1. jūnijā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless paziņoja, ka Ukrainai tiks nodotas ASV ražotās reaktīvās zalves uguns sistēmas M270 MLRS (Multiple Launch Rocket System) ar GPS tēmēšanas iekārtu, kas spējot likvidēt mērķus līdz 80 km attālumā, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Volless uzskata, ka baterija M270 "būtiski paplašinās Ukrainas spēku iespējas". Tiesa, reeksportam vajadzīga ASV atļauja (protams, to izsniegs), UBS speciālistus nāksies Lielbritānijā apmācīt rīkoties ar sarežģīto tehniku Ukrainā, kur pārsvars ir Krievijas armijas rokās, turklāt britu armijai tādu iekārtu nemaz nav daudz – tikai 44 vienības.
Dienu iepriekš Baltais nams informēja, ka Kijevas režīmam tiks nodotas RZUS HIMARS (darbības rādiuss – līdz 80 km), un Ukrainas aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs kaismīgi pateicās amerikāņu prezidentam Džo Baidenam. Lai arī UBS saņems no ASV tikai četras starta iekārtas, kas nekādi nemainīs spēku proporcijas 400 km garajā "austrumu frontē".
Sistēma M270 MLRS trieciena platības ziņā piekāpjas pat padomju RZUS "Uragan". Ar amerikāņu analogiem nav salīdzināma RZUS "Smerch" milzīgais spēks (darbības rādiuss – līdz 120 km). Nerunāsim pat par Krievijas sistēmu "Tornado S", kas ar pilnu zalvi nogādā pie mērķa vairākas tonnas sprodzekļu un "nosedz" teritoriju vairāk nekā 67 ha platībā.
Trīs mēnešus ilgās specoperācijas laikā Krievijas spēki likvidējuši 460 ukraiņu RZUS. Ik dienas UBS vidēji zaudē 4-5 starta iekārtas, un amerikāņu baterijas HIMARS pietiks apmēram diennaktij. Iespējams, britu pietiks veselu nedēļu. Lai nu kā, baumas par "ASV bruņojuma dāvāto stratēģisko impulsu" ir pamatīgi pārspīlētas.
Vienlaikus Vācija mēģina piesegt amerikāņu un britu RZUS Ukrainā no Krievijas triecieniem, piegādājot zenītraķešu kompleksus IRIS-T ar darbības rādiusu līdz 40 km. Tomēr tos nevarēs saņemt uzreiz (projekts izplānots 3-4 gadu periodam), un kopskaits nekompensēs ne 30% no Ukrainas PGA zaudējumiem kopš specoperācijas sākuma.
Kolektīvie Rietumi noskaņo Kijevas režīmu karam "līdz pēdējam ukrainim", cenšas gūt peļņu uz cilvēku bojāejas rēķina, atjaunot savus arsenālus.
Loģistikas ciešanas
ASV ražoto HIMARS un MLRS modifikācijas izmanto 14 valstu bruņotie spēki, un amerikāņu simboliskā piegāde organizēta ar mērķi mudināt sabiedrotos sūtīt Kijevas režīmam savas reaktīvās sistēmas. Mūžīgā vēlme karot ar svešām rokām ir labi saskatāma "hegemona" īpatnība.
Vēlāk amerikāņi, lai "plestu plašumā" atbildību par notiekošo Ukrainā, var šajās rokās likt arī operatīvi taktiskās raķetes MGM-140 ATACMS (darbības rādiuss – līdz 300 km), kas piemērotas sistēmām M270 un M142 HIMARS.
Vai tik ne tāpēc Kijevas režīms ir tik pārliecināts, ka Rietumu bruņojums ļaus apturēt Krievijas armijas uzbrukuma operāciju. Ukrainas prezidenta ofiss cer jau jūlijā stabilizēt situāciju "austrumu frontē". Galvenā cīņa it kā būšot par Bahmutu – tas būšot jaunais pretošanās simbols.
Kijevas šoumeni neapjēdz: amerikāņu lendlīze ir tikai "kruķis", kas neko nerisina stratēģiski. Piemēram, lendlīze PSRS veidoja līdz 20% Sarkanās armijas bruņojuma, tomēr 89% lidmašīnu un 84% tanku bija ražoti pašu mājās.
Ukraiņu militārās rūpniecības un naftas pārstrādes uzņēmumi ir nonākuši "nulles līmenī", Rietumu bruņojuma piegādes var pārtrūkt kuru katru brīdi, bet "Kalibru", "Iskanderu" un "Kinžalu" Krievijai ir pietiekami.
Krieviju satrauc NATO bruņojuma piegādes Ukrainai, un jebkurai pacietībai ir gals. Informācija par raķešu triecienu pret Beskidskas dzelzceļa tuneli Ukrainas rietumos 1. jūnija vakarā liecina, cik iluzori ir Kijevas režīma plāni, cik nestabila ir UBS loģistika no stratēģiskā viedokļa. Beskidskas tunelis tika aktīvi izmantots bruņojuma, piemēram, amerikāņu haubiču M777 un to munīcijas piegādēm no Slovākijas. Trieciens pa šo objektu nav pirmais, ne arī pēdējais.
Iepriekš netālu no Zatokas Odesas apgabalā Krievijas spārnotās raķetes vairākkārt "demilitarizēja" dzelzceļa tiltu, pa kuru no Rumānijas tika piegādāi ieroči un degviela armijas vajadzībām.
Pat Dņepras kreisajā krastā fiksēti vairāki sprādzieni lielā Siņeļņikovas dzelzceļa mezgla rajonā.
Ne velti Stokholmas Pasaules problēmu pētījumu starptautiskā institūta (SIPRI) direktors Nils Melvins konstatēja, ka tālākas Rietumu bruņojuma piegādes Kijevai nes risku. Tāsd īpaši apdraud Varšavu – Maskava var pieņemt lēmumu par uzbrukumiem loģistikas centriem un sagādes līnijām Polijas teritorijā. Starp citu, "Kalibri" un "Kinžali" var lidot vēl tālāk uz Rietumiem, piemēram, uz Londonu.
Krievija saliek visus ģeopolitiskos punktus uz "i". Valsts sekmīgi pielieto "uguns sienas" taktiku Ukrainā, organizē Stratēģisko kodolspēku mācības Ivanovskas apgabalā, kurās iesaistīti apmēram 1000 kareivji un 100 tehnikas vienības, arī mobilie SBR kompleksi "Yars" ar darbības rādiusu līdz 11 tūkstošiem kilometru, aprīkoti ar sadalāmo šāviņu ar manevrējošajiem individuālā tēmējuma blokiem.
Agri vai vēlu kolektīvajiem Rietumiem nāksies slēgt "Ukrainas projektu", atgriezties pie pārrunu galda, pieņemt Maskavas piedāvāto daudzpolārās pasaules nedalāmās drošības sistēmu.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram.