RĪGA, 1. maijs — Sputnik, Vadims Pavlovs. Rietumvalstis izstrādā sesto sankciju pakotni pret Krieviju. piektajā pakotnē no šī gada augusta Eiropas valstīm aizliegts pirkt Krievijas ogles, bet sestajai vajadzētu iekļaut Krievijas naftas piegāžu aizliegumus. Saskaņā ar ES vadības izteikumiem, vēlāk ierobežojumi var skart arī Krievijas gāzi.
Par to, cik reāla ir ES atteikšanās no Krievijas energoresursiem un kādas sekas gaida Eiropu, ja tiks pieņemts tāds lēmums, Sputnik apjautājās Sociāli ekonomisko pētījumu institūta direktoram, ekonomikas zinātņu doktoram Aleksejam Zubecam.
Vai atteikšanās ir iespējama?
"Jā, tehniski tas iespējams, - konstatēja Zubecs. – Rietumi var pārtraukt Krievijas naftas un gāzes iepirkumus, aizvietojot tos ar piegādēm no citiem pasaules reģioniem. Taču piegādes pāreja uz citiem reģioniem aizņems gadus un prasīs miljardiem lielus ieguldījumus. Šodien pasaulē nav brīvu enerģētisko resursu, kas ļautu atteikties no naftas un gāzes iepirkumiem no Krievijas."
Kā varētu notikt atteikšanās?
Aizvietot naftas piegādes no Krievijas ir vienkāršāk, nekā gāzi, taču arī šajā ziņā būs grūtības, uzskata eksperts.
"Atteikšanās no Krievijas izejvielām liks palielināt piegādes no Tuvajiem Austrumiem, bet tur esošie resursi pārdoti jau ilgus gadus uz priekšu saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, un brīvās naftas apjoms, ko var piegādāt Eiropai, ir ierobežot," paskaidroja sarunbiedrs.
Pāreja pie iepirkumiem Tuvo Austrumu valstīs prasīs naftas pārstrādes rūpnīcu pārbūvi – patlaban tās pielāgotas Krievijas naftas pārstrādei, viņš stāstīja, un rezultātā atteikšanās no Krievijas naftas un pāreja pie brīvajā tirgu pieejamo "melnā zelta" apjomu iepirkumiem liks augt naftas cenām visā pasaulē.
Pēc viņa vārdiem, pēc mēģinājumiem ieviest naftas embargo pret Krieviju tā pārdos naftu valstīm, no kurienes aizgājusi, piemēram, Saūda Arābija, kas pievērsusies naftas piegādēm Eiropai, tātad, notiks "noieta tirgu apmaiņa" starp lielajiem piegādātājiem.
Zubecs atzīmēja, ka dabasgāzes jomā situācija Eiropai ir vēl sliktāka. "Pasaulē vienkārši nav brīvu apjomu, kas varētu aizvietot gāzes piegādes no Krievijas uz Eiropu, ieskaitot arī apjomus no Ziemeļamerikas. Savukārt mēģinājumi nopirkt visu sašķidrināto gāzi pasaules tirgū novedīs pie tās cenas krasa pieauguma," viņš paziņoja.
Principā eiropieši var mēģināt stimulēt papildu naftas un gāzes ieguves apjoma, taču diezin vai naftas un gāzes kompānijas tādu soli spers, uzskata eksperts.
"Lieta tāda, ka pie apvāršņa vīd kārtējā globālā finansiālā ekonomiskā krīze, kas liks kristies naftas un gāzes cenām. Tātad visi šodien veiktie papildu ieguldījumi naftas un gāzes augsto cenu fonā, var izrādīties izmesti atkritumos. Galu galā var iznākt tā, ka mēģinājumi ieviest enerģētisko embargo pret Krieviju novedīs tikai pie tirgus pārdales. Krievija sāks palielināt piegādes uz valstīm, kas nepiedalās sankcijās, bet naftas un gāzes piegādātāji, kas iepriekš piegādāja savu produkciju uz šīm valstīm, pārorientēsies uz Eiropu," norādīja Zubecs.
Kādas sekas gaida Eiropu?
"Zaudējumi, ko cietīs Eiropa pēc mēģinājumiem ieviest enerģētisko embargo, būs visai lieli, - uzskata eksperts. – Dārgās naftas piegādes novedīs pie naftas pārstrādātāju tālākiem zaudējumiem vismaz par 10-20 dolāriem par barelu, tātad naftas produktu un benzīna cenas DUS augs vismaz par 10-15%."
Pēc Krievijas "zilās degvielas" importa aizlieguma gāzes cenas Eiropā vēl ilgi pārsniegs tūkstoš dolārus par tūkstoš kubikmetriem, norādīja Zubecs.
"Tas radīs ekonomikas lejupslīdi Eiropā, kas var sasniegt 3-7% no IKP. Līdz ar to iespējami sociālie nemieri un satricinājumi Eiropas valstīs, kas visvairāk atkarīgas no rūpniecības un enerģētisko resursu cenām. Vispirms – Vācijā un Ziemeļeiropā," secināja eksperts.