01:13 12 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.3925
Dzelzceļš

Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs

© Sputnik / Sergey Melkonov
Ekonomika
Saņemt īso saiti
83

Privātie pārvadātāji aplēsuši, kā mainīsies kravu pārvadājumu izmaksas pa Latvijas dzelzceļu, un secinājuši: pašizmaksas samazināšanās pēc elektrifikācijas ir neiespējama.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Biedrība "Baltijas asociācija — transports un loģistika" (BATL) uzskata, ka Latvijas valdība slēpj patieso dzelzceļa elektrifikācijas projekta cenu. Organizācija uzskata, ka projektam nebūs finansiālās atdeves un tā var kļūt par Latvijas tranzīta beigu sākumu, vēsta BNN.

Latvijas dzelzceļa elektrifikācija austrumu-rietumu virzienā plānots veikt līdz 2030. gadam. Pirmajā posmā — līdz 2023. gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Dzelzceļa eletrifikācijas pirmā posma kopējie izdevumi vērtēti 441 milj. eiro apmērā. Lielāko daļu līdzekļu piešķir ES, taču pašam uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" nāksies sameklēt 94 miljonus eiro. Šos līdzekļus uzņēmums plāno aizņemties Eiropas investīciju bankā.

Ustjlugas osta
© Sputnik / Константин Чалабов

Taču BATL dati liecina, ka elektrifikācijas pirmā posma patiesā vērtība ir vismaz par 230 miljoniem eiro lielāka.

"Latvijas Dzelzceļam būs jāiegādājas jaunas elektrolokomotīves, kas izmaksās aptuveni 130 miljonus eiro. Tāpat Latvijā esošās stacijas nav tehniski piemērotas un būs nepieciešams tajās pagarināt esošo sliežu ceļu, kas prasīs vēl aptuveni 100 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Līdz ar to kopējās projekta izmaksas jau pārsniegs 670 miljons eiro, par ko tiek noklusēts," — norādīja asociācijas valdes loceklis Ivars Landmanis.

Pārvadātāji ir pārliecināti, ka pašreizējā kravu apgrozījuma apstākļos elektrifikācijas projekts nevarēs atpelnīt investīcijas, un tas būtiski ietekmēs dzelzceļa pārvadājumu tarifus, tātad vājinās Latvijas pievilcību no tranzīta viedokļa un novedīs pie tālākas kravu plūsmas samazināšanās.

"Pēc privāto pārvadātāju un tranzīta nozares uzņēmumu veiktajiem aprēķiniem par izmaksām un tarifiem, kā arī konkurētspēju kopumā prognozes nav tik optimistiskas kā Latvijas Dzelzceļam, kas sola izmaksu ietaupījumu pārvadātājiem 1 eiro/t. Ņemot vērā tādus būtiskus aspektus kā papildu investīcijas un privāto pārvadātāju ekspluatācijas datus (nevis LDZ koncerna), pārvadājuma pašizmaksas samazinājums nav iespējams ne pie kādiem nosacījumiem," — uzsvēra Landmanis.

Asociācija ir pārliecināta, ka Latvijai nevajadzētu sākt tik vērienīgu elektrifikācijas projektu, jo tā ir nepanesama nasta.

"Turklāt ne Satiksmes ministrija, ne "Latvijas dzelzceļš", ne arī ministru prezidents nesniedz atbildi par to, vai vērienīgais ieguldījums negatīvi ietekmēs jau tā pārmērīgi augsto dzelzceļa pārvadājumu tarifu, kas ir šobrīd augstākais Eiropā. Tālāka cenu celšana nozīmētu Latvijas tranzīta nozares beigu sākumu," — uzsvēra BATL.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozare ir zaudējusi lielu apjomu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos veidot savu infrastruktūru Baltijā un palielināt dzelzceļu caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.

Eksperti uzskata, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē var vēl pasliktināties, kad Krievijā tiks pabeigti specializētie termināļi.

Iepriekš vēstīts, ka Ustjlugas ostā Kaļiņingradas apgabalā tuvākajā laikā parādīsies trīs jauni termināļi — graudu un pārtikas produktu, kā arī ģenerālo un beramkravu apstrādei. Jauno objektu jauda pārsniegs 1100 vagonus diennaktī, jeb 20-25 miljonus tonnu kravu gadā.

Tāpat Kolas līča krastā tiek būvēts ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna". Eksperti vērtē, ka ostas infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārcelt kravu plūsmu no Baltijas ostām (2017. gadā ogles veidoja lielāko kravu daļu lielākajā ostā Latvijā — Rīgas brīvostā, kā arī Ventspils ostā), uz Krievijas ostām un apgūt jaunus noieta tirgus. Turklāt tas ļaus palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kura iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.    

Pēc temata

Jaunais konteineru maršruts no Ķīnas atkal aizies garām Latvijai
Rinkēvičs nosaucis Latvijas uzņēmējus par naiviem: Krievija neatgriezīs kravas
Ventspils osta zaudējusi 15% kravu un slēgusi piekļuvi statistikai

Galvenie temati