Maskava to nepieļaus, neskatoties uz ASV un NATO vadības labvēlīgu attieksmi pret Polijas "suverēno" intervenci Ukrainā.
Varšavas "miernešu" projekts Ukrainā virzās uz priekšu – 21. martā ukraiņu "24 kanala"ēterā Ukrainas bijušais vēstnieks Polijā Andrejs Deščica paziņoja, ka Polija sākusi gatavoties iespējamam Krievijas militāram iebrukumam. Tas ir pārdomāts posms notikumu virknē, uzskata militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Iepriekš Krakovā tika pārbaudīta gaisa trauksmes brīdinājuma sistēma. Poļu mediji apsvēra "NATO miernešu misijas" panākumu izredzes un secināja, ka "Eiropas daļā dislocētie Krievijas konvencionālie bruņotie spēki... tikai trīskārt pārsniedz poļu armiju".
Tamlīdzīgas informācijas izplatīšana, iespējams, ir pieseguma operācijas daļa – pirms Polijas armijas ievešanas četru Rietumukrainas apgabalu (Volīnijas, Ļvovas, Rovenas un Ternopoles) teritorijā ar nodomu tās atņemt Kijevai.
ASV pastāvīgā pārstāve ANO Linda Tomasa-Grīnfilda 20. martā tālredzīgi paziņoja, ka ASV nesūtīs savu armiju uz Ukrainu, taču jebkura cita NATO valsts var ieiet Ukrainas teritorijā pēc savas iniciatīvas, ko Vašingtona atbalstīs. Protams, zem Polijas karoga Ukrainas teritorijā var rīkoties vairāku NATO valstu karaspēki. Risks ieraudzīt kodolsēni pār Varšavas jumtiem pieaug.
NATO ārkārtas samits 24. martā noteikti noskaidros kopainu, taču jau tagad nodomi "apturēt Krievijas agresiju" Ukrainas teritorijā, tāpat kā Polijas un vairāku citu valstu militārās iniciatīvas, ko sankcionē Savienotās Valstis, izskatās pašnāvnieciskas gan Eiropai, gan ASV.
Trīsdesmit NATO dalībvalstu vidū septiņpadsmit ir iesaistītas "proxy war" avantūrā ar bruņojuma piegādēm vai līdzdalību militāro instruktoru (algotņu) darbībā. Ne velti Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans pēc konsultācijām ar Eiropas padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu 21. martā paziņoja: "NATO galdā likti bīstami ierosinājumi."
Polijas un citu alianses valstu neprātīgā iesaistīšanās karadarbībās Ukrainā pret spēcīgu kodolvalsti līdzinās Trešā pasaules kara sākumam ar visai cilvēcei katastrofālām sekām.
Pie tam Krievija ar visiem līdzekļiem sargās savas robežas, bet NATO – sadomātās "vērtības", uzpūtīgo "demokrātiju" un amerikāņu "izcilību".
Kijevas atgriešanās
21. martā Krieivjas gaisa desanta vienības būtiski pavirzījušās uz priekšu Ukrainas galvaspilsētas piepilsētās, ieņēmušas slepenu komandpunktu (pazemes būve), izspieda Ukrainas Bruņoto spēku un Nacionalās gvardes vienības, ieguvušas lielu daudzumu ieroču, ieskaitot tankus T-64 un T-72 darba kārtībā, Vācijas piegādātos prettanku granātmetējus Panzerfaust-3, NATO pārnēsājamos zenītraķešu kompleksus.
Krievija sekmīgi un dinamiski turpina demilitarizāciju gandrīz visos Ukrainas reģionos. Šo informāciju Kijevas režīms rūpīgi slēpj no sabiedrības, taču Rietumos ilūziju nav. Pasaule novēro nacistiskās valsts agoniju, vēl viena Vašingtonas ģeopolitiskā projekta krahu.
22. martā ASV izlūkdienesti brīdināja UBS Ģenerālštābu, ka tuvāko 10 dienu laikā Krievijas spēki ieslēgs Kijevu aplenkuma lokā. Amerikāņi iesaka pastiprināt Ukrainas galvaspilsētas auzsardzību, taču šiem nolūkiem spēku un līdzekļu nepietiek.
It kā tas patiešām ir piemērotākais laiks "otrās frontes" atklāšanai Ukrainas rietumos. Taču Krievijas un Baltkrievijas teritorijā izvērstie PGA kompleksi "Triumf" ar 400 km darbības rādiusu droši kontrolē visas Ukrainas gaisa telpu, tāpēc nelūgti un nevēlami viesi tur ilgi nelido.
Krievijas kara lidmašīnas un helikopteri, precīzie "Kinzhal", "Kalibr", "Iskander" metodiski un pastāvīgi likvidē UBS pozīcijas un objektus, ārvalstu "brīvprātīgo" nometnes. Tik efektīvi, ka pat ASV prezidents Džo Baidens saprata: nav iespējams apturēt hiperskaņas "Kinzhal". Iniciatīva visā pilnībā pieder Krievijas spēkiem – visās militārajās vidēs. Rietumu eksperti uzskata, ka Krievijas speciālajai operācijai Ukrainā var pievienoties arī Baltkrievijas Republikas Bruņotie spēki. Grozi kā gribi, "partneriem" nav kur likties.
Eiropas Savienībā vēl mēģina spriedelēt par Krievijas politisko un ekonomisko izolāciju. Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmeta atzīmēja: "Mēs gatavojam nākamo spēcīgo ierobežojošo pasākumu pakotni, kas jāpieņem pēc iespējas ātrāk... Ieskatoties nākotnē, Krievijas un privātpersonu iesaldētie aktīvi ir jāizmanto Ukrainai kara nodarītā kaitējuma kompensācijai."
Taču Francijas ĀM paziņoja, ka Francijā iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus nav plānots nodot Ukrainas bankai. Ekonomiskās sankcijas un Rietumos izdomātā "izolācija" Krieviju neietekmē.
Izdevums "Politico" uzskata, ka Baidena vizītes Eiropā galvenais un gandrīz nesasniedzamais mērķis ir nevis palīdzība Ukrainai, bet gan Krievijas gāzes un naftas iepirkumu samazināšana. "Politico" atzina, ka Vašingtonas spiediens pret Maskavu "nemazina bezdibeni starp Austrumiem un Rietumiem, nepalīdz ASV saglabāt pasaules līdera pozīcijas" – kolektīvie Rietumi vēl nekad nav bijuši tik vientuļi.
Patiešām, ASV un ES mēģinājumiem "sodīt" Krieviju nepiekrīt Ķīna, Indija, Vjetnama, DĀR, Brazīlija un daudzas citas valstis – daudz lielāka cilvēces daļa. Visi saprot – jebkatra valsts, kas nepilda Vašingtonas savtīgās prasības, var kuru katru brīdi kļūt par tādu pašu "ienaidnieku" kā Maskava. Pat Savienotajām Valstīm padevīgie japāņi vairs nejūt līdzi ukraiņiem, kopš Zeļenskis samuraju uzbrukumu Pērlhārborai 1941. gadā nosauca par "teroristisku uzbrukumu Amerikai".
Ukrainas eksperimenta rezultātā Vašingtonu gaida neiepriecinoša nākotne: "hegemona" autoritātes krišanās pasaulē, sociālā "produkta" (miljoniem bēgļu NATO valstīs) atgriešana "ražotājiem", vērā ņemamas ekonomiskās problēmas ES un ASV, dolāra un eiro, starptautiskās maksājumu sistēmas un loģistikas pozīciju lejupslīde.
Vienlaikus Kijevas režīms vēl aizvien ved valsti pretī bezdibenim: gatavo partizānu kara stratēģiju ilgstošas karadarbības apstākļos, liek UBS Ģenerālštābam "nogurdināt" Krievijas spēkus, lai piespiestu Maskavu piekrist Ukrainas plāniem par referendumu. Pārsteidzoša tuvredzība. Ukrainas drošību un valstiskumu garantē vienīgi Krievijas Bruņotie spēki – kara garnizoni Kijevā, Harkovā, Odesā, Nikolajevā un citās lielpilsētās, tāpat kā tas bijis gadu simteņiem.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā 74% iedzīvotāju Ukrainā atbalsta mieru ar Krieviju ar jebkādiem noteikumiem, taču Kijevas režīmam ir citādi mērķi. UBS (Nacionālās gvardes) vienības nomīnējušas sesto daļu valsts teritorijas (vairāk nekā 82 tūkstošus kvadrātkilometru), tuvējo akvatoriju, neizlaiž civiliedzīvotājus no pilsētām, izmantojot viņus kā "dzīvo vairogu". Prezidents Vladimirs Zeļenskis ieies vēsturē kā "Mazepa 2.0", kurš nodeva ukraiņu tautas intereses, lai iztaptu ārvalstu saimniekiem.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko