RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Latvija varētu ņemt piemēru no Somijas jautājumā par attiecību veidošanu ar Krieviju. Lai arī Helsinki bija spiest atbalstīt sankcijas pret Krieviju, valstij izdevies saglabāt ekonomisko sadarbību ar KF. Bet Latvija ar saviem izteikumiem kaimiņu atgrūž. Savus zivju konservus tā varbūt pārdos Rietumos, bet tranzīts bez Krievijas ies bojā, teica bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss intervijā Dienas Bizness.
Tramps parādīja, kāda politika jāizvēlas
Gan Somija, gan Latvija ir ES dalībvalstis, taču īsteno absolūti atšķirību politiku attiecībās ar Krieviju, un Rīga šajā ziņā nepārprotami ir zaudētājos, uzskata Matīss.
"Nevar nepamanīt, ka Somijai nav tādu ekonomisko pārrāvumu sadarbībā ar Krieviju, nav radīti šķēršļi tranzītā. Protams, ka kopējo sankciju ietvarā ir cietusi arī Somija. Taču transporta jomā, tranzītā Somijas sadarbība ar Krieviju ir ļoti laba un virzās uz priekšu," — teica bijušais ministrs.
Pēc viņa domām, fakts, ka Krievijas un ASV prezidentu pirmā pilna formāta tikšanās notika Helsinkos, lieku reizi apstiprina: Somija ir izvēlējusies pareizu kursu.
"Noteikti vajadzētu papētīt Somijas pieredzi. Attiecības ar Krieviju nav tikai politiskās retorikas jautājums, tas ir arī ekonomiskā izdevīguma jautājums. Svarīgi ir tarifi, nosacījumi ostās, konkrēti nosacījumi likumdošanā, banku jomā. Politiķiem ir jāskatās, kā šos jautājumus risina Somija, kā tos risina pat Lietuva. Pat neskatoties uz retoriku, kravu apgrozījums Lietuvas ostās nesamazinās un ekonomiskā sadarbība notiek. Ne tikai politiķiem, arī ierēdņiem, kas nosaka tarifus, un transporta jomas uzņēmējiem vajadzētu pavērot gan somus, gan lietuviešus un pamācīties no mūsu kaimiņiem," — teica Matīss.
Tranzīts būs zaudēts, ja nekas netiks darīts
Bijušais ministrs uzskata, ka Latvija varētu uzlabot attiecības ar Krieviju un pastiprināt ekonomiskās attiecības, ja tikai būtu politiskā griba.
"Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums noteikti ir iespējas nebūt tik agresīviem, kādi esam bijuši līdz šim. Mēs daudz ko esam aizbiedējuši ar savu agresīvo uzvedību. Mēs nevaram tikai ekonomiski sadarboties, mums jārēķinās ar politisko attieksmi pret Krieviju," — uzskata Matīss.
Lai ko Latvijas politiķi teiktu, Baltijas valsts ir ļoti atkarīga no Krievijas, viņš uzsvēra.
"Varbūt zivju konservus mēs varam pārdot arī kaut kur Rietumos, bet tranzītu mēs nevaram pārkārtot, jo mēs nevaram mainīt ģeogrāfiju. Mēs esam kaimiņvalsts, un mūsu ostas ir izmantotas simts gadus. Iekams viņi uzbūvēs savas ostas un atteiksies no mums, mums nav, kur diversificēt Krievijas kravas. Ja mēs neko nedarām, tad Krievijas tranzītu esam pazaudējuši," — brīdināja Matīss.
Bijušais ministrs uzskata, ka Latvijai ir jābūt atvērtai pret investīcijām ostās no Krievijas. "Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas uzņēmēji vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši. Piemēram, minerālmēslu terminālis Rīgas ostā joprojām strādā. Un ļoti veiksmīgi strādā tāpēc, ka tas ir ražotāja vai kravu īpašnieka īpašumā. Tā ir ar Krieviju," — atgādināja Matīss.
"Tūrisms" pa Āziju nelīdzēs
Matīss uzskata, ka Latvijas ierēdņu plāni piesaistīt kravas no Indijas, Ķīnas un citām Āzijas valstīm nav īstenojami, ka Krievija tajās nav ieinteresēta.
"Man liekas — tā ir liela māžošanās, apceļot visu Āziju un meklēt kravas Indijā, Irānā vai Ķīnā. It kā tas būtu mūsu glābiņš! Pirmkārt, vajag saprast, ka mums nav robežu ne ar vienu no šīm valstīm, un, ja Krievija gribēs, tā ar saviem tarifiem šo tranzītu vēl nesākušos apturēs. Līdz ar to tas mums nebūs nekāds glābiņš," — teica Matīss.
Turklāt izšķiroša nozīme ir kravu apjomam. Agrāk no Krievijas nāca stabila plūsma, kuras apkalpošana nesa tranzīta nozarei Latvijā līdzekļus infrastruktūras uzturēšanai un peļņu, bet daži konteineru vilcieni no Ķīnas tādu naudu nenesīs. Tātad dzelzceļš būs spiests vēl vairāk celt tarifu, kurš jau tagad ir lielāks nekā tajā pašā Lietuvā, skaidroja Matīss. Tas attiecas gan uz kravām no Krievijas, gan arī uz Baltkrievijas eksportu.
"Dzelzceļš tarifu paaugstināja situācijā, kad krīt kravu apgrozījums un Latvija kļūs aizvien nepievilcīgāka, krievi pārvācas uz savām ostām, bet baltkrievi meklē alternatīvas caur Klaipēdu. Lai mēs dabūtu to pašu naudas masu, Latvijas dzelzceļš vienkārši palielina tarifu. Tas ir absurds. Ja vēl kritīsies kravas, mēs vēl palielināsim tarifu? Tā mēs drīz dabūsim nulli, jo cilvēkiem jau tāpat ir dārgi, bet vēl tiek palielināts tarifs," — teica Matīss.
Viņš secināja, ka Latvijas tranzītam nav vērts cerēt uz attīstību, ja netiks samazināti tarifi.
