Krievijas Jūras kara flotes kuģu taktiskās grupas piedalās manevros ar šaušanas mācībām Melnās jūras akvatorijā un Azovas jūras tuvējos rajonos no 13. līdz 19. februārim. Melnās jūras flotes tralētāji jau iztīrījuši fārvateru, likvidējuši nosacītās mīnas, uzdevumus izpildījusi pretgaisa aizsardzības sistēma. Krasta pretkuģu kompleksi "Bastion" (vairāk nekā 40 tehnikas vienības) Krimā un Krasnodaras novadā pārvietojās uz noteiktajiem rajoniem, kur ieplānota šaušana pa mērķiem jūrā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Melnās jūras flotes kuģu, zemūdeņu un krasta raķešu kompleksu kopējā raķešu zalve ietver vairāk nekā 200 šāviņus līdz kompleksu pārlādēšanai. Sešas dīzeļelektriskās projekta "Varshavyanka" zemūdenes var organizēt slēptu triecienu ar 24 raķetēm "Kalibr". Tikpat lielu skaitu spārnoto raķešu pret mērķiem vienlaikus var palaist trīs 11356R projekta fregates.
Projekta "Buyan M" četri mazie raķešu kuģi pievienos flotes zalvei vēl 32 "Kalibr", bet krasta kompleksi "Bal" un "Bastion" – 130 precīzās raķetes, kas var likvidēt mērķus uz zemes un jūrā. Piedevām mobilo OTRK "Iskander" brigāžu pirmajā zalvē Krievijas Eiropas daļā būs vairāk nekā 270 šāviņi, konvencionālie un kodollādiņi (līdz 50 kilotonnas) – atbilstoši apstākļiem. Šī spēka priekšā NATO ārvalstu kontingenta pozīcijas un bruņojums Austrumeiropā atgādina skautu nometni.
11. februārī Dienvidu kara apgabala Su-35 ekipāžas sadarbībā ar Melnās jūras flotes spēkiem un līdzekļiem likvidēja nosacītos mērķus stratosfērā un izspēlēja izvairīšanos no "pretinieka" pretgaisa aizsardzības līdzekļiem minimālā augstumā – apmēram 100 m.
MJF galvenajās jūras kara bāzēs – Sevastopolē un Novorosijskā – notika kompleksas pretdiversantu mācības, kurās piedalījās vairāk nekā 200 speciālo uzdevumu vienību kareivji. Tajās bija iesaistīti bezpilota lidaparāti, zemūdens izlūkošanas līdzekļi un kuģi.
Krievijas varasiestādes apziņojumā NOTAM norādīja, ka jūras rajoni un to gaisa telpa mācību laikā ir slēgti. Taču baumas par Ukrainas krasta vispārēju blokādi bija stipri pārspīlētas. Nesen Kremlis paziņoja: "Krievijas kuģu militārie manevri Melnās jūras akvatorijā norit atbilstoši starptautiskajām jūras tiesībām." Tomēr iespējamas ir arī NATO provokācijas britu eskadras kuģa "HMS Defender" stilā, kurš ielīda, kur nevajag, un saskārās ar apšaudi un bumbu savā kursā. Jebkura flote, kas ienāks Melnajā jūrā ar agresīviem nodomiem pret Krieviju, tiks operatīvi likvidēta.
Odesā gaida desantu
Krievijas JKF lielo desanta kuģu vienība veica 7000 jūdzes garu pārgājienu no Baltijas uz Melno jūru. 10. februārī Sevastopolē ieradās LDK "Korolev", "Minsk", "Kaliningrad" no Baltijas flotes, kā arī LDK "Pyotr Morgunov", "Georgiy Pobedonosets", "Olenegorskiy gornyak" no Ziemeļu flotes. Kuģi papildina krājumus, ekipāžas sāk mācību uzdevumu risināšanu. Šajā aspektā Kijeva aicināja Ukrainas Bruņotos spēkus būt gataviem atvairīt jūras desantu Odesā.
Krievijas JKF operatīvo iespēju evolūcijā LDK nozīme pastāvīgi pieaug. Krievijas spēku darbības Sīrijā apstiprināja mūsdienu lielo desanta kuģu nozīmi un nepieciešamību, kas spēj operatīvi pārvietot bruņotos spēkus un tehniku vērā ņemamā attālumā. Iepriekš minētais "Pyotr Morgunov" ir 11711. projekta pirmais sērijveida kuģis (tā būve tika sākta 2015. gada jūnijā). Šī projekta jaunie desanta kuģi spēj uzņemt 300 jūras kājniekus, 13 tankus vai 36 kājnieku bruņumašīnas, divus helikopterus no trim dažādām kategorijām jebkurā kombinācijā. Seši LDK Melnajā jūrā var vienlaikus pārvietot uz domājamā pretinieka piekrasti, kas aizsargāta ar raķešu un artilērijas uguni, jūras kājnieku brigādi un apmēram 80 tankus vai 200 kājnieku mašīnas.
11711. projekta LDK galvenais ierocis – divas 30 mm kalibra sešstobru artilērijas iekārtas AK-630M "Duet" ar kontroles RLS "Laska" (tā nodrošina pretraķešu aizsardzību tuvajā zonā – līdz 4 km, šaušanas ātrums – 10 tūkstoši šāvienu minūtē). Kuģis var uzņemt raķetes 40 pēdu konteineros ("Kalibr"). Tomēr Kijevas režīma bažas ir priekšlaicīgas. Odesa var gulēt mierīgi, kamēr Ukraina nav iestājusies NATO (vai alianses spēki nav iegājuši Ukrainas teritorijā). Austrumeiropas miermīlīgo dzīvi metodiski grauj vienīgi NATO ar izdomātu "Krievijas draudu" ieganstu.
Drang nach Osten 2022
Gada laikā alianses spēku klātiene Melnās jūras reģionā pieaugusi par 60%, un nesen tās ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Rumānijā tiks dislocēti vēl apmēram 1000 ASV kareivji. Vēlāk viņš kopā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu apmeklēja armijas bāzi "Mihail Kogelničanu" Konstancē. Kaimiņu Moldovai tas neko labu nesola.
Turpinās Pentagona 82. gaisa desanta divīzijas vienību pārvietošana uz Poliju. Kijeva un Varšava saskaņo poļu spēku dislokāciju Ukrainas teritorijā – Koveļā, Luckā, Strijē un Mukačevā. Tiek apspriesta Ukrainas, Polijas un Lielbritānijas agresīvās "mazās savienības" veidošana. Kad Krievijas vēstnieki Rumānijā un citās Eiropas valstīs pievērš vietējo iedzīvotāju uzmanību reālajiem draudiem, patiesību cenšas nemanīt vai izsauc Krievijas diplomātus un ĀM, lai koriģētu viņu viedokli.
Rietumu "partneriem" ļoti traucē Montrē konvencija, kas būtiski ierobežo pie Melnās jūras reģiona nepiederošo NATO kara kuģu tonnāžu un uzturēšanās laiku Melnās jūras akvatorijā. Amerikāņi jau sen sapņo "atbrīvot" reģionu no visiem noteikumiem, tomēr pagaidām neizdodas ne apiet, ne atcelt konvenciju.
Alianse visiem spēkiem pūlas izjaukt mieru reģionā. Drīz vien Ukrainas JKS saņems britu pretkuģu raķetes - ne gluži pašu modernāko bruņojumu, taču provokācijām noderēs. Turpinās kaujas apstākļos nepārbaudīta amerikāņu bruņojuma masveida piegādes Kijevai. Aizvien asāki kļūst kareivīgie izteikumi pret Donbasu. Saskaņā ar Vašingtonas norādēm Kijevas režīms atklāti ignorē Minskas protokolus.
Pārrunu kārtējais raunds "Normandijas formātā" 10. februārī noslēdzās bez rezultātiem. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Sergeja Nariškina rīcībā esošie dati liecina, ka Kijeva plāno ar varu sagrābt dumpīgās teritorijas – Ukrainas Bruņotie spēki, Drošības dienests, ārvalstu algotņi un džihādistu vienības gatavojas uzbrukumam.
Atgādināšu: Donbasā dzīvo vairāk nekā 720 tūkstoši Krievijas pilsoņu, un Maskava neizbēgami reaģēs uz civiliedzīvotāju genocīda mēģinājumiem. Ne velti ASV Valsts departaments atkal iesaka ASV pilsoņiem steigšus pamest Ukrainas teritoriju, bet Krievijas Valsts domes frakcijas apspriež bruņojuma piegādes Doņeckas un Luganskas tautas republikām un to atzīšanu. Eskalācijas draudus Ukrainas austrumā saskata arī KDLO.
Eiropas glābšana
Krievija objektīvi cenšas padzīt ASV no Vecās pasaules, lai glābtu eiropiešus no kodoltermiskā kara nelaimes. Krievijas JKF trīs varenu raķešu kreiseru pulcēšanās Vidusjūrā (pirmo reizi jaunlaiku vēsturē) ir pārliecinošs brīdinājums "partneriem" (ASV JKS 6. flotei): Maskava neatkāpsies no savām nedalāmas un vienlīdzīgas drošības prasībām un asimetriski atbildēs uz katru šāvienu Eiropā.
Patiesībā NATO spēki lielākā mērā pielāgoti straujai evakuācijai, nevis karam ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku. Vašingtonai un Briselei vajadzīgs zināms laiks, lai atgrieztos daudzpolārās pasaules realitātē, un no psiholoģiskā viedokļa tas nav viegli.
Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka mācības Vidusjūrā "notiks pastāvīgi". Krievijas JKF manevri, kuros iesaistīti 140 kara kuģi un apmēram 10 tūkstoši kareivju, tagad notiek Ziemeļu un Ohotskas jūras, Atlantijas un Klusā okeāna rajonos.
Maskava nevienu neapdraud, un tomēr NATO militārās aktivitātes pieaugums un tālāka paplašināšanās taisnā ceļā ved pie kara ar Krieviju, kas var noslaucīt no zemes virsmas Vašingtonu un Briseli. Rietumu un Krievijas konflikts apdraud visu planētu.
ASV GKS Eiropā komandieris ģenerālis Džefrijs Harrigans 10. februārī paziņoja, ka jau sākta bruņojuma pārvietošana un plānošana sabiedroto aizsardzībai Krievijas agresijas apstākļos – Ramštaina aviobāze esot gatava neparedzētām situācijām ar Krieviju, taču ne "ļaunākajam scenārijam".
Ļaunāko publikācijā izdevumā "The Nation" aprakstīja Nobela prēmijas laureāts, medicīnas zinātņu doktors Aira Helfands: "Ja konflikts izies aiz Ukrainas robežām, karadarbībā iesaistīsies NATO, un izcelsies liels karš, kurā tiks izmantoti kodolspēki." Zinātnieks prognozēja, ka ASV pirmās pusstundas laikā ies bojā 78 miljoni cilvēku, ja Krievija izmantos kaut vai 300 kodolraķetes no 3500 lādiņiem, kas ir tās rīcībā. Rezultātā tiks iznīcināta visa infrastruktūra ASV. Dažu mēnešu laikā lielākā daļa ASV iedzīvotāju ies bojā no bada, staru slimības un epidēmijām. Līdzīgi zaudējumi un kaitējums draud Kanādai un lielākajai daļai Eiropas valstu. Vai tāda cena ir piemērota par kaut kādām "nāciju tiesībām uz pašnoteikšanos NATO", kaitējot citām nācijām? Tas ir retorisks jautājums.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko