Ukraina būs spiesta vēl gadu desmitiem norēķināties par kolektīvo Rietumu "banketu". Lendlīze taču nav nekāda dāvana, tas ir kredīts. Ļoti bīstams bizness, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Savienotās Valstis un NATO cenšas saasināt un paildzināt konfliktu Ukrainā. Par to liecina Vašingtonas plāni piešķirt Kijevas režīmam jaunu militārās palīdzības pakotni 800 miljonu dolāru apmērā (tāpat kā nedēļu iepriekš), Pentagona izteikumi par sabiedroto iznīcinātāju nodošanu Ukrainas BS un Vācijas kanclera aicinājums nepieļaut Krievijas uzvaru Ukrainā.
Ukrainas militārā vadība steigšus noliedza informāciju par cīņai gatavu iznīcinātāju piegādi, sak, tās esot rezerves daļas vai "konstruktors". Tomēr Pentagona oficiālā pārstāvja Džona Kirbija vārdi nav zvirbulis – ja izlidojis, nenoķersi. Saskaņā ar Rietumu militārā spēka reitinga Global Firepower datiem, pirms KF specoperācijas Ukrainas GKS rīcībā bija 98 trieciena lidmašīnas un 32 kara transporta lidmašīnas.
Līdz 20. aprīlim Krievijas PGA līdzekļi likvidējuši 140 Kijevas režīma lidmašīnas. Desmit "lieku" iznīcinātāju un trieciennieku parādīšanās Ukrainas gaisa telpā skaidrojama vienīgi ar piegādēm no Austrumeiropas valstim. Iespējams, arī aerodromi un piloti nepieder pie Ukrainas spēkiem.
Rumānija piekritusi pārdot Ukrainai 10-12 antikvārus iznīcinātājus MiG-21 Lancer, kas tiek ekspluatēti jau vairāk nekā 30 gadus. Iepriekš Bulgārija, Polija un Slovākija plānoja izdevīgi pārdot UBS 70 iznīcinātājus Mig-29 un triecienniekus Su-25. Par to amerikāņi apsolīja piegādāt sabiedrotajiem mūsdienīgākus lidaparātus – F-16, kas norakstīti ASV Gaisa spēkos.
Piegādājot bruņojumu Kijevas režīmam, atsevišķas NATO valstis faktiski iejaucas bruņotā konfliktā ar Krieviju un ļoti riskē.
Ardievas ieročiem
Bruņojuma plūsma uz Ukrainu demonstrē kvantitānes nepārprotamo pārākumu pār kvalitāti un spēku. "Partneri" piegādā ieročus un munīciju uz glabāšanas vai ekspluatācijas termiņu robežas. Tehniskais līmenis arī ir skumīgs.
Aģentūra Bloomberg piegāžu principu skaidrojumam izmantoja Vācijas piemēru, kas nodos relatīvi modernus tankus Austrumeiropas valstīm, bet tās nosūtīs Kijevas režīmam PSRS laiku bruņutehniku. Piedevām Čehija piekritusi remontēt UBS bojāto bruņutehniku uzņēmumā "Czechoslovak Group". Protams, pēc principa: prece-nauda.
Kijevas režīma ilgstoša agonija ļaus Eiropas valstīm ātrāk atkratīties no antikvāra bruņojuma, Pentagons ietaupīs uz norakstītās militārās tehnikas utilizācijas rēķina, ASV militārās rūpniecības komplekss gūs pamatīgu peļņu ar jauniem pasūtījumiem. Kijeva gadu desmitiem norēķināsies par NATO "palīdzību" un ASV lendlīzi (ja Ukraina saglabās valstiskumu).
19. aprīlī Pentagons atzinās, ka uz Ukrainu nosūtītas trieciena lidmašīnas un rezerves daļas. 11 iznīcinātāju MiG-29AS nodošanu Ukrainai apsprieda Slovākijas valdība, neskatoties uz to neapmierinošo tehnisko stāvokli. Rumānija gatava pārdot Ukrainai "mūžīgos" iznīcinātājus MiG-21 Lancer. Ukrainas PGA marta sākumā kļūdaini notrieca vienu tādu lidmašīnu, un Sputnik sīki izmeklēja incidentu.
Jāpiebilst, ka UBS speciālisti novērtēja: rumāņu MiG-21 kaujas potenciāls ir nulles līmenī, tomēr naudas un antikvāra plūsmas vada citi cilvēi. Varšavas līguma laiku bruņutehnikas tehnoloģisko līmeni mēs jau iepriekš novērtējām.
Kijevas režīms saņem arī Rietumu bruņojuma paraugus, ko ir vērts papētīt tuvāk. Piemēram, briti plāno stiprināt Ukrainas PGA ar zenītraķešu kompleksu "Starstreak" (Stormer Air Defence), kas izstrādāts 80. gadu beigās uz kāpurķēžu bruņutransportiera FV4333 Stormer bāzes.
Gaisa mērķu likvidācija reklāmās (lādiņš ar trim volframa stieņiem) – no 300 līdz 6000 m attālumā, līdz 5 km augstumā. Kaujas apstākļos tas nav pārbaudīts. It kā jau RLS ESD RA-20S ļauj Stormer Air Defence pavadīt pretinieka iznīcinātāju 7 km attālumā (tēmēšana ar elektroniski optiskās sistēmas palīdzību).
Raķetes starts iespējams līdz 6 km attālumā no mērķa, tikšanās punkts – 4 km attālumā (iznīcinātāji-bumbvedēji tik zemu nelido). Faktiski, Stormer Air Defence ir PZRK "Stinger" analogs, tikai uz kāpurķēdēm. Ekipāža nav pasargāta no 30 mm automātiskā lielgabala, ar ko bruņota Krievijas bruņutehnika, nerunājot jau par reaktīvajiem (artilērijas) lādiņiem. Vairāki desmiti Stormer Air Defence Ukrainas kadadarbības teātrī neko nemainīs.
Norvēģijas Aizsardzības ministrija "Ukrainas suverenitātes aizsardzībai" nodeva UBS apmēram simtu Francijā ražoto ZRK "Mistral". Komplekss paredzēts zemu lidojošu lidmašīnu un helikopteru notriekšanai. Norvēģu armijā "Mistral" jau ir norakstīti.
"Mistral" raķetes paštēmējošais lādiņš var notvert un pavadīt reaktīvās lidmašīnas līdz 6 km attālumā, bet helikopterus ar IS-izstarojuma samazināšanas iekārtām – līdz 4 km attālumā. mērķa likvidācijas augstums – no 5 līdz 3000 metriem, tātad mobilais ZRK nesasniedz PZRK "Stinger" īpatnības, nerunājot jau par zenītkompleksiem "Buk" vai S-300.
Norvēģijas valdība nodevusi Ukrainai 4000 prettanku raķešu un dažādu veidu aizsardzības līdzekļus. Tehnoloģiski novecojušu bruņojumu un tehniku Kijevas režīmam piegādā arī Zviedrija, Dānija, Somija, Nīderlande, Vācija un Baltijas valstis.
Šajā fonā īpašu vietu ieņem padomju OTRK "Točka U" analogs – amerikāņu mobilais komplekss M142 HIMARS (High Mobility Artillery Rocket System) ar darbības rādiusu līdz 300 km. Taču pagaidām jautājums par raķešu piegādēm vēl nav izlemts. Šī tehnika nav viegli lietojama, un tā ir prioritārs mērķis Krievijas spēkiem Ukrainā, bet hipotētiskais trieciens pa Krievijas infrastruktūru ar amerikāņu raķetēm – iemesls sākt Trešo pasaules karu.
Graujoša dinamika
"Partnerus" dzen izmisumā metodiskā arsenālu likvidācija Ukrainas teritorijā. Pentagona dati rāda: kopš specoperācijas sākuma Krievija palaidusi pret Ukrainas BS objektiem apmēram 1700 raķetes (vairāk nekā 30 starti diennaktī). Par ballistisko un spārnoto raķešu krājumu izsīkšanu nav ne runas.
18. aprīļa rītā Krievijas raķešu trieciens pa armijas noliktavām Ļvovā atņēma UBS lielu krājumu (desmitiem tonnu) amerikāņu, vācu un angļu prettanku raķešu "Javelin", "PanzerFaust" un NLAW. Ar šo arsenālu Ukrainas spēkiem pietiktu mēnesi ilgām aktīvām darbībām.
19. aprīļa naktī Krievijas operatīvi taktiskā un armijas aviācija likvidēja 73 miliotāros objektus Ukrainā, arī četrus komandpunktus, 57 dzīvā spēka un tehnikas koncentrēšanas rajonus, 7 atbalsta punktus un četras munīcijas noliktavas. Raķešu spēki un artilērija uzbruka 1053 UBS objektiem.
55 specoperācijas dienu laikā Krievijas armija demilitarizējusi: 140 lidmašīnas, 496 bezpilota lidaparātus, 253 ZRK, 2388 tankus un citas bruņumašīnas, 256 reaktīvās zalves uguns sistēmas, 1029 lauka artilērijas iekārtas un mīnmetējus, kā arī 2232 speciālās militārās autotehnikas vienības.
Nacistiskā Kijevas režīma utilizācija turpinās. Krievijas uzbrukums Donbasā ir sekmīgs.
No otras puses, ASV un NATO nav informētas, kurp dodas Urainai piegādātie ieroči. Ukrainas armijas lielo zaudējumu fonā nez kāpēc aug "lieko" ieroču eksports uz Āfrikas valstīm. Ukrainas likumdošanā ir pamats pārdot "pārpalikumus" par kara laikā, un Aizsardzības ministrija sagatavojusi "sortimentu" realizācijai 970 lappušu apjomā – tanki, bruņumašīnas, automāti, šautenes, granātas un bruņuvestes (tās ļoti pietrūkst priekšējā līnijā).
Optimizācijas nolūkos Ukrainas Ģenerālštābs pieprasījis atbruņot teritoriālās aizsardzības vienības Ukrainas rietumos – atņemt raķešu kompleksus "Javelin", NLAW, "Stinger", kas patvērušies blokposteņos. Ģenerālštāba dati rāda, ka teritoriālās aizsardzības rīcībā ir līdz 15% no kopējā piegādātā PTKR "Javelin" skaita, vismaz 25% kompleksu NLAW un apmēram 10% PZRK "Stinger".
Tomēr Galicijas atbruņošana neveicās, Rietumukrainas "partizānu" komandieri oficiāli atbildēja, ka tādas mantības nav. Zādzības un tālāka pārdošana ir ikdienišķa lieta, tradicionāla daudziem Ukrainas reģioniem. Piemēram, Ivanofrankovskas apgabalā "uzņēmēji" sakārtojuši bruņuvestu, ķiveru un cita militārā īpašuma realizācijas shēmu.
Neveiksmīgā "Ukrainas projekta" fonā Vācijas kanclera Olafa Šolca nesenais aicinājums nepieļaut Krieivjas armijas uzvaru izskatās kā gaisa tricināšana. ASV un NATO agresīvās ģeopolitiskās vēlmes nepārprotami neatbilst viņu iespējām.
"Partneriem"neizdosies pielāgot savām interesēm Krieviju un daudzpolaro pasauli. Un jaunās SBR "Sarmat" starts 20. aprīlī no Pļeseckas kosmodroma vēlreiz atgādina Rietumiem, kāds ir Krievijas tehnoloģiskais un aizsardzības pārākums.
Raķete "Sarmat" ir spēcīgākā pasaulē, ar darbības rādiusu līdz 18 tūkstošiem kilometru, spēj nes apmēram 10 tonnas lietderīgās kravas – 10 lādiņus pa 800 kilotonnām. Krievijas vēsture māca: agresīvu kaimiņu atbildība un spēja vienoties sākas tur, kur beidzas viņu totālā patvaļa.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko