Politika

Krievija brīdināja Zviedriju un Somiju par sekām pēc iestāšanās NATO

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka valsts skaidri paudusi viedokli par Zviedrijas un Somijas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē.
Sputnik
RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Krievija skaidri paudusi viedokli par Zviedrijas un Somijas iespējamo iestāšanos NATO, paziņoja Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.
"ASV ietekmē Brisele jau sen centās ievilkt minētās valstis savās struktūrās. Tika īstenoti pasākumi to faktiskai ievilkšanai. Nekā jauna šajā ziņā nav. Cita lieta, ja viņi izvēlēsies šo ceļu. Tas, protams, mainīs ģeopolitisko situāciju Eiropā, mūsu valsts tiešā tuvumā," Zaharova atzīmēja telekanāla "Rossija 24" ēterā.
Viedoklis
Rietumu sabiedrību gatavo karam. Trešajam pasaules karam
Zaharova norādīja, ka Maskavas viedokli minētajā jautājumā darīja zināmu Stokholmai un Helsinkiem gan publiski, gan pa divpusējiem kanāliem, tāpēc "viņiem nebūs iemeslu izbrīnam, viņus informēja par visu, pie kā novedīs".
Somija un Zviedrija ierunājās par iespēju atteikties no ilggadējās neitralitātes un iestāties NATO Krievijas sāktās specoperācijas fonā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecināja, ka alianse priecāsies par iespēju sveikt šīs valstis un nodrošinās tām ātras iestāšanās iespēju. Organizācija gaida, ka Zviedrija un Somija pieņems patstāvīgus lēmumus par iespējamu iestāšanos aliansē tuvākajos "mēnešos un nedēļās", teica ASV pastāvīgā pārstāve NATO Džuliāna Smita. Viņa piezīmēja, ka ASV priecātos par šo valstu lēmumu pievienoties aliansei.
Viedoklis
NATO samits zem B-52 spārniem – bezdibenis paveras acu priekšā
Krievija negatīvi novērtēja ideju par divu jaunu locekļu pievienošanos NATO. Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca par eksistenciāliem draudiem valstij. Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva ieskatā, Maskavai jābūt gatavai NATO agresīvām darbībām, ņemot vērā mēģinājumus paplašināt klātbūtni pie Krievijas robežām.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Viedoklis
"Baltijas tīģeri" gatavojas lēcienam bezdibenī