RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Ukraina iepazīstinājusi ar savu dokumenta projektu, ko plāno parakstīt ar Krieviju. Tajā nepārprotami saskatāma atkāpšanās no nostādnēm, kas fiksētas abu valstu delegāciju tikšanās laikā Stambulā 29. martā, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja, ka Kijevu kontrolē Vašingtona un tās sabiedrotie, kas mudina Ukrainu turpināt karadarbību, vēsta RIA Novosti.
Lavrovs informēja, ka jaunajā līguma projektā Ukraina piedāvā izplūdušus formulējumus punktā, kas skar Krimas drošības garantijas.
"Atgādināšu, ka tajā Stambulas dokumentā ukraiņi skaidri formulēja, ka Ukrainas drošības garantijas nākotnē neattiecas uz Krimu un Sevastopoli. Savukārt vakarējā projektā skaidrās konstatācijas nav," norādīja diplomāts.
Viņš paskaidroja, ka iepriekšējā formulējuma vietā ierosināta kaut kāda nostādne par "efektīvu kontroli atbilstoši 23. februāra stāvoklim".
Jaunajā dokumentā vairs nav punkta par to, ka militārās mācības Ukrainas teritorijā būs iespējams organizēt ar garanta valstu, tostarp – arī Krievijas – piekrišanu, kas bija norādīts vienošanās projektā.
"Vakar saņemtajā līguma projektā aizvietots arī šis viennozīmīgais nosacījums, tagad runa ior par iespēju organizēt mācības ar garanta valstu vairākuma piekrišanu, nekādi nepieminot Krieviju," teica Lavrovs.
Ministrs norādīja: Kijevas iecere sakraut jaunus iepriekšējos noteikumus pārrunās nav pieņemama.
"Nākamajā posmā Ukrainas puse noteikti palūgs izvest bruņotos spēkus un kraus vienu uz otra aizvien jaunus iepriekšējos noteikumu. Šī iecere ir saprotama, taču nepieņemama," uzsvēra diplomāts.
Lavrovs konstatēja, ka Kijevu uz tādiem soļiem mudina Rietumi, kas ieinteresēti, lai karadarbība Ukrainā turpinātos.
"Nespēja vienoties kārtējo reizi raksturo Kijevas patiesās ieceres, tās līniju – ievilkt garumā un pat sarauit pārrunas, atkāpjoties no panāktās sapratnes. Kijevas režīmu kontrolē Vašingtona un tās sabiedrotie, kas mudina prezidentu Zeļenski turpināt karadarbību," teica Krievijas ārlietu ministrs.
Viņš atzīmēja, ka Maskava turpinās pārrunas ar Kijevu, pie tam uzstās uz sava līguma projekta, kurā skaidri un pilnā apjomā fiksētas visas sākotnējās galvenās pozīcijas un prasības, neskatoties uz provokācijām.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.