Latvijā

Kariņš: visām ES valstīm jābeidz baidīties no Krievijas

Jaunā ES sankciju pakotne vēl nav tik stingra, kādu Latvijas premjerministrs būtu vēlējies redzēt, taču, pēc viņa domām, viss vēl ir priekšā.
Sputnik
RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Lai pieņemtu bargākas sankcijas pret Krieviju, visām Eiropas Savienības valstīm ir jābeidz baidīties no Krievijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Otrdien Eiropas komisija nāca klajā ar piekto sankciju pakotni pret Krieviju. Tajā ir seši elementi, tostarp – ogļu importa aizliegums, ierobežojumi pret četrām bankām, kā arī liegumi transporta sektorā.
Latvijā
"Termināļus uzbūvēsim, gāzi – atradīsim": Latvija vēlas atteikties no "Gazprom" piegādēm
Jaunā ES sankciju pakotne vēl nav tik stingra, kādu Kariņš to būtu vēlējies redzēt, taču sankcijas jau tagad ir "neticami stingrākas" par tām, kas kādreiz piemērotas pret kādu valsti. Pagaidām ES dalībvalstis vēl nav gatavas sankcionēt visu enerģētikas sektoru, bet ir labi, ka var sākt vismaz ar oglēm, norādīja premjers.
Viņa ieskatā, lielākais šķērslis stingrāku sankciju pieņemšanai ir apziņas maiņa, taču tas jau notiekot. Piemēram, "milzu maiņa" notikusi saistībā ar to, ka tagad visi piekrituši Baltijas valstīm, kuras jau sen ir brīdinājušas par to, ka Krievija esot milzu drauds. Lai pieņemtu bargākas sankcijas, valstīm, kas vēl baidās no Krievijas, ir jāpārvar šīs bailes.
"Attieksme, kāda bijusi 23. februārī un šodien, ir kā diena pret nakti. Arī energo ziņā Vācija patlaban dara visu, lai savu ekonomiku pārorientētu no Krievijas gāzes," sacīja Kariņš.
Valdības vadītājs pauda, ka sankcijas domātas tam, lai izolētu Krievijas ekonomiku. Sankcijas apturēs Krievijas spēju īsā laikā atjaunot savu karaspēku.
Viedoklis
Zvērīgs kapitālisms: cik Latvijā maksā tirgus ekonomika
Premjers piekrita tam, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs Latvijas ekonomiku, jo līdz šim apmēram 8% valsts ekonomikas bija saistīti ar Krieviju. Taču politiķis ir pārliecināts, ka lielākā daļa uzņēmumu, kas vēl sadarbojušies ar Krieviju, sameklēs jaunas iespējas, tāpēc ekonomika neapstāsies.
Rietumvalstis ieviesušas virkni sankciju, atbildot uz Krievijas speciālo operāciju Ukrainā. Vairākas kompānijas paziņoja, ka pamet Krievijas tirgu un slēdz ražotnes valstī. KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja: rietumvalstu kompānijas, kas atsakās no sadarbības ar Krieviju, pieņēmušas lēmumu milzīga spiediena apstākļos, taču Krievija atrisinās visas problēmas, ko tai radījušas rietumvalstis.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts apturēšanas un novājināšanas politika ir Rietumu ilgtermiņa stratēģija, bet sankcijas nodarījušas nopietnu kaitējumu visai pasaules ekonomikai. Viņš atgādināja: Rietumu galvenais mērķis – pasliktināt dzīvi miljoniem cilvēku. Putins atzīmēja, ka ASV un ES faktiski pasludinājušas defoltu saistībām pret Krieviju, iesaldējot tās valūtas rezerves. Viņš piezīmēja, ka pašreizējie notikumi pavelk svītru zem Rietumu globālās hegemonijas politikā un ekonomikā.
Latvijā
"Padsmit procentos mēs ieslīdēsim": Latvijas Bankas vadītājs cer uz eirofondiem