RĪGA, 24. jūnijs - Sputnik. NATO militārā klātbūtne Baltijas valstīs paplašināsies pārskatāmā nākotnē, neskatoties uz dažu Eiropas valstu līderu pretestību, sarunā ar RIA Novosti konstatēja žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko.
Šo viedokli viņš pauda, komentējot materiālu, ko publicēja izdevums Politico. Tajā stāstīts, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs nosūtījis uz Lietuvu 50 cilvēkus apsolīto tūkstoš kareivju vietā, un tas radījis neizpratni Viļņā.
"Šī epizode ilustrē nesaskaņas rietumvalstu līderu vārdos un darbos. Tomēr domāju, ka NATO klātbūtne Baltija paplašināsies. Viena lieta ir tas, ka Šolcs teica un neizpildīja, pavisam cita – kad lēmumu kā obligāti pildāmu direktīvu pieņēmusi NATO padome," atzīmēja Korotčenko.
Viņš atgādināja, ka gaidāmajā alianses samitā Krievija tiks iezīmēta kā reāls militārais pretinieks, tātad NATO grupējums Baltijas valstu un Polijas teritorijā neizbēgami pieaugs.
Korotčenko ieskatā, samitā, iespējams, tiks pieņemts lēmums arī par Krievijas un NATO Pamatakta atcelšanu, kas formāli tomēr atturēja bloku no būtisku spēku dislokācijas Baltijā.
"Runāsim reāli: Krievija nenes NATO nekādus militārus draudus. Tas vairākkārt uzsvērts mūsu vadības oficiālos paziņojumos un doktrīnās. Jebkurā gadījumā, izjūkot spēku līdzsvaram, Krievija būs spiesta reaģēt, tostarp – arī pretojoties draudiem atbildei uz jauniem izaicinājumiem mūsu drošībai," uzsvēra eksperts.
Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka gaidāmajā samitā Madridē tiks paziņots: Krievija alianses acīs vairs nav nekāds partneris – tā esot "miera un stabilitātes apdraudējums".