16:29 22 Maijs 2018
Rīga+ 20°C
Tiešraide
Šprotu ražošana. Foto no arhīva

Latvijas šprotu ražotāja zaudējumi gada laikā divkāršojās

© Sputnik / Sergey Melkonov
Ekonomika
Saņemt īso saiti
25

Pirmais Baltijas uzņēmums, kurš ieguva tiesības eksportēt zivis uz Eiropas Savienības valstīm, šodien aprēķina zaudējumus – gada laikā tie palielinājušies no 664 tūkstošiem līdz 1,12 miljoniem eiro.

RĪGA, 2. maijs – Sputnik. Latvijas Zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais Vilnis zaudējumi 2017. gadā palielinājušies gandrīz divkārt – līdz 1,122 miljoniem eiro, liecina kompānijas atskaite, vēsta Baltnews.lv.

2017. gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga par 25%, salīdzinot ar 2016. gadu – līdz 6,8 miljoniem eiro 2017. gadā.

Uzņēmuma darbības rezultātus pērn ietekmēja Krievijas ieviestie piegāžu ierobežojumi, Ukrainas grivnas devalvācija, pirktspējas kritums Aizkaukāza valstīs un Vidusāzijā, augsta konkurence zivju konservu pārdošanas tirgū Eiropā un Amerikā, atzīmē kompānijā.

2017. gadā uzņēmums saražoja 12,8 miljonus zivju konservu bundžu, tostarp, 4,6 miljonus šprotu bundžu. Pērn tika pārdots 13,1 miljons konservu bundžu par 6,8 miljoniem eiro – par 30% bundžu vairāk nekā 2016. gadā.

Atskaites gada beigās Brīvā Viļņa saistības par 2,034 miljoniem eiro pārsniedza apgrozījuma līdzekļus. Taču 2017. gada 31. decembrī Brīvā Viļņa pašu kapitāls bija pozitīvs – 1,619 miljoni eiro, un uzņēmuma valde uzskata, ka 2018. gadā tas spēs norēķināties ar kreditoriem.

Zvejniecības kolhozs Brīvais Vilnis tika dibināts Salacgrīvā 1949. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992. gadā zvejniecības kolhozs tika pārveidots akciju sabiedrībā un kļuva par pirmo Baltijas uzņēmumu, kurš ieguva tiesības eksportēt zivis uz Eiropas Savienības valstīm. Tā ir viena no sešām firmām, kas ietilpst biedrībā Rīgas Šprotes, kurai pieder preču zīme "Rīgas šprotes eļļā". Par uzņēmuma lielākajiem īpašniekiem pēc to daļas uzņēmumā ir Latvijas uzņēmēji brāļi Valērijs un Vilorijs Belokoņi – viņiem pieder 90% Brīvā Viļņa akciju.

2015. gada jūnija sākumā "Rosselhoznadzor" ieviesa aizliegumu zivju produkcijas piegādēm uz Krieviju no Latvijas un Igaunijas sistēmas pārkāpumu dēļ, kuri tika konstatēti inspekcijas laikā, kā arī sakarā ar sastāvā saturēto kancerogēno vielu benzopirēnu.

Pēc vienas no lielākajām zivju pārstrādes rūpnīcām Brīvais Vilnis vadītāja Arnolda Babrisa sacītā, zivju noieta tirgus sarukšanas dēļ latviešu ražotāji bija spiesti uzstādīt cenas šprotēm zemāk par pašizmaksu.

Pērnā gada novembrī "Rosselhoznadzor" vadītājs Sergejs Dankverts paziņoja, ka iestāde sagatavojusies daļējai zivju konservu piegāžu atjaunošanai atsevišķiem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem un gaida no šo valstu uzraudzības iestādēm, ka tās novērsīs benzopirēna saturu šprotēs.

2017. gada sākumā Krievijas zvejniecības vadītāja vietnieks Pjotrs Savčuks paziņoja, ka Baltijas šprotu ražotājiem nāksies pacīnīties par Krievijas tirgu, jo aizlieguma laikā šprotu importa piegādēm Krievija aizvietoja tās ar pašmāju produkciju.

Pēc temata

Rūpnīcai, kas piegādā šprotes Krievijā, trūkst darbinieku
"Rosselhoznadzor" atgrieza Krievijā Latvijas un Igaunijas šprotes
Latvijas šprotu cenas nokrita zem pašizmaksas Krievijas produktu embargo dēļ
Kāpēc Krievijai nav vajadzīgas Latvijas šprotes

Galvenie temati