RĪGA, 16. jūnijs — Sputnik. NATO paplašināšanās neatbilst ASV nacionālajām interesēm un var dāvāt tautai "lāča pakalpojumu"¸ neskatoties uz Džo Baidena administrācijas viedokli, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz analītiķu publikāciju Fox News.
Rass Vouts un Dens Koldvels rakstā FOX News norāda, ka viedoklis par priekšrocībām, ko nesīšot Zviedrijas un Somijas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē, ir kļūdains, jo organizācija riskē ne tikai palielināt izdevumus jaunajiem locekļiem, bet ari izprovocēt konfliktu ar Krieviju.
"Uzņemties saistības ar NATO starpniecību aizsargāt divas ļoti bagātas Eiropas valstis, kuru neitralitāte garantēja to drošību un labklājību vairāk nekā 70 gadus, neatbilst ASV nacionālajām interesēm. (..) Fakts ir un paliek fakts: drošības garantijas liks izšķirties par kompromisiem, patērēt vairāk resursu un palielinās konfrontācijas risku ar pretinieku, kura rīcībā ir kodolieroči," paskaidroja Vouts un Koldvels.
Pie tam Helsinku un Stokholmas dalībai NATO ir sava cena: autori uzskata, ka Vašingtona iztērēs alianses paplašināšanai vismaz astoņus miljardus dolāru un papildus – pusotru miljardu gadā.
"Viens no bieži izskanējušajiem argumentiem par labu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO ir tas, ka valstīm ir cīņasspējīgas armijas, kas pastiprinās NATO. Taču patiesībā abām valstīm ir relatīvi nelieli profesionālie bruņotie spēki – apmēram 20 tūkstoši karavīru katrā, kas paļaujas uz lielām rezervēm un kam nav iespēju pārvietot spēkus lielā attālumā. Zviedrija jau lūdz palielināt ASV militāro klātbūtni Baltijas jūrā, kas apšauba viņu bruņoto spēku spējas garantēt savu teritoriju drošību," teica analītiķi.
Vouts un Koldvels norāda, ka tagadējā administrācija nepareizi nospraudusi prioritātes, vairāk interesējoties par divām "bagātām sociāldemokrātijām Eiropā", nevis par pašu ASV stāvokli. Analītiķi atgādināja, kāds ir inflācijas līmenis un valsts parāda apmērs ASV – viņi konstatēja, ka tā summa jau sasniegusi 30,5 triljonus dolāru.
"Fakts, ka nav aktīvu diskusiju par šo svarīgo jautājumu, ka tiek nomelnoti tie, kas uzdrošinās apšaubīt NATO paplašināšanās priekšrocības, tikai palielina risku: ASV pārvērtēs savus spēkus vai – vēl ļaunāk – potenciāli iesaistīsies karā ar Krieviju, kam ir kodolieroči. Pēc gadu desmitiem ilgām neveiksmēm ārējās attiecībās, kas dārgi izmaksājušas ASV, ievēlētie politiķi ir parādā amerikāņu tautai vairāk nekā dārgās saistības, kas nav saistītas ar mūsu drošību un ekonomisko uzplaukumu," secināja autori.
18. maijā Somija un Zviedrija iesniedza NATO ģenerālsekretāram pieteikumus par iestāšanos aliansē, tomēr Turcija bloķēja pieteikumu izskatīšanas procesu. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Ankara nevar piekrist abu valstu uzņemšanai aliansē, jo tās atbalsta Turcijā aizliegto Kurdistānas darba partiju.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka NATO ir orientēta uz konfrontāciju. Krievijas prezidenta preses sekretāts Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka bloka tālāka paplašināšanās nenesīs lielāku drošību Eiropai. Vienlaikus, viņa ieskatā, Zviedrijas un Somijas iestāšanās blokā nenes eksistenciālus draudus Krievijai.