RĪGA, 28. aprīlis — Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja Lielbritānijas aizsardzības ministra Džeimsa Hipija izteikumus par Ukrainas iespējām īstenot uzbrukumus Krievijas teritorijai ar rietumvalstu ieročiem.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džeimss Hipijs uzskata, ka Kijevai esot tiesības uzbrukt Krievijas teritorijai ar mērķi kavēt Krievijas Bruņoto spēku loģistiku uz Ukrainu, kur tiek īstenota speciālā militārā operācija.
"No Ukrainas viedokļa ir absolūti leģitīmi vērst triecienus Krievijas aizmugurē, lai kavētu loģistiku. Ja šīs piegādes netiks traucētas, tās novedīs pie nāves un asinsizliešanas Ukrainas teritorijā," Hipijs paziņoja Times Radio ēterā.
Viņa izteikumus komentēja Krievijas Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija.
Militārais resors paziņoja, ka Lielbritānijas tiešā Kijevas uzbrukumu provocēšana objektiem Krievijas teritorijā vedīs pie proporcionālas atbildes. "Kā jau brīdinājām, Krievijas BS pastāvīgi ir gatavi izdarīt atbildes triecienus ar liela darbības rādiusa precīzajiem ieročiem pa atbilstošo lēmumu pieņemšanas centriem Kijevā," informēja AM.
Ministrijā piebilda, ka "Ukrainas lēmumu pieņemšanas centros Kijevā strādājošie padomnieki no vienas rietumvalsts pavalstnieku skaita diezin vai sagādās problēmas, Krievijai pieņemot lēmumu par atbildes soļiem".
Savukārt Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz Hipija vārdiem, paziņoja savā Telegram kanālā: "Vai mēs pareizi saprotam, ka ar mērķi "kaitēt militāro sūtījumu loģistikai" Krievija var vērst triecienus pa militārajiem mērķiem to NATO valstu teritorijā, kas piegādā bruņojumu Kijevas režīmam? Tas taču tieši ved pie nāves un asinsizliešanas Ukrainas teritorijā. Kā saprotu, Lielbritānija ir viena no šīm valstīm."
Noslēgumā Zaharova atzīmēja, ka Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas vadības domu lidojuma dziļums "piekāpjas vien šīs valsts Ārlietu ministrijas vadības intelektam".
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.