NATO "netīrā" pagātne draud ar katastrofu visai Eiropai
© AP Photo / Darko Vojinovic
Sekot līdzi rakstam
Dienvidslāvijas armijas bijušie karavīri iesnieguši tiesā prasību pret NATO par noplicināta urāna pielietošanu 1999. gadā.
Ap "radioaktīvajām apšaudēm" vēl turpinās strīdi: kamēr Brisele kaitējumu noliedz, Belgradā fiksē "atliktās sekas". Par aliansei neērtiem faktiem portālā RIA Novosti stāsta Antons Skripunovs.
Izmirstoši ciemi
Pirms pusgadsimta Pčiņskas apgabals Serbijas dienvidaustrumos bija īsts kūrorts: gleznainas ielejas, ezeri, minerālūdens avoti. Tagad šurp bez īpašas vajadzības nebrauc. Agrāk kolorītie ciemi izmirst.
"Pie mums uzskata, ka ļoti paveicies, ja esi nodzīvojis līdz sešdesmit," žurnālistiem sūdzas Zagorka Traikoviča no Bratoseļces ciema – viena no nedaudzajiem tā pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pirms 15 gadiem viņa apglabāja 55 gadus veco dzīvesbiedru. Viņš bija stiprs cilvēks, taču audzējs attīstījās ļoti strauji.
Tanks Teņas pilsētas ielā. Tā tika sagrauta sadursmēs
© Sputnik / Сергей Грызунов
Līdzīgi stāsti te ir katrā ģimenē. Tāpat kā kaimiņu ciemos – Bujanovacē, Reļanā, Borovacā... 1999. gadā virs tiem pastāvīgi riņķoja NATO lidmašīnas, kas apšaudīja dienvidslāvu armijas pozīcijas ar noplicināta urāna šāviņiem – postošākiem nekā parastie: pēc sprādziena radioaktīvā viela izkliedējas atmosfērā, taču pēc tam nosēžas, piesārņojot augsni un ūdeni. Jau gadu pēc kara Pčiņskas apgabalā strauji pieauga vēža gadījumu skaits. Audzēji aiznes 700-800 cilvēku dzīvības gadā, gandrīz 1% iedzīvotāju. Pārsvarā – vīriešus 35-50 gadu vecumā.
Tonnām radioaktīvu putekļu
Šķiet, "netīrie uzlidojumi" ir pati drūmākā kara lappuse. Amerikāņu A-10 Thunderbolt nometa kasešu lādiņus ar urānu-238 un urānu-236 tāpat kā "Tuksneša vētras" un Bosnijas konflikta laikā.
NATO trieciennieks A-10 Thunderbolt netālu no Kosovas un Albānijas robežas
© AP Photo / LUCA BRUNO
Pie tam Dienvidslāvijā radioaktīvais bruņojums tika izmantots masveidā – kopumā 15 tonnas. "Saskaņā ar aplēsēm, bija vairāk nekā 31 tūkstotis lādiņu ar noplicinātu urānu," precizēja Jurijs Bražņikovs no Krievijas, kurš toreiz sniedza humāno palīdzību iedzīvotājiem.
Visvairāk cietusi Kosova. Tur vēl aizvien atrodama ar tādiem lādiņiem iznīcināta tehnika. Vietējie varasvīri pat nedomā to novākt, kur nu vēl apspriest kompleksu teritorijas attīrīšanu no radiācijas. Vienlaikus zinātnieki ik gadus fiksē onkoloģisko slimību skaita pieaugumu. Pēdējo pāris gadu laikā tās aizvien biežāk tiek diagnosticētas 90. gadu beigās dzimušiem cilvēkiem.
"Epidēmija" skārusi arī Dienvidslāvijas armijas karavīrus: 10 gadu laikā pēc kara vēzi diagnosticēja vairāk nekā 30 tūkstošiem. Pārsvarā – leikēmija un smadzeņu audzēji. Saskaņā ar dažādiem datiem, miruši 10-18 tūkstoši. To nodēvēja par "Balkānu sindromu".
Starpība datos ir saprotama: Serbijā vēl aizvien strīdas par urāna bumbu sekām. "Politiķi un sabiedrība ir pārliecināti, ka tās ietekmēja iedzīvotāju veselību, bet ārsti nav par to vienisprātis un turpina pētīt problēmu," paskaidroja serbu vēsturnieks un politologs Aleksandars Životičs.
"Nav pierādīts"
Uz ārstu teikto atsaucas arī Ziemeļatlantijas alianse. Sākotnēji viņi vispār noliedza, ka būtu pielietojuši noplicināto urānu. Atzina divus gadus pēc kara, kad kļuva zināms par 18 miernešu priekšlaicīgu nāvi. Onkoloģija piebeidza viņus dažu mēnešu laikā: mediķi apliecināja, ka tas iespējams tikai spēcīga radioaktīvā apstarojuma apstākļos.
"Noplicināta urāna lādiņu pielietošana diezin vai varēja novest pie leikēmijas, ar ko saslima vairāki mierneši. Tiesa, informācija tiek pārbaudīta, un tikai pēc tam mēs nonāksim pie galīgajiem slēdzieniem," 2001. gadā taisnojās ASV valsts sekretāre Madlēna Olbrlaita.
Pagāja vēl divi gadi, un ANO speciālā komisija viņas teikto apstiprināja. Tomēr pārskatā nereti pavīd frāzes par "atliktajām ilgtermiņa sekām", kas parādās pēc 15-20 gadiem.
Patiesībā tik maigs novērtējums deva amerikāņiem brīvu vaļu kampaņā Irākā, kur ārsti tāpat fiksēja leikēmijas, plaušu, smadzeņu, aizkuņģa dziedzera un reproduktīvo orgānu vēža gadījumu uzliesmojumu. Krasi pieauga iedzimto mutāciju skaits.
"Irākas sindroma" upuri vērsās Starptautiskajā tiesā. Taču lietu neierosināja. Tāds pats liktenis gaidīja amerikāņu karavīru prasības pret Pentagonu. Militārais resors kategoriski noliedz noplicināta urāna radītu kaitējumu. Starp citu, pēc mediju datiem, to aktīvi izmantoja Afganistānā un Sīrijā.
Itāļu precedents
Tomēr ne NATO vadībai, ne ASV un vairāku Eiropas valstu valdībām nav izdevies nogrūzt tēmu atvilktnē. Par to lielā mērā var pateikties tiesas prasībai, ko iesniedza 500 atvaļināti itāļu kareivji, kas 90. gadu beigās dienēja Balkānos.
Procesā noskaidrojās, ka viņiem ir gandrīz vienādi simptomi. Tāpat kā viņu biedriem no Čehijas, Grieķijas, Spānijas un Beļģijas.
Amerikāņu un itāļu karavīri mācībās Kvirras poligonā Sicīlijā
2011. gadā Itālijas Bruņoto spēku komandierus atzina par vainīgiem. Tiesa nosprieda: zinot par riskiem, militārpersonas "nav īstenojušas pasākumus draudu novēršanai", kā arī neatzina atbildību par 27 gadus vecā Valerio Malisa nāvi vēža dēļ. Pēdējo desmit gadu laikā Itālijas tiesu instances apmierinājušas 253 prasības.
Vēl viena tieslieta, ko dēvē par liktenīgu, turpinās vēl aizvien. Runa ir par kompensāciju Sardīnijas iedzīvotājiem, kur atrodas viena no lielākajām NATO bāzēm. 80. gadu beigās Kvirras poligonā tika utilizēti veci lādiņi ar urāna serdeni, bet dažus gadus vēlāk uz salas tika fiksēts leikēmijas gadījumu pieaugums. Ja tiesa nostāsies cietušo pusē, tiesībsargi uzskata: varasiestādes oficiāli atzīs, ka karavīru darbības bija bīstamas gan viņiem pašiem, gan iedzīvotājiem.
"Sekas uz miljardiem gadu "
Itāļu intereses pārstāvēja advokāts Andželo Fiore Tartalja. Tagad viņš palīdzēs prasītājiem no Serbijas. Pirmo tiesas prasību pret NATO urāna lādiņu dēļ iesniedza pirms gada. Tomēr alianses vadība to vienkārši ignorēja. Tagad – jauns mēģinājums. Dokumenti iesniegti Belgradas Augstākajā tiesā.
"Saskaņā ar likumu, prasība NATO jānogādā sešu mēnešu laikā. Mēs iesakām to paveikt pa elektronisko pastu vai ar alianses pārstāvniecības starpniecību Serbijas Aizsardzības ministrijā. Vai iecelt pagaidu pārstāvi tiesā," paskaidroja jurists Srdžans Aleksičs, kurš vāc pierādījumus par dienvidslāvu armijas kareivjiem nodarīto kaitējumu.
Žurnālisti seko situācijai NATO galvenajā mītnē Briselē pēc ziņas par uzlidojumiem Dienvidslāvijai. 1999. gada 24. marts
© AFP 2023 / OLIVIER MATTHYS
Viņš piebilda, ka 1999. gadā Rietumu spēkiem bija "nepārprotams pārspēks", tāpēc varēja iztikt ar atļautajiem konvenciālajiem ieročiem. Taču viņi lika lietā radioaktīvos.
"Tādiem lādiņiem ir ilgtermiņa postošs efekts, un vēl miljoniem gadu būs jūtamas sekas visiem iedzīvotājiem, - uzsvēra Aleksičs. – Tas ir kara noziegums, un Ziemeļatlantijas alianses pienākums ir kompensēt kaitējumu Serbijas pilsoņiem."
Runa ir par kompensāciju katram cietušajam 300 tūkstošu eiro apmērā. Tikai ir grūti novērtēt kaitējumu kopumā: urāna pussairuma periods ilgst 4,5 miljardus gadus. Bīstamā viela, precizē ekologi, piesārņo upes, kas ietek Egejas jūrā. Cieš arī Serbijas kaimiņvalstis. Taču, neskatoties uz simtiem pētījumu un tūkstošiem liecību, NATO vēl aizvien noliedz vainu.
