08:47 11 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1077
  • RUB70.4627
Kalkulātors

Kam latvieši krāj naudu

© Foto : pixabay
Ekonomika
Saņemt īso saiti
68

Latvieši ir kļuvuši bagātāki, vairs neņem kredītus un krāj naudu dārgām lietām, neparedzētiem izdevumiem, "nebaltai dienai", pensijai un dāvanām mazbērniem.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kas tika veikta pētījuma par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem "Maxima mazumtirdzniecības kompass” ietvaros, vairāk nekā puse, jeb 58% Latvijas mājsaimniecību veido uzkrājumus: 18% respondentu ikmēnesi atliek noteiktu summu, savukārt ap 40% uzkrājumus veido neregulāri, vēsta mixnews.lv.

Pētījums tika veikts 2017. gada jūlijā sadarbībā ar Sabiedrības viedokļa un mārketinga pētījuma centru SKDS, tika aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Tika noskaidrots, ka 42% aptaujāto veido naudas uzkrājumus noteiktu lietu iegādei, 57% respondentu uzkrāj neparedzētiem izdevumiem, savukārt 49% "nebaltai dienai". 

Jaunie cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem krāj naudu kādam konkrētam pakalpojumam vai pasākumam, kā arī ieguldīšanai finanšu iestādē vai vērtspapīros. Respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem biežāk atliek naudu dārgam pirkumam, savukārt vecākās vecuma grupas cilvēku vidū visvairāk ir tādu, kuri krāj pensijai, "nebaltai dienai" vai arī radinieku mantojumam. Turklāt 60% aptaujāto paziņoja, ka lielus pirkumus vienmēr plāno iepriekš, un tikai 26% atzinās, ka pērk visdārgāko neaizdomājoties.

Tāpat tika konstatēts, ka vairums aptaujāto cenšas neņemt aizdevumus un ilgi neuzkrāt, bet gan pirkt nepieciešamo par esošajiem līdzekļiem. Tikai 17% respondentu pērk lietas līzingā vai kredītā.

Turklāt, izrādījies, ka liela nozīme ir pircēju dzimuma atšķirībai, piemēram, vīrieši retāk par sievietēm aizņemas naudu no draugiem un paziņām, kā arī retāk ņem kredītus. Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa apgalvo, ka pētījuma rezultāti rāda, ka piektā daļa mājsaimniecību veido uzkrājumus tādēļ, ka viņiem paliek brīvi naudas līdzekļi, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju labklājības augšanu.

Tāpat Kaktiņa atzīmē, ka, sākot ar 2017. gada otro ceturksni, par 6,9% palielinājušies pārtikas produktu pārdošanas apjomi veikalos, salīdzinot ar to pašu periodu 2016. gadā.

Pēc temata

Piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dzīvo nabadzības līmenī
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa
Tiesībsargs sola cīnīties ar nabadzību
Eurostat: Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo 610 tūkstoši cilvēku

Galvenie temati