Pēc Ukrainas NATO metīs kurtuvē Baltijas valstis

Bezgalīgā "zobendeja" Baltijā turpinās ar NATO pretgaisa aizsardzības apvienoto spēku manevriem "Ramstein Legacy 2022", kuros iesaistīta Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija. Tie ilgs līdz 12. jūnijam. Galvenie uzdevumi – alianses raķešu šaušanas mācības visu minēto valstu gaisa telpā, mijiedarbība PRA ietvaros. piedalās ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Norvēģijas, Beļģijas, Čehijas, Rumānijas, Slovākijas, Itālijas, Spānijas un Turcijas bruņotie spēki.

Paralēli Zviedrijas teritorijā 5-17. jūnijā notiks lielas NATO militārās mācības "Baltic Operations 2022", kurās piedalās 14 alianses dalībvalstis, kā arī Somija un Zviedrija. Galvenie uzdevumi – desanta operācijas, artilērijas mācības, pretzemūdeņu cīņa, kurā tiek izmantoti zemūdens droni. Izsludinātais mērķis – gatavošanās iespējamam karam ar Krieviju. Pagaidām neitrālās Zviedrijas gatavību jau inspicēja NATO militārās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Lanss Landrums.

Nesen reģionā noslēdzās alianses lielie manevri "Defender Europe" (26. maijs), militāro manevru "Namejs" pavasara posms (27. maijs), JKS mācības Baltijas jūras akvatorijā (30. maijā). Iepriekš amerikāņu analītiskais centrs "Center for Naval Analyses" izstrādāja un publicēja "preventīva trieciena" scenāriju Kaļiņingradas apgabalam, kura ietvaros iecerēts likvidēt četrus svarīgos aizsardzības elementus – OTRK "Iskander", Baltijas flotes raķešu kuģus, ZRK S-400 un armijas korpusu.

NATO manevru un stratēģijas mērķis ir maksimāli novājināt Krievijas BS militārā konflikta sākumā, proti, sākt preventīvu triecienu. Vai Krievija var dīkā vērot alianses agresīvos plānus un gatavošanās darbus? Retorisks jautājums. Tāpēc Baltijas reģiona valstis likumsakarīgi būs pirmie demilitarizācijas kandidāti pēc Krievijas militārās specoperācijas noslēguma Ukrainā.

Eiropas līderi nav guvuši nekādu mācību, viņi nekādi nesaskata konflikta pirmcēloni – NATO paplašināšanos uz austrumiem. ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels ir noraizējies, ka "tādā karā kā Ukrainā" ES nenoturēsies ne divas nedēļas. Ik kā konflikts esot pierādījis: ar maigo spēku nepietiek, nepieciešams militārs spēks.

Borels aicina veidot ES apvienoto armiju. Ideja nav nekāda jaunā, tā neatbilst līdztiesīgas un nedalāmas drošības prasībām un nav perspektīva. Paskatieties: NATO spēki un attīstītās nacionālās armijas gadu desmitiem nepalīdz Grieķijai un Turcijai sadalīt vai demilitarizēt strīdīgās salas Egejas jūrā. Ko mainīs jaunā ES armija?

Vācijas kanclers Olafs Šolcs nesen apsolīja izveidot "lielāko konvencionālo armiju Eiropā starp NATO dalībvalstīm". Atgādināšu: NATO valstīs Eiropā patlaban ierindā ir gandrīz divi miljoni kareivju. Vācijas armija (184 tūkstoši cilvēku) ir vien nedaudz mazāka par britu bruņotajiem spēkiem (194 tūkst.) un mazliet lielāka nekā Itālijas armija (170 tūkst.) Pie tam liels skaits Pentagona un NATO profesionāļu 2021. gada augustā dabūja kaunpilnu spērienu no "amatieriem" (talibiem). Armijas efektivitāte nav tieši atkarīga no tās izmēriem.

ASV armijas grupējums Eiropā sasniedzis 100 tūkstošus. Vecajā pasaulē amerikāņiem pieder apmēram trīs simti armijas bāzu un objektu: 123 – Vācijā, 49 – Itālijā, 22 – Lielbritānijā, 14 – Turcijā, 6 – Rumānijā, pa četrām – Polijā un Ungārijā, divas – Slovākijā, pa vienai – Igaunijā, Gruzijā un Latvijā. Saraksts nav pilns. Slēdziens: drošības un stabilitātes aspektā "durkļu" Eiropā ir pietiekami, trūkst smadzeņu.

Divu plaukstošu Ziemeļeiropas valstu valdības maniakāli vēlas iestāties militārajā aliansē, lai atrisinātu neesošas problēmas. Bet rezultātā saņems īstas (neizbēgami upuri Vašingtonas interešu aizsardzībai). NATO paplašinoties vien vairos savas bezjēdzīgās pastāvēšanas rūgtumu.

Alianses spēku Eiropā jaunais komandieris – amerikānis Kristofers Kavoli nosauca jaunos kandidātus (Zviedriju un Somiju) par "lielu plusu un mazu bremzi". Domājams, viņam radīsies iespēja savu domu izskaidrot. Interesanti, ka Kavoli pārvalda krievu valodu, piedalījies Pentagona operācijās Persijas līcī, Bosnijā un Afganistānā, bet viņa bioloģiskās disertācijas tēma Prinstonas universitātē: "Slieku ietekme uz gļotsēņu vertikālo izplatīšanos augsnē". Postenī iecelts Ukrainas krīzes fonā, un ģenerālis Kavoli jau pieļāva ASV militāru iejaukšanos ukraiņu labibas dēļ.

Skoukrofta vārdā nosauktais Stratēģijas un drošības centrs (cieši saistīts ar NATO) publikācijā Bloomberg atzīmēja, ka 1,3 tūkstošus kilometru garā Krievijas un Somijas robeža ir "īstas šausmas" NATO. Adekvātie analītiķi saskata vien divas priekšrocības – "solidaritātes demonstrācija" un "paplašināšanās pretēji Maskavas viedoklim".

Taču perspektīvā alianses provokatībā robežu konfigurācija, kas apdraud Krievijas drošību, var kļūt par "somu nazi" Eiropas mugurā – izprovocēt militāru konfliktu. Pentagons jau izvēlas jaunas bāzes teritorijas Somijā – netālu no Krievijas robežām.

Krievija jau reaģē – Rietumu kara apgabalā tiek operatīvi saformētas 12 jaunas armijas daļas. Kādas tās ir – raķešu pulki, tanku brigādes vai desanta divīzijas? Tas nav zināms. Tomēr pretiniekam pietiks līdz kaklam. Un hipotētiskajā militārajā konfliktā ar ASV Krievija būs spiesta vispirms neitralizēt visas armijas bāzes un objektus naidīgā bloka tuvējo valstu teritorijā.

Gadu desmitiem ilgās bruņošanās sacīkstes un militāri politiskā turbulence ir neizbēgama maksa Baltijas reģiona valstīm (ieskaitot Somiju un Zviedriju) par NATO neapdomīgo paplašināšanos uz austrumiem un ziemeļaustrumiem, par nemotivētajiem draudiem Krievijai.

Ziemeļatlantijas alianse izslēdz iespēju risināt Eiropas drošības problēmas diplomātiskā (mierīgi un taisnīgi) ceļā, tāpēc piespiež Krieviju rīkoties ar jebkādiem citādiem likumīgiem līdzekļiem. Turpinot Romas pāvesta domu par "NATO provokatīvo kvankšķēšanu pie Krievijas robežām", var prognozēt: ja niknais "suns" neaizies, to nožņaugs.