23:48 19 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1391
  • RUB76.8166
Konteineru termināls Rīgas Brīvostā

Latvijas ostām gada laikā nav izdevies palielināt kravu apgrozījumu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Ekonomika
Saņemt īso saiti
33

Baltijas valstu ostas 2017. gada vienpadsmit mēnešu laikā apstrādājušas par 3,4% vairāk kravu nekā šajā periodā gadu iepriekš. Latvijā pieaugums sasniedzis tikai 0,4%.

RĪGA, 30. decembris — Sputnik. Šogad kravu apgrozījums Latvijas ostās nav palielinājies gandrīz nemaz – no janvāra līdz novembrim apstrādāti 57,154 miljoni tonnu, tikai par 0,4% vairāk nekā šajā laika periodā 2016. gadā, ziņo Vesti.lv.

Baltijas valstu ostas minētajā laika periodā apstrādājušas 137,115 miljonus tonnu kravu – par 3,4%, jeb 4,485 milj. tonnu vairāk nekā 2016. gada 11 mēnešu laikā, vēsta Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. No šī apjoma 41,7% apstrādāti Latvijas ostās, 35,1% — Lietuvā, 23,3% — Igaunijā.

Gada laikā kravu apgrozījums Latvijas ostās audzis par 0,4%, jeb 203,3 tūkst. tonnu – līdz 57,154 milj. tonnu, Lietuvas ostās – par 7,1%, jeb 3,177 milj. tonnu, līdz 48,081 milj. tonnu, Igaunijas ostās — par 3,6%, jeb 1,104 milj. tonnu, līdz 31,881 milj. tonnu.

Visvairāk kravu šogad apstrādājusi Klaipēdas osta Lietuvā — 39,219 milj. tonnu, par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 11 mēnešu laikā.

Otro vietu ieņēmusi Rīgas osta, kas 11 mēnešu laikā apstrādājusi 31,117 milj. tonnu (-6,7%). Pie tam Rīgas ostā audzis konteineru kravu apjoms – šī gada 11 mēnešu laikā konteineru terminālos apstrādāti 410 tūkst. TEU, par 17% vairāk salīdzinājumā ar pērno gadu. Jau tagad ir pārsniegts 2016. gadā apstrādāto konteineru apjoms.

Trešajā vietā kravu apgrozījuma ziņā Baltijas valstīs ierindojusies Ventspils osta ar 18,527 milj. tonnu (+8,6%).

2016. gadā Baltijas valstu ostu kopējais kravu apgrozījums sasniedza 145,943 milj. tonnu. Salīdzinājumā ar pērno gadu tas samazinājies par 2,8% (4,196 milj. tonnu).

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostas zaudējušas ievērojamu daudzumu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļu caurlaides spēku. Baltijas valstis meklē citas kravas, kas varētu aizstāt Krievijas apjomus un kompensēt peļņas samazināšanos. Perspektīvs variants ir kravu tranzīts no Āzijas valstīm, it īpaši no Ķīnas, projekta "Jaunais zīda ceļš" ietvaros.

Oktobra sākumā Latvijā ieradās pirmais konteineru vilciens ar pārtikas piedevu kravu no Ķīnas. Konteineru vilciena jaunais maršruts Urumči – Altinkola – Rīga – Roterdama tika organizēts ar Ķīnas, Kazahstānas, Krievijas un Latvijas dzelzceļu sadarbību.

Pēc temata

Kravu apgrozījums Rīgas ostā joprojām krītas
Krievija var pārņemt no Baltijas valstīm 12 miljonus tonnu kravu
Ķīna atklāj jaunus kravas maršrutus uz Eiropu, taču Latvija palikusi malā

Galvenie temati