Viedoklis

Latvija un Polija provocē NATO karu ar Krieviju un Baltkrieviju

Latvijas un Polijas neadekvātā atbilde uz migrācijas krīzi, kas izcēlusies Pentagona un NATO operāciju rezultātā Āzijā un Āfrikā, rada bruņota konflikta priekšnoteikumus uz Sabiedrotās valsts robežas.
Sputnik
Baltijas valstis un Polija faktiski grūž Eiropu un ASV pretī karam ar Krieviju un Baltkrieviju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Latgalē, Baltkrievijai un Krievijai kaimiņos no 14. novembra līdz 12. decembrim notiek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ārpuskārtas manevri "The Decisive Point" ("Izšķirošais brīdis"), kuros piedalās 3000 karavīri un četras zemessardzes brigādes. Mācību mērķis – komandstruktūras, loģistikas, mobilitātes un lēmumu pieņemšanas procedūru pārbaude, īstenojot liela mēroga karadarbību.
Politika
Lietuvas prezidents saskatījis "Kremļa roku" migrantu krīzē pie ES robežas
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja, ka manevri nenotiek tāpat vien – tie saistīti ar migrācijas krīzi uz Baltijas valstu un Polijas robežām ar Baltkrieviju. Iepriekš Latvijas radio Pabriks paziņoja, ka situācija ar migrantiem uz ES un Baltkrievijas robežas var novest pie Krievijas un NATO konflikta. Latvijas aizsardzības ministra ieskatā, bēgļi no Pentagona un Ziemeļatlantijas alianses sagrautajām Āzijas un Āfrikas valstīm esot "hibrīdoperācija" un "Lukašenko atriebība" par ES sankcijām. "Operācijas" ietvaros migrantu grupas, iespējams, tikšot novirzītas uz Latvijas robežu.
Vienlaikus Varšava savilkusi pie Baltkrievijas robežām 15 tūkstošus karavīru, lai nepieļautu vairāku tūkstošu bēgļu mierīgu ieiešanu ES teritorijā no Irākas, Afganistānas un citām valstīm, kur NATO ceturtdaļgadsimtu uzspiedusi demokrātiju ar militāru operāciju un izlidojumu palīdzību. Rodas iespaids, ka Polijas un Baltijas valstu valdībām ļoti gribas "piebeigt" neērtos migrantus (arī sievietes un bērnus) uz Baltkrievijas robežas. Citādi ir grūti izskaidrot armijas un bruņutehnikas savilkšanu un vērienīgas karadarbības izspēli.
11. novembrī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri nosodīja " Baltkrievijas režīma tīšo hibrīduzbrukumu" un uzsvēra, ka migrācijas krīze uz robežas nopietni apdraud Eiropu. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis brīdināja par "bezlidojumu zonas" perspektīvu Baltkrievijā, it kā runa būtu par Lībiju NATO operācijas "Odyssey Dawn" laikā 2011. gadā.
Viedoklis
Minska saņems taktiskos kodolieročus – to garantē jaunā Militārā doktrīna
"Hibrīdmigrantu" uzbrukumam no Krievijas aktīvi gatavojas Igaunija. 14. novembrī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja, ka Polija kopā ar Latviju un Lietuvu var pieprasīt konsultācijas NATO līguma 4. panta ietvaros – it kā neapbruņotie migranti apdraudētu kaut vienas alianses valsts teritoriālo vienotību, politisko neatkarību vai drošību.

Ne tāpat vien

Latvijas NBS, ar ko Rīga mēģina draudēt kaimiņiem – Krievijai un Baltkrievijai, - militārā spēka vispasaules reitingā Global Firepower ieņem pieticīgo 97. vietu no 140 iespējamām. Ierindā – 5300 karavīri, 310 bruņutransportieri un 55 lielgabali. Aviācija un flote – ļoti pieticīgas: GKS – 4 helikopteri, JKS – seši tralētāji un 11 patruļas kuteri. Nesenajos manevros "Namejs 2021" Latvijā bez pēdām pazuda viens no nedaudzajiem NBS bezpilota lidaparātiem. Ņemot vērā kopējo bruņoto spēku skaitu un kvalitāti (viena motorizēto strēlnieku brigāde bez tankiem), Latvija nepārprotami nespēj īstenot "vērienīgu karadarbību". Grūti iedomāties, ar ko līdz 12. decembrim nodarbosies Zemessardzes vienības pie Baltkrievijas robežām. Ja visu Latvijas armiju sastādīt ķēdē gar Baltkrievijas robežu (173 km), attālums starp karavīriem būs vairāk nekā 32 metri (starp bruņutransportieriem – 550 metri, starp lielgabaliem – vairāk nekā 3 km). Ne velti Latvija un pārējās Baltijas valstis dievina robežu žogus un dzeloņstieples.
Migrācijas krīzes fonā Latvijas valdība izsludinājusi ārkārtējās situācijas režīmu no 11. augusta līdz 2022. gada 10. februārim – robežsargiem ļauts padzīt migrantus, un no augusta uz Baltkrievijas Republiku "izsviesti" 2273 bēgļi no Āzijas un Āfrikas valstīm. Baltijas valstu un Polijas neveiklie mēģinājumi paslēpties no humanitārās problēmas, iekļaut to militāro operāciju kategorijā grauj Rietumu pasaules bāzes "vērtības". Pat ASV uzskata, ka ES varētu aktīvāk strādāt pie tiesiskajiem un humānajiem risinājumiem, nevis likt lietā vardarbību un nelikumību.
Viedoklis
"Likumu var apiet": ASV JKS atraduši iespējas nostiprināties Melnajā jūrā
Amerikāņu žurnāls "Foreign Policy" stāsta par ES "panisko, kareivīgo pieeju" itin labi vadāmai migrācijas problēmai un faktiski apsūdz Eiropu par likuma pārkāpšanu: "Atbildot uz migrantu spiedienu pie robežām, Lietuva, Polija un desmit citas ES valstis aicināja Briseli "adaptēt esošo tiesisko bāzi jaunajai realitātei". Tas ir aicinājums ignorēt Ženēvas konvenciju par bēgļiem un legalizēt neaizsargātu cilvēku atbaidīšanu bīstamās situācijās".
Pērn ES valstis deva aizsardzību apmēram 280 tūkstošiem migrantu, kam izdevās nokļūt līdz ES teritorijai. Tas ir piliens jūrā. "Foreign Policy" raksta: "Pagājuši seši gadi kopš pēdējās migrācijas krīzes Eiropā, taču pieauguši un bērni no karadarbības zonām un neveiksmīgām valstīm vēl aizvien iedzīti starp armijām un dzeloņstieplēm, lūdzas, lai viņus ielaistu... Ar humanitārās problēmas militarizāciju ES izgaisina patvēruma jēdzienu un grauj pamatus, kam patiesībā vajadzētu palīdzēt tai atšķirties no totalitārām valstīm."
Diemžēl Brisele dod priekšroku citam traktējumam un scenārijam, Baltijas valstis gatavas palīdzēt nevis migrantiem, bet gan Polijai "pārvarēt hibrīduzbrukumu".

Eiropas viedoklis

12. novembrī Ziemeļatlantijas padome nosodīja "centienus padarīt par instrumentu nesakārtoto migrāciju, ko Baltkrievija mākslīgi radījusi hibrīddarbību ietvaros, kas vērstas pret Poliju, Lietuvu un Latviju politiskiem mērķiem".
Viedoklis
Pentagons sadumpojies pret Baidenu. Uz spēles likts kodolkarš
It kā Minskas darbības, nevis NATO ilggadējās kara operācijas un ar tām saistītās bēgļu plūsmas apdraudētu "viegli ievainojamu cilvēku dzīvības". Sabiedrotie pauda solidaritāti ar Poliju, Lietuvu, Latviju.
Protams, ES un NATO ir izdevīga demagoģija, neņemot vērā migrācijas krīzes pamata iemeslus, - gribētos vienkārši "izsvītrot" 25 gadus vēstures, nesaprātīgās intervences Irākā, Afganistānā, Lībijā, Sīrijā, Dienvislāvijā. Bēgļus "no nekurienes" vienkāršāk saukt par kaut kāda "režīma" hibrīdieroci un pavērst pret viņiem ne tikai ūdensmetēju.
Tikai realitāte necieš vienkāršošanu. Ar karaspēkiem un tankiem migrācijas problēmu atrisināt neizdosies. Polija un Baltijas valstis ar tādiem manevriem kā "The Decisive Point" iedzen sevi strupceļā.
Atgādināšu: atbildei uz sankcijām pret Baltkrieviju un citiem naidīgajiem ES soļiem prezidents Aleksandrs Lukašenko maijā paziņoja, ka Minska vairs necentīsies aizturēt migrantus, kuri cenšas nokļūt ES teritorijā. Šis lēmums nepārkāpj starptautiskās normas. Katras suverēnas valsts tiesības ir būt vai nebūt uzticamam Rietumu "sargsunim". ES piektā sankciju pakotne neko nemainīs.
Pasaulē
NATO veterāns: alianse gatavojas kodoluzbrukumam Krievijai
Uz militārās spriedzes eskalāciju pie Sabiedrotās valsts robežām Minska un Maskava novembrī atbildēja ar vienošanos par Krievijas iznīcinātāju, helikopteru, pretgaisa aizsardzības līdzekļu un cita tehnoloģiska bruņojuma piegādēm Baltkrievijai. Baltijas valstis un Polija par kaut ko tādu var tikai sapņot. Aug globālās pretrunas un militārais potenciāls. Aug arī risks Baltijas valstīm pazust no Eiropas kartes Rietumu un Austrumu nehibrīda karā.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko