15:51 22 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1759
  • RUB78.5108
KAIJA šprotes

Mēs neesam padomju kolhozs: Latvijas ražotājs "vairs nemīl" šprotes

Sputnik / Алексей Тихомиров
Ekonomika
Saņemt īso saiti
43

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela iekaro tirgus pozīciju Skandināvijā un pēta tirgu jaunām investīcijām.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela, kam atkal atļauts piegādāt produkciju uz Krieviju, uzskata, ka divreiz vienā upē iekāpt nav iespējams, šprošu vietā kompānija plāno ražot tunča, skumbrijas un laša konservus. Karavela nevēlas būt par "padomju kolhozu" un izdara likmes uz savas produkcijas pārdošanu zem Eiropas tirdzniecības tīklu zīmoliem un jaunām preču zīmēm, raksta Dienas Bizness.

Uz vispārējās ekonomikas recesijas un Krievijas un citu NVS valstu tirgus slēgšanas fona SIA Karavela uzskata sevi par veiksmes stāsta piemēru. Pirms dažiem gadiem kompānijas īpašnieki riskējuši, investējot vairākus miljonus eiro uzņēmuma izveidošanai uz bijušā zivju ražošanas flagmaņa "Kaija" bāzes.

Savs ceļš

Karavela uzsākusi ražošanu maksātnespējīgā uzņēmuma "Kaija" telpās jau 2004. gada novembrī ("Kaija" slēgšana notika 2013. gadā, kompānijai Karavela pārgāja "Kaija" preču zīme – red.), un toreiz mēnesī tika ražots no miljona līdz 1,2 miljonam konservu bundžu. Šogad kompānija plāno ražot sešas reizes vairāk un nostiprināties rietumu tirgos. Tagad Karavela specializējas premium un roku darba segmentā. Kompānija izgājusi arī ASV tirgū.

Zivju uzņēmuma
© Sputnik / Игорь Чуприн

Savulaik uzņēmums strādāja tirgū ar 300 miljoniem patērētāju, taču līdz ar Krievijas pārtikas embargo ieviešanu nācās meklēt citus tirgus, taču ātri pārorientēt 70% eksporta neizdevās – Rietumos nelieto tik daudz konservu kā Krievijā. Turklāt ražošana Latvijā kļūst arvien dārgāka – ietekmi rada elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana, darbaspēka trūkums, administrēšanas izdevumu palielināšana.

"Lai noturētos virs ūdens un izdzīvotu, mums, visticamāk, daudz vairāk bija jāiegulda darbs un izziņas process, kā lietas notiek citās valstīs. Bija jāinvestē labā dizainā, ražošanas procesā, un mums nācās soli pa solim strādāt. Daudz eksperimentējām ar sortimentiem, bijām aktīvi dizaina izstrādē. Aktīvi piedalījāmies izstādēs. Sākām strādāt ar lasi, kas izrādījās veiksmīgs solis. Sākām meklēt aģentus, viņi ieraudzīja mūs. Visu laiku bijām izziņas procesā. Negājām pa straumi, bet paši kritiski izvērtējām informāciju un gājām savu ceļu," — pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Endele.

Savu lomu nospēlēja arī Karavelai labvēlīga notikumu nejaušība zivju produkcijas ražošanas tirgū: aizgāja viens no lielākajiem spēlētājiem, bija pieejams eirofondu finansējums. Kompānija koncentrējās uz starptautisko tirgu apgūšanas.

Tīklu tirdzniecības zīmoli

Pēc Endeles sacītā, ātri nāca private label darba perspektīvas apzināšanās, kad produkcija tiek izlaista zem tirdzniecības zīmola, kurš pieder mazumtirdzniecības lielveikalu tīklam. Veikalu tirdzniecības zīmolu preces ir par 30% lētākas nekā to analogi – produkcijas pašizmaksas samazinās uz zemo reklāmas un mārketinga izmaksu rēķina, pateicoties preces virzīšanas pietiekamībai pārdošanas vietā. Vairumā gadījumu preču ražošanai zem tīklu zīmoliem tiek izmantotas neatkarīgu rūpnīcu jaudas – un Karavela veica nepieciešamos darbus, lai kļūtu par šādu ārvalstu lielveikalu partneri.

Šprotes KAIJA
Sputnik / Алексей Тихомиров

Skandināvijā zivju konservu produkcijas apjoms, kura tiek ražota zem lielveikalu zīmoliem, sastāda ap 85%, Vācijā – 60-70%, Lielbritānijā – apmēram 60%. Pretēja aina ir tikai Norvēģijā, kur apmēram 70% ir ražotāja zīmola produkcija, savukārt private label pārdošanas sistēma tikai sāk attīstīties. Taču Ziemeļeiropā šodien praktiski nav lielu zivju konservu ražotāju, Vācijā – trīs, Lielbritānijā – tikai viens, atzīmēja Endele. Uz šī fona izceļas Francija – tur ir seši-septiņi lieli un daudz mazu zivju delikatešu ražotāji.

Latvijas uzņēmums nebaidās no lieliem konkurentiem – tie visi viņam ir labi zināmi, taču baidās no sīku spēlētāju parādīšanās.

"Bils Geitss savulaik teica — lielie konkurenti mani neuztrauc, bet tie puiši garāžā gan. Mūs neuztrauc neviens lielais, tos visus zinām. Taču, iespējams, kāds no Bulgārijas vai kādas citas valsts var ienākt šajā tirgū," — pateica Endele.

Karavela ir viens no nedaudziem ražotājiem Baltijā, kuri realizē savu produkciju Lidl un Aldi tīklos, līgumi tika noslēgti pērnajā gadā, tiek īstenotas regulāras piegādes. Galvenais Karavela produkts, kurš tiek pārdots Lidl, ir skumbrija zem Nixi preču zīmes. Faktiski nesen noslēgts papildus līgums trīs miljonu eiro vērtas produkcijas piegādei, pastāstīja Endele. Savukārt Aldi ir galvenais Karavela produkcijas "pavadonis" Lielbritānijā, kur tirdzniecības tīkls paplašina savu klātbūtni. Tirdzniecības tīkli veic ikgadēju ražošanas procesu auditu, lai nodrošinātu augstu kvalitāti saviem patērētājiem, piebilda Endele.

Viņš uzskata, ka Lidl ienākšana Latvijā joprojām nav novērtēta līdz galam.

"Tie ir ļoti kvalitatīvi produkti par zemu cenu. Šodien Lidl ir Lietuvā, un redzu, ka no zivju konserviem tas paņēma šproti un tieši to, ko patērētājs atzīst par augstākās kvalitātes preci, paņēma skumbriju, un tā apjomi sit daudzus pušu. Tam ienākot, mainīsies zemo cenu veikali un būs jāsakombinē augsta kvalitāte ar labu cenu. Tad parādīsies jautājums — vai tirgū visiem būs vieta," — saka Endele.

Nav padomju kolhozs

Šogad Karavela plāno panākt 40 miljonu eiro apgrozījumu, pērn šis rādītājs sastādīja 38,7 miljonus eiro. Gada laikā uzņēmums grasās investēt 600 tūkstošus eiro jaunas noliktavas celtniecībā.

Tāpat Karavela grasās paplašināt produkcijas ražošanas daudzveidību, apgūstot tunča konservu ražošanu, — tunci pērk arvien vairāk un vairāk ne vien Latvijā, bet arī citās valstīs. Tāpat Karavela sāk attīstīt savas produkcijas tirdzniecību zem citām preču zīmēm. Pagaidām apjomi nav lieli, taču cenas ir pievilcīgas.

"Tas arī nozīmē biznesa modeļa maiņu. Esam izveidojuši dārgu uzņēmumu no biznesa procesu viedokļa, bet tas veiksmīgi strādā. Varam piedāvāt klientiem ļoti labu cenu ar lieliem apjomiem," — saka Endele.

Taču viss vēl nav ideāli, vēl daudz kas jāizdara, lai uzņēmums kļūtu par mūsdienīgu kompāniju.

"Gribētos šo uzņēmumu no padomju kolhoza pārveidot par modernu Rietumu uzņēmumu," — pastāstīja Endele.

Pēc temata

Kāpēc Krievijai nav vajadzīgas Latvijas šprotes
Latvijas zinātnieki aizstāv gan doktora grādus, gan šprotes
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Latvijas šprotu ražotāja zaudējumi gada laikā divkāršojās
Šprotu ražotājs par Latvijas politiķiem: debiliķi – spēcīga organizācija

Galvenie temati