17:49 23 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1901
  • RUB90.3507
Ekonomika
Saņemt īso saiti
66

Latvija nav spējusi apsteigt Igauniju un Lietuvu pastāvīgās ekonomiskās attīstības reitingā, tomēr spējusi parādīt labus rezultātus atsevišķās pozīcijās.

RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Amerikāņu kompānija The Boston Consulting Group (BCG) publicējusi pastāvīgās ekonomiskās attīstības reitingu – SEDA 2018. reitings publicēts BCG mājaslapā.

Reitingā ir 152 pasaules valstis. Norvēģija, Šveice un Islande ieņēmušas saraksta pirmās trīs vietas. Par pēdējām kļuva Jemena, Čada un Centrālāfrikas Republika.

Latvija ieņēma 36. vietu – pēdējo trīs Baltijas valstu vidū. Lietuva ierindojusies 34. vietā, savukārt Igaunija – 25. vietā.

Latvijas ekonomiskā izaugsme un labklājība tiek vērtēta ar 66,1 ballēm no 100.

Vērts atzīmēt, ka atsevišķās pozīcijās valstij ir diezgan apmierinoši rādītāji. Tostarp, vienlīdzība Latvijā savākusi 80,1 balli, iedzīvotāju veselība – 29,2 balles, pilsoņu sabiedrības institūts – 73,8 balles, un pat apkārtējai videi mazliet pietrūka līdz 70 ballēm, iegūstot 69,4 balles.

Taču ārkārtēji zemi izrādījušies "iedzīvotāju ienākumi", tie tika novērtēti 34 ballēs. 61,9 balles ieguva iedzīvotāju nodarbinātība, 67,5 balles – izglītība, 68,6 balles Latvijas infrastruktūra un 62,9 balles ieguvusi valsts ekonomiskā stabilitāte.

Nabaga latvieši

Iepriekš ziņots, ka, saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, nabadzības riskam Latvijā ir pakļauti 425 tūkstoši cilvēku, tātad piektā daļa iedzīvotāju.

2016. gadā līdz ar iedzīvotāju ienākumu līmeņa celšanos palielinājās arī slieksnis, aiz kura iestājas nabadzības risks — līdz 330 eiro mēnesī. 2016. gadā Latvijā AIC izteikts pirktspējas paritātē (preču daudzums, ko var iegādāties par fiksētu summu), bija 65% no ES līmeņa. Pēc šā rādītāja Latvija apsteidz Bulgāriju (53%), Horvātiju (59%), Rumāniju (63%) un Ungāriju (63%).

Faktiskais individuālais patēriņš ir mazliet lielāks nekā pagājušajā gadā bija Igaunijā (71%). Arī Slovēnijā un Polijā šis rādītājs bija 75%, tālāk sekoja Slovākija un Grieķija (77%), Čehija (78%), Malta (81%), Portugāle (82%) un Lietuva (86%). Taču, iespējams, ka šajā gadījumā Eiropas statistikas meistari izsnieguši Lietuvai sava veida avansu. Vislielākais AIC bija fiksēts Luksemburgā (132%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Lielbritānijā (115%), kā arī Dānijā un Somijā (114%).

IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2016. gadā bija 67%. Luksemburgā tās līdzinājās 267%. Eurostat izskaidro Luksemburgas fenomenu ar to, ka valstī ir liels strādājošo ārvalstu pilsoņu īpatsvars, kuri vienlaikus nav valsts iedzīvotāji. Otro vietu saskaņā ar šo rādītāju ieņem Īrija (177%).

Datus par IKP līmeni un pirktspēju izmanto, lai noteiktu, kura valsts var pretendēt uz palīdzību no Izlīdzināšanas fonda. Lai dabūtu palīdzību, tas nedrīkst pārsniegt 75% no vidējā ES līmeņa.

Pēc temata

Bijušais rīdzinieks: Latvija novesta nabadzībā, taču problēma ir nacionālais jautājums
Latvija ir ES autsaiders pēc nabadzības riska bezdarbnieku vidū
Eurostat: Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo 610 tūkstoši cilvēku
Piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dzīvo nabadzības līmenī

Galvenie temati