Pārākums tiek panākts, pateicoties tehnoloģiski attīstītajam bruņojumam, vienību operatīvi taktiskajai kompetencei, spēku sadalei un sinhronizācijai kritiski svarīgu militāro objektu precīzai likvidācijai visā pretinieka teritorijā, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Krievijas spēki demonstrē fantastiski augstu militārās sagatavotības līmeni: tie vienlaikus aktīvi strādā gandrīz visos Ukrainas reģionos, kur traucēta Ukrainas BS centralizētā vadība un sagāde, lielās pilsētas ir bloķētas, pretestība vērojama tikai vietumis, un civilie bieži vien veido "dzīvo vairogu".
Neskatoties uz ES, ASV un NATO sāpīgo reakciju, Maskava ir apņēmusies noslēgt operāciju. Iespējams, ne Kijevā (ap to koncentrēts liels Krievijas BS grupējums), bet gan Ļvovā un pie Polijas robežas.
Krievijas operācijas tehnoloģiskās īpatnības: karadarbības tīklcentriska organizācija, raķešu ieroču un dažādu spēku grupējumu pielietojuma izcila precizitāte, gaisa telpas kontrole no operācijas pirmās dienas, desants svarīgos virzienos – visā pretinieka teritorijā, bruņutehnikas operatīva pārvietošana un lielpilsētu ielenkšana (bloķēšana), kā arī iznīcinātāju, bumbvedēju un armijas aviācijas aktīva pielietošana līdz ar pretgaisa aizsardzības (PGA) un radioelektroniskās cīņas (REC) sistēmas, kā arī saudzīga attieksme pret civiliedzīvotājiem un pilsētu infrastruktūru
Saskaņā ar Krievijas AM datiem, sešu dienu laikā no ierindas izsisti 1502 Ukrainas militārās infrastruktūras objekti, ieskaitot vairāk nekā 50 vadības punktus un sakaru mezglus, 47 lidmašīnas uz zemes un 11 – gaisā, 46 bezpilota lidaparātus, 38 zenītraķešu kompleksus un 51 RLS, 472 tankus un citas bruņumašīnas, 62 reaktīvās zalves uguns sistēmas, 206 lauka artilērijas sistēmas un mīnmetējus, 335 speciālās militārās autotehnikas vienības. Tā ir nepārprotama Ukrainas BS sakāve.
No ģeogrāfiskā mēroga salīdzināmās Pentagona un NATO vārgās operācijas Irākā, Lībijā, Afganistānā izskatās nožēlojami. Piemēram, amerikāņu reindžeri 2003. gadā divu nedēļu laikā sasniedza Bagdādi, pēc tam divas nedēļas ar raķešu triecieniem grāva pilsētas infrastruktūru – elektrostacijas, ūdensvadu, kanalizāciju un atkritumu automašīnas. Mēs zinām, ar ko kampaņa beidzās – gājis bojā miljons iedzīvotāju, ASV un NATO spēki sakauti pametuši Irāku.
Tīklcentriskā realitāte
Pentagons pievērsis uzmanību REC līdzekļu efektīvajai pielietošanai – GPS signālu slāpēšanai Ukrainas reģionos, pat Melnās jūras akvatorijā. Agrāk to nav darījis neviens pasaulē. Neviens nav arī metis izaicinājumu ASV Jūras spēku 6. flotei, izvietojot tās tiešā tuvumā raķešu kreiserus un spēcīgos raķešnesējus ar hiperskaņas šāviņiem (Krievijas MiG-31L un Tu-22M3 dislocētas Hmeimimas aviobāzē Sīrijā) – gadījumam, ja NATO parādīsies kārdinājums atbalstīt UBS no attāluma ar spārnotajām "Tomahawk" (BGM-109 Tomahawk darbības attālums – 2500 km).
ASV Jūras kājnieku korpusa izlūku veterāns un bijušais ANO inspektors bruņojuma jautājumos Skots Ritters profesionāli novērtēja notikumus Ukrainā: "Krievi strādā vienkārši satriecoši. Viņi gluži kā palaiduši brīvībā elli... ASV un NATO nav nekā tamlīdzīga." Viņš piebilda: "Šobrīd NATO bloks ir absolūti bezspēcīgs. Mūsu transatlantiskā alianse staigāja pa planētu kā pati spicākā banda rajonā. Un tagad noskaidrojas, ka mēs esam vienkārši kauna lieta."
Izdevuma "Military Watch" analītiķi atzīmēja, ka Ukraina ir liela valsts, kam ir trešā lielākā armija Eiropā – vairāk nekā 200 tūkstoši kareivju, 900 tūkstoši rezervistu un vēl 100 tūkstoši militarizētu vienību līdz ar attīstītu trieciena aviāciju un ballistisko raķešu arsenālu, kā arī 850 tankiem. Tomēr Krievijas spēku grupējums sasniedza "vērā ņemamu progresu" jau pirmajās 72 stundās, bez Kijevas piepilsētu desantnieki ieņēma 48 stundu laikā. Pie tam pirms operācijas nebija ilgstošu uzlidojumu, kā NATO kampaņās pret Irāku vai Dienvidslāviju.
Tam ir vairāki iemesli – Krievijas GKS trieciena aviācijas spēja zibenīgi risināt nospraustos uzdevumus, Sauszemes spēku efektivitāte, kas ieguvuši būtiski cīņu pieredzi Sīrijā. Krievija nav iesaistījusi operācijā visus savus elitāros spēkus un tehniku, nav ievedusi karadarbības teātrī otrā ešelona spēkus. Tas liecina par izcilu efektivitāti un stabilitāti.
Operācijas paātrināšanas nolūkiem rezervē ir tanku vienības, spēcīgas raķešu un artilērijas brigādes (ar termobāriskajām sistēmām "Solncepiyok", taču amerikāņu eksperti pievērš uzmanību speciālās operācijas akurātismam un precizitātei – Krievija nevēlas sagraut civilos objektus un apdzīvoto vietu infrastruktūru.
Amerikāņu eksperti atzīmē: "Ja Krievijas spēki nepielietotu tik darbietilpīgus piesardzības pasākumus, tie virzītos uz priekšu daudz ātrāk." Toties pēc demilitarizācijas un denacifikacijas Ukrainas ekonomika būs dzīvotspējīga. Salīdzinājumam: ukraiņu nacionālistu bataljoni, tādi kā "Azov" pielieto "izdedzinātas zemes" taktiku. "Military Watch" prognozēja svaigu spēku ievešanu Ukrainas rietumu reģionos, Polijas robežu tuvumā. Prognoze nav nejauša.
Nekā līdzīga Bagdādei
ASV prezidents Džo Baidens un NATO oficiālie pārstāvji teju vai katru dienu apliecina, ka viņu spēki neiesaistīsies konfliktā ar Krievijas armiju Ukrainā – savs krekls ir tuvāks.
"Partnerus" nepārprotami mulsina Krievijas tehnoloģiskais un militārais pārājums konvencionālo un kodolieroču jomā. Tomēr, ņemot vērā Rietumu bruņojuma iespējamās piegādes Kijevas režīmam, Maksava uzskata, ka pastāv tiešas bruņotas sadursmes risks ar alianses spēkiem,
Polija gatavojas sūtīt tehnikas partiju no sabiedrotajiem, un Polijas GKS organizējusi uizlūkošanu 100 metru attālumā no Ukrainas robežas. Iespējams pamatīgs salūts Ļvovas apgabalā, un Krievija par to savlaicīgi brīdināja aliansi. Ukraina – tā nav Irāka, kur ASV un NATO "draiskojās" 20 gadus.
Atgādināšu, ka viceadmirāļa Artura Sebrovski un ASV Aizsardzības ministrijas zinātniskā līdzstrādnieka Džona Garska tīklcentrisko kara darbību koncepcija parādījās 1998. gadā. Galvenā ideja – bruņoto spēku varenības vairākkārtējs pieaugums, nepalielinoties skaitam – pateicoties pārvaldes tehnoloģiju kvalitatīvam pieaugumam un vienota informatīvā tīkla iespējām, kas apvieno visas vienības reālā laika režīmā.
Krievijas AM attīstīja un pilnveidoja šo teoriju, bet pats galvenais – ar ātrumu, kas pazemo ASV un NATO, īstenoja dzīvē tīklcentrisma mākslu. Tāpēc nevajag lieku reizi pārkāpt Krievijas sarkanās līnijas Ukrainas teritorijā.
Vakar ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā analītiķi paziņoja, ka Ķīna ir "galvenais izaicinājums", bet Krievija "neapšaubāmi šodien ir pati bīstamākā". Kungi, ķerieties taču pie kaut kā liederīga! Re, piemēram, Federālās rezervju sistēmas vadītājs jau konstatēja, ka Ukrainas konflikta sekas ASV ekonomikai būs "lielākajā mērā nenoteiktas".
Ne Vašingtonai, ne Briselei nav ne mazāko tiesību apsūdzēt Krieviju, apmētāt to ar akmeņiem, Javelin’iem vai Tomahawk’iem. Kaut vai tāpēc, ka valsts apvērsumu Kijevā 2014. gadā organizēja ASV un ES – neviens cits. Tās radīja ārkartīgi militarizētu nacistisku valsti Ukrainā un iniciēja karadarbības sākumu Austrumeiropā.
Pēc tam astoņus gadus ASV un ES nekādi nesekmēja Minskas protokolu izpildi no Kijevas režīma puses. Tagad Krievija īsā laikā noslēgs karu un tīklcentriski noslaucīs no zemes virsas visu, kas stāvēs ceļā uz stabilu mieru Eiropā. Krievijas speciālās militārās operācijas mērķis ir Ukrainas atbruņošana. Alternatīvu nav.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko