https://sputniknewslv.com/20220422/neredzeta-agresija-ko-vasingtona-un-brisele-iecerejusas-eiropa-21524562.html
"Neredzēta agresija". Ko Vašingtona un Brisele iecerējušas Eiropā
"Neredzēta agresija". Ko Vašingtona un Brisele iecerējušas Eiropā
Sputnik Latvija
Krievijas specoperācijas fonā Somijas un Zviedrijas valdības aktīvi apspriež iestāšanos NATO. 22.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-22T14:02+0300
2022-04-22T14:02+0300
2022-04-22T14:02+0300
viedoklis
ukraina
krievija
asv
aizsardzība
nato
stoltenbergs
somija
zviedrija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/04/15/21517087_0:0:1001:563_1920x0_80_0_0_d182aa002cbd57d2095e9f67526fbe4b.jpg
Vienlaikus Brisele stiprina Austrumeiropas flangu, izvērš jaunus militāros grupējumus un nāk klajā ar aizvien agresīvākiem izteikumiem pret Maskavu. Par Ziemeļatlantijas alianses nesenajiem soļiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Skandināvija alianses sastāvāIlgus gadu desmitus Somija un Zviedrija ievēroja neitralitāti un principiālu ārpusbloka statusu. Pēc Krievijas specoperācijas sākuma Ukrainā abu Skandināvijas valstu vadībā un opozīcijā strādājošās politiskās partijas ierunājās par NATO.Somijas premjerministre Sanna Marina sprieda, ka Maskavas un Helsinku attiecības vairs nekad nebūs agrākās. Viņa uzskata, ka "Eiropas drošības sistēmas kardinālo pārmaiņu" apstākļos ir jāiestājas Ziemeļatlantijas aliansē.Līdzīgu viedokli pauž Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone. Vietējie mediji stāsta, ka viņa jau esot pieņēmusi lēmumu. Domājams, abas valstis iesniegs pieteikumus NATO samitā jūnijā.Alianse jau sen gaida Somiju un Zviedriju. Ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsolīja uzņemt tās pēc iespējas ātrāk. Entuziasms ir saprotams: Briseles kontrolē pāries Skandināvijas pussala un gandrīz visa Baltijas jūras krasta līnija. Krievijas svarīgā osta – Murmanska – izrādīsies vien simt kilometru attālumā no bloka robežām. NATO uzskata, ka tādējādi būtiski palielināsies spiediens pret Maskavu.Kremlis reaģēja nekavējoties. Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs atzīmēja, ka NATO sauszemes robežu garums ar Krieviju palielināsies vairāk nekā divkārt. Nāksies pastiprināt sauszemes spēku un PGA grupējumu, kā arī izvērst papildu jūras kara spēkus Somu līcī. "Ne par kādu Baltijas bezkodola statusu vairs nebūs ne runas: līdzsvars būs jāatjauno," viņš uzsvēra."Runa nav par kodolieroču dislokāciju Kaļiņingradas apgabalā – tas ir pārāk tuvu domājamā pretinieka robežām, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Runa ir par to, ka Zviedrija, Somija, tāpat ka Baltija kļūs par mūsu kodolsavaldīšanas spēku likumīgiem mērķiem. Agrāk tuvākās valstis, pret kurām mēs varējām vērst raķetes, bija Polija un Norvēģina. Taču Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO nenes mums tādus draudus kā Ukrainas pievienošanās aliansei. Skandināvijas valstīs pie varas tomēr ir daudz prātīgāki cilvēki. Un ar viņiem nav teritoriālu strīdu. Tātad globālais spēku līdzsvars diezin vai mainīsies."Austrumu flangsSpiediens pret Krieviju turpinās arī citos virzienos. Nesen Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka alianse izstrādā plānus pastāvīgu militāro spēku pilnvērtīgai izvēršanai austrumu flangā, lai stātos pretī "Krievijas agresijai".Politiķis klāstīja, ka Ziemeļjatlantijas aliansē turpinās "fundamentālas tranformācijas process", kas neitralizēs Maskavas soļu "ilgtermiņa sekas". Eiropas austrumos NATO komandē jau desmitiem tūkstošu karavīru.Iepriekš alianses valstu vadītāji apstiprināja vienotību pretestībā "Krievijas mēģinājumiem sagraut starptautiskās drošības un stabilitātes pamatus", kā arī nodomu vērst "koordinētu starptautisko spiedienu" pret Kremli."Atbildei uz Krievijas aktivitāti mēs iniciējām NATO aizsardzības plānu, izvērsām Reaģēšanas spēku vienības un dislocējām 40 tūkstošus kareivju savā austrumu flangā līdz ar iespaidīgiem gaisa un jūras kara spēkiem un līdzekļiem alianses tiešajā vadībā, - teikts kopīgajā rezolūcijā. – Tāpat mēs formējam četras papildu daudznacionālās kaujas grupas Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā."Atgādināsim, ka līdzīgas grupas 2016. gadā tika saformētas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Katrā – apmēram tūkstoš kareivji. Tā NATO vismaz desmitkārt palielināja spēkus Krievijas robežu tuvumā.Vairāk naudas! Vairāk karavīru!Vienlaikus NATO valstis nolēmušas atvēlēt bruņojumam lielākus līdzekļus. Piemēram, Pentagons iztērēs 773 miljardus dolāru – par 9,8% vairāk nekā plānots.Berlīne palielinās militāro budžetu vismaz par 100 miljardiem eiro – aizsardzības izdevumi pārsniegs 2% no IKP. Naudu novirzīs arī gaisa spēku pārapbruņošanai (ASV iznīcinātāju F-35 iegādei).Polija palielinās bruņoto spēku skaitu līdz 300 tūkstošiem cilvēku – divkārt vairāk nekā pašlaik. Piedevām vicepremjers Jaroslavs Kačinskis ir gatavs dislocēt ASV kodolieročus. Krievijas Federācijas padomes vicespīkeris Konstantins Kosačovs norādīja, ka tā ir īpaši ciniska iniciatīva, jo NATO regulāri iesaka Krievijai atteikties no stratēģiskās savaldīšanas spēku pārvietošanas uz Baltkrieviju.Līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā daudzi alianses locekļi nolēmuši paklusām atjaunot arsenālus. Slovākija, Čehija, Rumānija, Polija un citi sabiedrotie atsaucās uz Vašingtonas aicinājumu un nosūtīja Kijevai vecu padomju tehniku.Apbalvojot par lojalitāti, Pentagons apsolīja nodot tām mūsdienīgāku bruņojumu. Eksperti uzskata, ka tas nesīs pasakainu peļņu amerikāņu aizsardzības koncerniem – kā vienmēr, Baltais nams nepalaiž garām iespēju piepelnīties.
https://sputniknewslv.com/20220405/asv-pagruz-eiropu-zem-tanka-kapurkedem-21249648.html
https://sputniknewslv.com/20220421/uzbrukuma-antikvariata-piegades-kijevai-kars-visu-piedos-21505080.html
https://sputniknewslv.com/20220418/krievijas-bs-notrieca-ukrainas-lidmasinu-ar-lielu-ierocu-partiju--21451751.html
somija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
ukraina, krievija, asv, aizsardzība, nato, stoltenbergs, somija, zviedrija
ukraina, krievija, asv, aizsardzība, nato, stoltenbergs, somija, zviedrija
"Neredzēta agresija". Ko Vašingtona un Brisele iecerējušas Eiropā
Krievijas specoperācijas fonā Somijas un Zviedrijas valdības aktīvi apspriež iestāšanos NATO.
Vienlaikus Brisele stiprina Austrumeiropas flangu, izvērš jaunus militāros grupējumus un nāk klajā ar aizvien agresīvākiem izteikumiem pret Maskavu. Par Ziemeļatlantijas alianses nesenajiem soļiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Skandināvija alianses sastāvā
Ilgus gadu desmitus Somija un Zviedrija ievēroja neitralitāti un principiālu ārpusbloka statusu. Pēc Krievijas specoperācijas sākuma Ukrainā abu Skandināvijas valstu vadībā un opozīcijā strādājošās politiskās partijas ierunājās par NATO.
Somijas premjerministre Sanna Marina sprieda, ka Maskavas un Helsinku attiecības vairs nekad nebūs agrākās. Viņa uzskata, ka "Eiropas drošības sistēmas kardinālo pārmaiņu" apstākļos ir jāiestājas Ziemeļatlantijas aliansē.
Līdzīgu viedokli pauž Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone. Vietējie mediji stāsta, ka viņa jau esot pieņēmusi lēmumu. Domājams, abas valstis iesniegs pieteikumus NATO samitā jūnijā.
Alianse jau sen gaida Somiju un Zviedriju. Ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsolīja uzņemt tās pēc iespējas ātrāk. Entuziasms ir saprotams: Briseles kontrolē pāries Skandināvijas pussala un gandrīz visa Baltijas jūras krasta līnija. Krievijas svarīgā osta – Murmanska – izrādīsies vien simt kilometru attālumā no bloka robežām. NATO uzskata, ka tādējādi būtiski palielināsies spiediens pret Maskavu.
Kremlis reaģēja nekavējoties. Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs atzīmēja, ka NATO sauszemes robežu garums ar Krieviju palielināsies vairāk nekā divkārt. Nāksies pastiprināt sauszemes spēku un PGA grupējumu, kā arī izvērst papildu jūras kara spēkus Somu līcī. "Ne par kādu Baltijas bezkodola statusu vairs nebūs ne runas: līdzsvars būs jāatjauno," viņš uzsvēra.
"Runa nav par kodolieroču dislokāciju Kaļiņingradas apgabalā – tas ir pārāk tuvu domājamā pretinieka robežām, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Runa ir par to, ka Zviedrija, Somija, tāpat ka Baltija kļūs par mūsu kodolsavaldīšanas spēku likumīgiem mērķiem. Agrāk tuvākās valstis, pret kurām mēs varējām vērst raķetes, bija Polija un Norvēģina. Taču Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO nenes mums tādus draudus kā Ukrainas pievienošanās aliansei. Skandināvijas valstīs pie varas tomēr ir daudz prātīgāki cilvēki. Un ar viņiem nav teritoriālu strīdu. Tātad globālais spēku līdzsvars diezin vai mainīsies."
Spiediens pret Krieviju turpinās arī citos virzienos. Nesen Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka alianse izstrādā plānus pastāvīgu militāro spēku pilnvērtīgai izvēršanai austrumu flangā, lai stātos pretī "Krievijas agresijai".
Politiķis klāstīja, ka Ziemeļjatlantijas aliansē turpinās "fundamentālas tranformācijas process", kas neitralizēs Maskavas soļu "ilgtermiņa sekas". Eiropas austrumos NATO komandē jau desmitiem tūkstošu karavīru.
Iepriekš alianses valstu vadītāji apstiprināja vienotību pretestībā "Krievijas mēģinājumiem sagraut starptautiskās drošības un stabilitātes pamatus", kā arī nodomu vērst "koordinētu starptautisko spiedienu" pret Kremli.
"Atbildei uz Krievijas aktivitāti mēs iniciējām NATO aizsardzības plānu, izvērsām Reaģēšanas spēku vienības un dislocējām 40 tūkstošus kareivju savā austrumu flangā līdz ar iespaidīgiem gaisa un jūras kara spēkiem un līdzekļiem alianses tiešajā vadībā, - teikts kopīgajā rezolūcijā. – Tāpat mēs formējam četras papildu daudznacionālās kaujas grupas Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā."
Atgādināsim, ka līdzīgas grupas 2016. gadā tika saformētas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Katrā – apmēram tūkstoš kareivji. Tā NATO vismaz desmitkārt palielināja spēkus Krievijas robežu tuvumā.
Vairāk naudas! Vairāk karavīru!
Vienlaikus NATO valstis nolēmušas atvēlēt bruņojumam lielākus līdzekļus. Piemēram, Pentagons iztērēs 773 miljardus dolāru – par 9,8% vairāk nekā plānots.
Berlīne palielinās militāro budžetu vismaz par 100 miljardiem eiro – aizsardzības izdevumi pārsniegs 2% no IKP. Naudu novirzīs arī gaisa spēku pārapbruņošanai (ASV iznīcinātāju F-35 iegādei).
Polija palielinās bruņoto spēku skaitu līdz 300 tūkstošiem cilvēku – divkārt vairāk nekā pašlaik. Piedevām vicepremjers Jaroslavs Kačinskis ir gatavs dislocēt ASV kodolieročus. Krievijas Federācijas padomes vicespīkeris Konstantins Kosačovs norādīja, ka tā ir īpaši ciniska iniciatīva, jo NATO regulāri iesaka Krievijai atteikties no stratēģiskās savaldīšanas spēku pārvietošanas uz Baltkrieviju.
Līdz ar karadarbības sākumu Ukrainā daudzi alianses locekļi nolēmuši paklusām atjaunot arsenālus. Slovākija, Čehija, Rumānija, Polija un citi sabiedrotie atsaucās uz Vašingtonas aicinājumu un nosūtīja Kijevai vecu padomju tehniku.
Apbalvojot par lojalitāti, Pentagons apsolīja nodot tām mūsdienīgāku bruņojumu. Eksperti uzskata, ka tas nesīs pasakainu peļņu amerikāņu aizsardzības koncerniem – kā vienmēr, Baltais nams nepalaiž garām iespēju piepelnīties.
