Video

Cīņa par Arktiku: kādu risku nes Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO

© Sputnik / Alexey Danichev / Pāriet pie fotobankasНефтяная платформа "Приразломная"
Нефтяная платформа Приразломная - Sputnik Latvija, 1920, 15.06.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Epopeja par Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO ilgst jau vairākus mēnešus un līdz noslēgumam vēl tālu. To grūti nosaukt par loģisku, jo Stokholmas un Helsinku lēmumam pievienoties aliansei, šķiet, pat nav sakara ar veselo saprātu.
To spilgti demonstrē dialogs ar Turciju, kas iebilst pret bloka paplašināšanos. Atšķirībā no Skandināvijas valstīm, Ankara ir uztvērusi vēstures tektonisko plātņu kustību un cenšas stiprināt savu patstāvību un neatkarību, izkaulējot no ASV – galvenā beneficiāra šajā situācijā – dažādus gardumus: no iznīcinātāju piegādēm līdz kārtējai operācijai pret kurdiem, tikai šoreiz – Sīrijā, portālā RIA Novosti atgādināja analītiķis Dāvids Narmanija.
Atgādināšu: Turcijas armijas darbības Irākā tādā pašā stilā demokrātiskā pasaule "nemanīja". Bet runa, starp citu, ir teju vai par pēdējiem Vašingtonas sabiedrotajiem reģionā. Pirms nedēļas sākto operāciju Ankara anonēja jau maija beigās, un Valsts departaments pat paspēja norāt Turciju, taču, kā zināms, suns rej, bet karavāna – iet.
Белые медведи на льдине в Северном Ледовитом океане - Sputnik Latvija, 1920, 26.04.2022
Pasaulē
Vācijā uzskata: par Krievijas un NATO sāncensības jauno zonu kļūs Arktika
Turcija apzinās, ka pārmaiņas, kas turpinās pasaulē jau vairākus gadus un pēdējo mēnešu laikā kļuvušas neatgriezeniskas, prasa valsts operatīvo brīvību, ja vien tā nevēlas jaunajā starptautisko attiecību sistēmā palikt ar garu degunu.
Savukārt Zviedrija un Somija, gluži pretēji, nolēmušas uzvelt plecos "demokrātijas priekšposteņa" slogu pie Krievijas robežām un saistīt sevi ar Ziemeļatlantijas brālības saitēm un ASV vasaļa saistībām. Pie tam no drošības viedokļa abas valstis neko neiegūst, gluži pretēji – tās riskē šo un to zaudēt. Maskava tās neapdraudēja, taču tagad no Krievijai realatīvi neitrālām valstīm tās kļūst par Krievijai naidīgas alianses locekļiem. Turklāt NATO macībās tās jau vairākkārt piedalījušās, tātad abu valstu neitralitāte bija visai nosacīta.
Jebkurš normāls cilvēks tādā situācijā droši vien nodomātu, ka abas valstis saņems vismaz kaut kādus ekonomiskos labumus, tomēr, acīmredzot, Skandināvijas valstu valdībās iestājies normālo cilvēku akūts deficīts. Agrāk Somija jau tērēja 2% no IKP aizsardzībai (to ASV prasa no saviem sabiedrotajiem), bet Zviedrijai nāksies pavērt maciņu. Pērn tā militārām vajadzībām atvēlēja vien 1,3% no IKP, tātad izdevumus nāksies palielināt pusotru reizi. Un tādas prasības ir nākušas vien mantojumā no gadiem pēc PSRS sabrukuma, ko NATO, tā sakot, pavadīja atpūtā, kad alianses militārais budžets pamazām saruka. Tagad ar "Krievijas draudu" ieganstu Vašingtona itin vieglu roku piespiedīs sabiedrotos šķērdēt lielāku naudu.
Военнослужащий морской пехоты Северного флота во время тренировки в Мурманской области - Sputnik Latvija, 1920, 27.05.2022
Viedoklis
Aukstais karš. Kas notiks ar armiju -50 grādu salā
Krīzes fonā tamlīdzīgi izdevumi sāpīgi skars valstu budžetu, tātad – arī iedzīvotājus. Taču tautas viedoklis par iestāšanos aliansē nevienu neinteresē. Jau aprīļa nogalē Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde pabrīdināja līdzpilsoņus: nekāda referenduma nebūs. Sak, tik svarīgs jautājums ietver slepenus datus, kas vienkāršajiem zviedriem nemaz neesot vajadzīgi. Vārdu sakot, demokrātija ir un paliek demokrātija.
Stokholmai un Helsinkiem iestāšanās blokā sola slodzi un izdevumus par apšaubāmiem labumiem, toties Vašingtona stiprinās pozīcijas Arktikā. Pēc abu valstu iestāšanās NATO, vienīgais Arktiskās padomes loceklis, kas nesastāvēs aliansē, būs Krievija.
Ļoti ticams, ka Arktika kļūs par vienu no galvenajām konfrontācijas arēnām XXI gadsimtā. Runa pārsvarā ir par ekonomiku, ne par tiešiem militārajiem draudiem. Pret Maskavu vērsto sankciju sestā pakotne, kas paredz naftas piegādes daļējus ierobežojumus, diezin vai veicinās degvielas cenu krišanos, taču tās jau sit pušu visus rekordus. Šajā kontekstā ļoti demonstratīvs ir ASV prezienta Džo Baidena paziņojums, - viņš atzina, ka patiesībā Rietumi ir gatavi pirkt Krievijas naftu, taču par cenu zem tirgus cenām (un, domājams, daudz augstāku nekā pirms sešām ierobežojumu pakotnēm).
Atomledlauzis Jamal - Sputnik Latvija, 1920, 13.11.2021
Viedoklis
Rietumi vēlas iet uz ziemeļiem, bet tur jau aizņēmusi vietu Krievija
"Melnā zelta" cenu pieaugums padara vēl kārdinošākas iegulas Arktikā, to izstrāde arī kļūst rentablāka. Cenu pieaugums vēlreiz apliecina: ziņas par drīzu pāreju pie zaļās enerģētikas, ko pareģoja ekologi, politiķi un dažādu krāsu slavenības, izrādījušās sasteigtas.
Reģiona nozīme aug arī globālo loģistikas problēmu fonā. Klimata pārmaiņas padara pieejamāku kuģošanu Arktikā, tātad Ziemeļu jūras ceļš potenciāli var kļūt par vienu no svarīgākajām pasaules tirdzniecības artērijām – tas ir gandrīz divkārt īsāks nekā maršruti pa Suecas kanālu vai ap Labas Cerības ragu. Par tā attīstību interesējas arī nearktiskās Āzijas valstis, jo īpaši – Ķīna un Indija. Pie tam Krievija uzskata ZJC par savu maršrutu, bet Rietumi pieprasa ceļa izslēgšanu no nacionālās jurisdikcijas.
Jāpiebilst gan, ka Arktikas resursu bāze un tiesības uz tās transporta iespēju izmantošanu ir tikai pirmie tagad saskatāmie Krievijas un Rietumu konfrontācijas iemesli. Savstarpēju pretenziju pieauguma apstākļos ziemeļi top par pilnvērtīgu konfrontācijas arēnu, tāpēc ASV ir gatavas dārgi maksāt par iespējām pastiprināt savas pozīcijas šajā virzienā.
Учения Росгвардии в Мурманске - Sputnik Latvija, 1920, 05.04.2021
Viedoklis
"Krievija ir par tālu aizgājusi": ASV informēja par bruņoto spēku pārvietošanu uz Arktiku
Ziņu lente
0