināsies darbaspēka trūkuma problēma. Šādu situāciju darba tirgū Dienas Bizness apzīmēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Saskaņā ar NVA 2019. gada janvāra datiem, bezdarbnieku skaitu Latvijā sastādīja 59 588 cilvēki. Taču pērn tika reģistrētas 88 492 brīvas darbavietas, kas ir par 17 150, jeb par 24% vairāk, nekā pirms gada.

Arvien aktuālāks kļūst kvalificēta darbaspēka trūkums, vienlaikus grūti aizpildīt vienkāršu profesiju vakances. Turklāt, vērojams vakanču skaita pieaugums, kuras paliek atvērtas ilgāku laiku.

Taču NVA neaicina ievest viesstrādniekus, atzīmējot, ka pirmām kārtām jāmobilizē brīvie resursi iekšējā darba tirgū, jeb jāaizpilda brīvās darbavietas ar reģistrētiem bezdarbniekiem.

Par vienu no palīdzības pasākumiem NVA sauc darbaspēka mobilitātes veicināšanas programmu: tā paredz noteiktu transporta izdevumu atlīdzināšanu ceļam uz darbu un atpakaļ vai dzīvesvietas īrei. Kompensācija programmas ietvaros sastāda līdz 400 eiro pirmo četru darba attiecību mēnešu laikā, ja cilvēks iekārtojas darbā apdzīvotā vietā, kura atrodas ne mazāk kā 15 kilometrus no viņa mājas. Pērn kompensāciju par transporta izdevumiem saņēma 241 cilvēks, savukārt 11 – kompensāciju par dzīvesvietas īri.

Piekrīt NVA tajā, ka jāiztiek ar vietējiem kadriem, arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.

"Jāizmanto esošās darbaspēka rezerves un jāpalielina atalgojums līdz 1000 eiro mēnesī – tā ir vienīgā izeja," - pateica Feldmane. Viņa skeptiski attiecas pret strādnieku ievešanu no Ukrainas vai no Baltkrievijas, pēc viņas sacītā, šīm valstīm pašām trūkst darbaspēka.

Feldmane piebilda, ka piedāvājamais zemais atalgojums nemotivē bezdarbniekus reģionos ienākt darba tirgū.

"Jautājums – ja cilvēks neto nopelna 480 eiro, kas reģionos skaitās pat labs atalgojums, cik viņam paliek pāri, kad samaksā par gultas vietu, sabiedriskā transporta biļeti un pieticīgu ēšanu?" - saka Feldmane.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce piekrīt: kaut arī pašvaldībās ir uzbūvēti daudzi objekti cerībā piesaistīt iedzīvotājus savās teritorijās, pats galvenais kritērijs ir un paliek augsti apmaksāts darbs.

"Latvijas problēma ir darba alga. Ir jābūt konkurētspējīgākām darba algām, lai uzlabotu ārējās migrācijas saldo un cilvēki nebrauktu no Latvijas prom," - pateica Pūce.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka darbinieku trūkums Latvijā katru gadu kļūst arvien jūtamāks, 2018. gadā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvu darbavietu – tas ir par 33% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistika pārvaldes dati.

Vislielākais darbinieku trūkums bija vērojams valsts pārvaldes un aizsardzības nozarēs – 4,9% brīvu darbavietu, pēc tam seko celtniecība – 3,5%, viesmīlības un ēdināšanas bizness – 3,2%, produkcijas ražošana, kā arī pārdošanas sektors – 2,9%. Visvairāk vakanču bija Rīgā, savukārt vismazāk – Vidzemē.

Pēc temata

Ziņa par algu 1000 eiro apmērā zemnieku saimniecībā izrādījusies nepatiesa
Uz papīra viss ir lieliski: Latvijas iedzīvotājiem sola vidējo algu 1128 eiro apmērā
Eglītis pastāstīja, kad Latvijā minimālo algu varētu pacelt līdz tūkstotim eiro
Par 900 eiro autobusu vadītāji Latvijā strādāt nevēlas
Latvieši nav gatavi atgriezties no Anglijas pie algām, kas zemākas par 1500 eiro
Elektriķi un metinātāji Latgalē nevēlas strādāt par 900 eiro

Galvenie temati