RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Latvijas no spāņu kompānijas Talgo iegādājamie elektrovilcieni izmaksās trīskārt dārgi, turklāt infrastruktūra to izmantošanai vēl nav visur gatava, nav skaidrs, kā tas viss ies kopā ar dzelzceļu elektrifikācijas projektu, paziņoja BNN intervijā bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
"Pasažieru vilciens" (PV plāno iegādāties 32 pasažieru elektrovilcienus. Šim mērķim jau izsludināti trīs tenderi. Pirmajā piedalījās spāņu uzņēmums CAF un šveiciešu kompānija Stadler, un uzvarēja CAF, taču sakarā ar Stadler iesākto tiesvedību, konkurss tika atcelts. Otrajā tenderī atkal piedalījās Stadler un vēl viena kompānija – Hyundai Rotem. Labāku cenas piedāvājumu iesniedza Hyundai, taču tika izslēgta no konkursa tehnisku iemeslu dēļ.
Šobrīd pēdējais, trešais, konkurss pulcēja četrus dalībniekus – Talgo, CAF, Stadler un čehu Škoda Vagonka. Par uzvarētāju kļuva spāņu Talgo. Tai jāpiegādā Latvijai elektrovilcienus par 225,303 miljoniem eiro. līguma cenā iekļauta vilcienu piegāde un to ekspluatācijai nepieciešamās iekārtas un rezerves daļas pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācīšana. Pēdējā tendera rezultāti atkal tika apstrīdēti – Iepirkumu uzraudzības birojā ar iesniegumu par "Pasažieru vilciens" tenderī rīkotajā pārrunu procedūrā pieļautajiem pārkāpumiem vērsās Škoda.
Trīskārt dārgāk, nekā Igaunijai
Pēc Matīsa domām, izsoles uzvarētāja cena, kuras rezultātus pagaidām neviens nav atcēlis, neskatoties uz Škoda pretenzijām, ir pārāk augsta. Viņš norādīja, ka viņa vadības laikos Satiksmes ministrijā Igaunija iegādājās 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienus 79,8 miljonu eiro vērtībā. Latvijā 2014. gada tendera laikā tika piedāvāta 150 miljonu eiro cena par 32 vilcieniem, kas ir gandrīz divreiz dārgāk, nekā Igaunijā.
"Tāpēc šis iepirkums tika apturēts, jo sapratu, ka mēs pamatīgi pārmaksājam un nevaram to atļauties," - paskaidroja Matīss.
Pēc četriem gadiem – vēl viens tenderis tam pašam vilcienu skaita, taču piegādes summa jau ir 225,3 miljoni eiro.
"Es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, lai kas tur arī ir iekļauts – serviss vai servisa centri, vai rezerves daļas –, tas ir trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Ne par velti vairāki no iesniedzējiem, kas nav uzvarējuši, ir apstrīdējuši šo, sakot, ka viņi varētu piegādāt lētāk," - teica Matīss.
Ar ko skaidrojama šāda līgumu cenas starpība, viņš spēja paskaidrot.
Infrastruktūra nav gatava
Matīss izkritizēja arī infrastruktūras sagatavošanu jauno elektrovilcienu ekspluatācijai – joprojām nav skaidrs, kādos virzienos kursēs vilcieni, vai ir iespējams braukt vienā tīklā, vai būs jauni peroni.
"Nedz par vienu, nedz otru [virzienu], piemēram, Saulkrastu vai Jūrmalas, nav dzirdēts, ka tuvākajā laikā taisītos mainīt esošo standartu. Turpretī Krustpils virzienā, kur arī kursēs elektrovilciens, būs cits standarts. Jautājums: vai būs divi standarti? Vai arī viens vilciens brauks abos? Ir svarīgi zināt, kāds būs platformu augstums, vai pie katras stacijas būs pacēlāji vai kādi citi risinājumi," - uzskaitīja Matīss.
Pēc viņa domām, līdz brīdim, kamēr netiks sakārtota infrastruktūra, netiks izstrādāts vienots standarts, vilcienu iegādei nebūs jēgas.
