03:30 10 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1342
  • RUB80.0425
Ekonomika
Saņemt īso saiti
85

Pēc atgriešanās dzimtenē latvieši bieži vien nevar atrast darbu, taču biznesu uzsākt neriskē mainīgo apstākļu dēļ.

RĪGA, 21. novembris — Sputnik. Latvijā ir grūti atrast labu darbu, trūkst stabilitātes, algas ir zemas, pie tam cenas pielīdzināmas britu veikalos redzamajām, uzskata reemigranti, ar kuriem aprunājušies LNT raidījuma LNT Ziņu TOP 10 žurnālisti.

Kristīne Ratniece pastāstīja, ka Latvijā atgriezusies pavisam nesen pēc septiņus gadus ilgas prombūtnes Lielbritānijā. Lai arī viņa ir apmierināta ar to, ka viņas četrgadīgais dēls un divgadīgā meitiņa dzīvos savā vidē, viņa jau ir saskārusies ar problēmām. Galvenā – nav iespējams atrast pienācīgi apmaksātu darbu.

"Padzīvojot pirmo nepilno nedēļu, es esmu sapratusi, ka Latvijā ir ļoti mazas algas, arī minimālā. Es uzskatu, ka minimālajai algai jābūt vismaz 500 eiro, jo arī nodokļi, ko atvelk nost, tie 200 eiro, ir daudz. Cenas, kad ieej veikalā, ir tādas pašas kā Lielbritānijā un pat augstākas, tad padomājiet paši, tas ir neprātīgi," — saka Ratniece.

Atrodoties Lielbritānijā, bijis neiespējami meklēt darbu Latvijā. Reemigrācijas plāns, kura finansējums beidzās pērn, bija izstrādāts mudināt uzņēmējus organizēt darba intervijas ar "Skype" starpniecību, taču tas nedarbojās. Plāns atzīts par neveiksmīgu, lai arī tam iztērēta liela nauda, ko tagad atgūt vairs neizdosies, nožēlo sieviete.

Cita reemigrantu ģimene – Zaķi – atgriezušies Latvijā pirms gada pēc sešus gadus ilgas dzīves Anglijā. Ģimenes galva bija iecerējis sākt Talsos savu biznesu, taču nevarēja par to izšķirties neprognozējamās nodokļu politikas dēļ.

"Esot tur Anglijā, to stabilitāti tā kā izjutu vairāk, jutos vairāk drošs par savu nākotni, kā es ģimeni pabarošu vai samaksāšu par nākotni. Te tā kā nejūtu. Anglijā es to pirmo reizi izjutu, ka darba iespējas ir lielākas, un nebija nevienā brīdī sajūta, ka es varētu palikt bez darba vai maizes mutē, es zināju, ka vienmēr kaut kādu darbiņu atradīšu," — pastāstīja Zaķis.

Viņš uzsvēra, ka dzīve Latvijā ir diezgan dārga, neskatoties uz iedzīvotāju ne īpaši lielajiem ienākumiem. Tāpēc vairākas preces, piemēram, autiņbiksītes ģimene joprojām pērk Lielbritānijā.

Pēdējo gadu desmitu laikā Latvijā vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās zemās dzimstības un 20-40 gadus vecu cilvēku masveida emigrācijas rezultātā. Grūtības Latvijai sagādā arī mirstība, kas pārsniedz dzimstību. Eurostat rīcībā esošie dati liecina, ka pērn valstī dzimuši 22 tūkstoši bērnu, bet 2020. gadā prognozēts ievērojams jaundzimušo skaita kritums — tikai 14 tūkstoši. Prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā var samazināties līdz 1,88 miljoniem cilvēku, bet 2030. gadā — līdz 1,63 miljoniem cilvēku.

2012. gada beigās valdība apstiprināja reemigrācijas plānu 2013.-2016. gg. cerībā, ka līdz 2016. gadam atgriezīsies aptuveni 80 tūkstoši aizbraukušo. Reemigrācijas plāna pamatā bija informācijas sniegšana aizbraukušajiem par Latviju – lai viņi varētu uzzināt visu par dzīvi, darbu un uzņēmējdarbību valstī. Taču Ekonomikas ministrijas rīcībā nav datu par to, cik cilvēki atgriezušies reemigrācijas plāna rezultātā.

Pēc temata

Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Latvijas armija aicina emigrantus "stāties ierindā"
Lietuvas valdība aicina skolēnus piedalīties emigrācijas jautājumu risināšanā
Latvija demonstrē bēdīgus rezultātus migrācijas reitingā bijušo PSRS republiku vidū
Dombrovskis: Latvija pateica "nē" ļoti maksātspējīgiem migrantiem
Vainīgi krievi. "Jaunā Eiropa" atsakās no austrumu migrantiem

Galvenie temati