10:27 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Naftas termināļi Ventspils brīvostā

Krievijā atbildēja Matīsam: Latviju soda par rusofobijas politiku

© Sputnik / Sergey Melkonov
Ekonomika
Saņemt īso saiti
99

Baltija jau vairāk kā 25 gadu garumā īsteno rusofobijas politiku, Krievija izdarījusi vienīgo pareizo secinājumu šajā situācijā: sodīja Latviju, Igauniju un Lietuvu ar rubli, paziņoja Eduards Popovs.

RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Krievija sākusi būvēt savas ostas pie Baltijas jūras un samazināt kravu plūsmu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzienā vēl pirms tam, kad sāka darboties sankciju un atbildes sankciju režīms. Krievija liks Baltiju maksāt ar naudu par šo valstu valdību rusofobu pozīciju, paziņoja Sabiedriskās un Informācijas sadarbības centra "Eiropa" direktors Eduards Popovs radio Sputnik ēterā.

Tā eksperts komentēja bijušā Latvijas satiksmes ministra Anrija Matīsa interviju, kurš paziņoja, ka Latvija varētu ņemt piemēru no Somijas jautājumā par attiecību veidošanu ar Krieviju, jo bez sadarbības ar austrumu kaimiņu Latvijas tranzīta sektors varētu palikt bez kravām.

"Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums noteikti ir iespējas nebūt tik agresīviem, kādi esam bijuši līdz šim. Mēs daudz ko esam aizbiedējuši ar savu agresīvo uzvedību. Mēs nevaram tikai ekonomiski sadarboties, mums jārēķinās ar politisko attieksmi pret Krieviju," — paziņoja Matīss.

Bijušais ministrs uzskata, ka Latvijai ir jābūt atvērtai pret investīcijām ostās no Krievijas.

"Mēs esam kaimiņvalsts, un mūsu ostas ir izmantotas simts gadus. Iekams viņi uzbūvēs savas ostas un atteiksies no mums, mums nav, kur diversificēt Krievijas kravas. Ja mēs neko nedarām, tad Krievijas tranzītu esam pazaudējuši," — brīdina Matīss.

Eduards Popovs atzīmēja, ka Matīsa paziņojumi, kurš iepriekš bijis Latvijas satiksmes ministrs, parāda vispārēju tendenci visas Eiropas Savienības politiskajās struktūrās.

"Kad cilvēki, kuri vēl vakar ieņēma rusofobu pozīciju, aiziet no saviem amatiem, viņiem acis attaisās vaļā, atraisās mutes, un viņi sāk runāt taisnību, visiem acīmredzamas lietas, ko viņi neizrunāja būdami politiskās varas struktūrā," — atzīmēja Popovs.

"Viņš uzsvēra, ka pirmās tranzīta grūtības Latvijā sākās vēl pirms tam, kad ES ieviesa sankcijas pret Krieviju, un tā atbildēja ar savām sankcijām. Šai problēmai ir ilgāka vēsture, nekā sankciju un atbildes sankciju režīms. Tas ir saistīts ar to, ka Baltijas valstis, tostarp, arī Latvija secīgi rosina rusofobijas politiku visā savā pēcpadomju vēsturē. Un Krievija bijusi spiesta izdarīt vienīgo pareizo secinājumu: sodīt Baltijas rusofobus ar naudu. Un, pirmām kārtām, ar naftas tranzīta ierobežošanu caur Daugavpili," — noslēdz eksperts.

Baltijas valstis meklē citas kravas, kas varētu aizvietot Krievijas tranzītu un kompensēt peļņas zudumu. Viens no perspektīvajiem variantiem ir kravu tranzīts no Āzijas, ir īpaši no Ķīnas projekta "Jaunais Zīda ceļš" ietvaros.

Tāpat Latvija cer iekļauties koridorā "Ziemeļi-Dienvidi" starp Indiju un Ziemeļeiropu. Latvijas tranzīta nozares pārstāvji un valdība uzsākusi pārrunas ar Krieviju jautājumā par sadarbības attīstību kravu pārvadājumu jomā. Piemēram, 2017. gada vasarā notika pirmā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā šis jautājums bija viens no galvenajiem.

Latvija plāno arī paplašināt kravu pārvadājumus virzienā no rietumiem uz austrumiem. "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Loģistika" informēja, ka šogad Ventspils ostā izkrauti divi kuģi no Dienvidāfrikas. Viens no tiem piegādājis Latvijā 60 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, kas pēc pārkraušanas vagonos devusies uz Krieviju.

Pēc temata

G7: rusofobi, birokrāti un "vērotāji"
Propaganda nav padarījusi Baltijas valstu iedzīvotājus par rusofobiem
Dombrovskis: ja tranzīts Latvijai nav vajadzīgs, zvaniet lietuviešiem
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
Latvija izdomājusi, kā palielināt Baltkrievijas tranzītu

Galvenie temati